Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien Ženēvā tikās ar ANO cilvēktiesību augsto komisāri Mēriju Robinsoni.

2001.gada 12.decembrī.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien Ženēvā tikās ar ANO cilvēktiesību augsto komisāri Mēriju Robinsoni.
Tikšanās laikā Mērija Robinsone augstu novērtēja Latvijas ieguldījumu savas valsts, kā arī pasaules sabiedrības demokratizācijas un cilvēktiesību aizsardzības sekmēšanā. Mērija Robinsone atzinīgi novērtēja to, ka Latvija janvārī ir paredzējusi parakstīt bērnu tiesību konvencijas divus papildu protokolus. Viņa atzīmēja, ka tas ir solis uz priekšu bērnu tiesību aizsardzībā. Prezidente atzīmēja, ka bērnu tiesības, kā arī tiesu sistēma kopumā pastāvīgi ir viņas uzmanības lokā.
Abas puses pārrunāja tieslietu sistēmas stiprināšanas jautājumus Latvijā. Mērija Robinsone atzinīgi izteicās par to, ka prezidente savā darbībā nav vairījusies no jūtīgu jautājumu risināšanas, tai skaitā pievēršot uzmanību situācijai Latvijas cietumos. Prezidente sacīja, ka par ļoti būtisku uzskata arī speciālistu izglītošanu, kur ANO ir devusi atzinīgu ieguldījumu.
Abas puses pārrunāja sabiedrības integrācijas un valsts valodas jautājumus Latvijā. Mērija Robinsone un Vaira Vīķe-Freiberga bija vienisprātis, ka ir jādomā par to, kā aizsargāt pasaules mazās valodas, un tas attiecas arī uz latviešu un lību valodu. Mērija Robinsone izteicās, ka viņa atbalsta katras valsts tiesības uz savu valsts valodu, un tās plašu lietojumu valstī, ņemot vērā savu personīgo pieredzi Īrijā.
Runājot par sabiedrības integrācijas procesiem Latvijā un izglītības reformas gaitu, prezidente informēja Mēriju Robinsoni par to, kādi ir pamatprincipi izglītības reformā, kas ir vērsta uz dziļāku sabiedrības integrāciju un plašākām jauniešu iespējām iekļauties darba un izglītības tirgū pēc vidusskolas beigšanas. Prezidente uzsvēra Latvijas unikālo pieredzi astoņu minoritāšu valodu izglītībā un atzīmēja, ka valsts valoda ir priekšnoteikums, lai cilvēks veiksmīgi integrētos sabiedrībā, tāpēc izglītības reforma ir vērsta uz to, lai pēc vidusskolas cilvēks varētu pilnībā iekļauties Latvijas sabiedrībā.
Abas puses pārrunāja to, kāds iespaids uz pasaules sabiedrisko domu ir bijis Durbanas konferencei, kuras mērķis bija veicināt sabiedrības iecietību un cīņu ar rasismu. Mērija Robinsone dalījās savos iespaidos par to, kā pēc šīs konferences vairākās pasaules valstīs ir mainījusies sabiedriskā doma, lai paturētu līdz tam valdījušos stereotipus. Tāpēc Mērija Robinsone atzīmēja arī Valsts prezidentes uzstāšanos, kas ir pamanīta Durbanā un ir atstājusi pozitīvu iespaidu, tostarp arī uz daudzu valstu jauniešiem.
Mērija Roibinsone sarunā pateicās Latvijai par to, ka tā ir brīvprātīgi ziedojusi ANO cilvēktiesību augstajiem komisāriem, tas veicina cilvēktiesību lomas stiprināšanu pasaulē.
Mērija Robinsone atzīmēja to, ka Latvija jau šobrīd ir valsts, kas var dalīties pozitīvā pieredzē par savas atjaunotās neatkarības desmit gadu laikā panāktajām reformām, un to būtisko lomu, stiprinot demokrātiskas un pilsoniskas valsts izveidošanos.