*** Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga apmeklēja Svenska Dagbladet Executive Club, kur uzstājās ar uzrunu. Valsts prezidente izklāstīja Latvijas viedokli par Baltijas jūras reģionā jauno identitāti un Latvijas vietu tajā. Prezidente pieskārās gan kultūrvēsturiskajiem aspektiem, gan šodienas situācijai un nākotnes redzējumam. Valsts prezidente stāstīja par to, ka Latvija pēc neatkarības atgūšanas ir izgājusi cauri veselam laikmetam, sākot ar dziesmoto revolūciju, un ir padarījusi daudz, lai ar cerībām raudzītos uz Helsinku samitu. Vaira Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka Latvija ir gatava uzsākt iestāšanās sarunas vismaz desmit sadaļās. Runājot par kultūrvēsturiskajiem aspektiem, kas ietekmē jaunās Eiropas veidošanos, prezidente uzsvēta Senās Grieķijas pilsētas valsts principus un Senās Romas likuma garu, kas ir likts Eiropas demokrātijas saknēs.
Valsts prezidente sacīja, ka Latvija nākotnē vēlas redzēt jauno Eiropu bez ideoloģiskām barjerām un robežām, kāds ir bijis Berlīnes mūris, kas dalīja Eiropu divās daļās.
Valsts prezidente pieskārās arī pašreizējai ekonomiskajai un politiskajai situācijai Latvijā. Prezidente uzsvēra, ka nesenais Eiropas Komisijas ziņojums devis pamatotu cerību Latvijai, sagaidot Helsinku samitu. Viņa uzsvēra, ka arī šajā ziņojumā ir pausts, ka Latvijā darbojas funkcionējoša tirgus ekonomika. Valsts prezidente norādīja, ka Latvija ir gatava uzņemt arvien vairāk ārvalstu investīcijas.
Valsts prezidente izteica Latvijas atbalstu prāmju satiksmes attīstībai starp abām valstīm un pauda savu ieinteresētību, lai prāmju satiksme attīstītos pēc iespējas ātrāk.
Atbildot uz jautājumu par Valsts valodas likuma izskatīšanas gaitu un sabiedrības integrāciju šai kontekstā, Valsts prezidente noradīja, ka Latvijai ir tiesība uz latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā. Prezidente pateicās Zviedrijai par atbalstu latviešu valodas apmācībā.
Valsts prezidente Adventes laikā izteica visdziļāko pateicību privātpersonām un organizācijām par ieguldījumu, kādu tās ir sniegušas labdarībā Latvijā.
*** Valsts prezidente Vaira Vīķe - Freiberga oficiālās vizītes ietvaros Zviedrijā apmeklēja Rinkebijas pamatskolu. Šajā skolā mācās 62 nacionalitāšu bērni, kuri runā vairāk nekā 30 valodās un mācības apgūst zviedru valodā. Šī skola tiek uzskatīta par vienu no interesantākajiem sabiedrības integrācijas modeļiem Zviedrijā.
Uzrunājot skolēnus , Valsts prezidente nodeva sveicienus no Latvijas, Latvijas skolēniem un stāstīja par savu dzīves gājumu. Prezidente stāstīja , ka ir mācījusies vairākās valstīs un katrā valstī centusies apgūt tās valodu. Bērni ar sajūsmu uzņēma prezidentes sveicienus spāņu un citās valodās. Sarunā ar skolēniem Valsts prezidente stāstīja par Latviju, par latviešu valodu un to, ka arī Latvijā ir dažādas minoritāšu skolas, kur bērni var papildus apgūt savas tautas kultūras mantojumu un tradīcijas. Valsts prezidente novēlēja, lai bērni izmanto visas tās iespējas, ko viņiem piedāvā šī skola, lai katrs kļūst par personību, jo izglītots cilvēks ir demokrātijas vērtība un spēks.
Prezidente apskatīja šīs skolas telpas, tajā skaitā arī skolas bibliotēku, kurā atrodamas vairāki Vizmas Belševicas darbu un latviešu tautasdziesmu tulkojumi kā arī latviešu literatūras antoloģijas.
*** Pēc skolas apmeklējuma Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikās ar Zviedrijas parlamenta spīkeri B.Dālu. Prezidente pauda gandarījumu, ka starp abu valstu parlamentiem ir izveidojusies laba sadarbība. Riksdāga spīkers piebilda, ka šī sadarbība patiesi ir ļoti praktiska un konstruktīva. Sarunu laikā tika apspriesta Eiropas Savienības paplašināšanās un tas, kāds ceļš katrai valstij jāiziet, lai iekļautos Eiropas Savienībā.
Valsts prezidente vēlreiz pauda Latvijas gatavību sākt iestāšanās sarunas. Sarunā tika uzsvērta dialoga nepieciešamība valsts iekšienē par iespējamo iekļaušanos Eiropas Savienībā.
Valsts prezidente ar parlamenta spīkeri pārrunāja arī sieviešu iesaisti politikā.
*** Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikās ar Zviedrijas premjeru Joranu Peršonu. Sarunas laikā tika apspriests gaidāmais Helsinku samits, kā arī abu valstu divpusējo attiecību jautājumi. Runājot par Helsinku samitu, Jorans Peršons norādīja, ka Helsinku samitā kandidātvalstis varētu tikt uzaicinātas - tām ir pamatotas cerības pievienoties valstīm, kas jau ir sākušas sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā. Gan Zviedrijas premjerministrs, gan Latvijas valsts prezidente valstu divpusējās attiecības novērtēja kā lieliskas un īpašas. Latvijas prezidente augstu novērtēja Zviedrijas iniciatīvu 2000.gadu pasludināt par Baltijas valstu gadu, kas padarīs vēl ciešākas saites starp Latviju un Zviedriju. Valsts prezidente atzīmēja, ka darbošanās projektā kopā ar Baltijas valstīm un Zviedriju Latvijai ir lielisks veids kā sākt gadu tūkstoti.
Tikšanās laikā tika pārrunāts jautājums par prāmju satiksme attīstību starp Latviju un Zviedriju. Gan J.Peršons, gan Vaira Vīķe-Freiberga pauda cerību, ka jau drīzumā starp abām valstīm nodibināsies stabila prāmju satiksme, jo tas ir izdevīgi abu valstu ciešāku kontaktu veidošanai.
*** Turpinot vizīti Zviedrijā, Valsts prezidente Latvijas vēstniecībā tikās ar Zviedrijā dzīvojošajiem latviešu bērniem.
Publicēts: 01.12.1999.