Jūsu ekselence ministra kungs, komandiera kungs, virsnieki, jūrnieki, augsti godātie viesi, dāmas un kungi!
Man ir prieks sveikt Latvijas Jūras spēkus 10 gadu jubilejā, un es novēlu, kaut šie pirmie 10 gadi būtu tikai kā sākums Jūsu izaugsmei un attīstībai.
Latvija ir Baltijas valsts, bet vairāk par visu tā ir Baltijas jūras valsts. Baltijas jūra ir daļa no mūsu dotumiem, no mūsu pamatmantojuma, tā ir veidojusi mūsu tautu, kopš tā ir atnākusi šeit un atradusi sev vietu šīs jūras krastā. Cauri gadu simtiem latvieši ir braukuši jūrā kā zvejnieki. Kā tautas dziesmās redzam, zvejnieks parādās blakus arājam un zemniekam kā viens no pamatiztikas gādātājiem. Taču latvieši ir braukuši jūrā arī kā karavīri:
“Šūpo mani jūras viļņi
Karavīra laiviņā,”
saka daina, un par šīm karavīru laivām liecina arī viduslaiku vēstures liecības. Tās stāsta par reidiem, par uzbrukumiem gan Gotlandes salai, gan tālajai Dānijai. Arī vikingi no Dānijas un Zviedrijas, protams, cīnījās un devās laupījumā uz Baltijas krastiem. Tādi toreiz bija tikumi un parašas, un kurši bija to vidū, kas brauca pa Baltijas jūru un bija pazīstami ne tikai no tās labākās puses.
Vēlākos gadsimtos Kurzemes hercogs savu krabja karogu aizveda gan uz tālās Āfrikas Gambijas krastiem, gan uz tālo Tobago salu pie Dienvidamerikas krasta. Atkal, šoreiz Kurzemes vārds, izskanēja tālu pāri tās robežām, pateicoties šai kuģošanai. Hercoga Jēkaba floti sadedzināja Zviedrijas karalis, iekarojot šo Latvijas daļu, un darīja to apzināti, saprotot, ka flote ir nozīmīga daļa no valsts varenības. Ar iznīcinātu floti vairs nebija iespējams īstenot to politisko darbību, ko hercogs Jēkabs sev bija izvirzījis.
Latvijas valsts kā suverēna entitāte ir visai jauna, bet jau pirmajā brīvvalsts posmā tā ļoti nopietni pievērsās savu jūras spēku veidošanai, saprotot, ka tā ir nepieciešamība, lai spētu aizstāvēt savu valsti. II Pasaules kara laikā tas, diemžēl, mums neizdevās.
Tagad mums ir jāveido tādi aizsardzības spēki, ieskaitot Jūras spēkus, kas varētu Latviju nodrošināt pret visām briesmām un iespējamiem uzbrukumiem, taču tāpat Jūras spēkiem ir jāatbilst tām prasībām un izaicinājumiem, kas ir ļoti reāli un nozīmīgi arī miera laikā.
Es novēlu, lai mums visiem priekšā ir gari gadu desmiti, kuros mēs nepiedzīvotu karus un bruņotus konfliktus, bet varētu attīstīt tādus Jūras spēkus Latvijas Bruņoto spēku ietvaros, kas sevī spēj pulcēt labākos Latvijas dēlus, kur var kalpot matroži, virsnieki, lepojoties ar savu spēku vienību, savu valsti, un ar kuriem, savukārt, varētu lepoties viņu mātes, ģimenes, līgavas un sievas.
Mēs novēlam mieru, stabilitāti, pārticību, bet mums ir jābūt arī gataviem to aizstāvēt. Mums ir jāmeklē sabiedrotie, kas var stāvēt ar mums briesmu brīdī plecu pie pleca, mums ir jābūt gataviem aizstāvēt arī citus, ja viņiem draud briesmas. Tie ir tie uzdevumi, kas tagad sagaida Jūras spēkus un mūsu Bruņotos spēkus kopumā. Es novēlu Jūras spēkiem zelt, plaukt un attīstīties. Lai Jums visiem labi veicas!