Valsts prezidente Vaira vīķe-Freiberga šodien uzrunāja Eiropas Parlamenta Ārlietu komisiju. Savā runā viņa augstu novērtēja Eiropas Parlamenta ziņojumu par Latviju šī gada oktobrī, kurā Eiropas Komisija tika aicināta risināt iestāšanās sarunas ar Latviju tā, lai Latvija būtu starp pirmajām kandidātvalstīm, kas tiktu uzņemtas Eiropas Savienībā. Prezidente aicināja Eiropas Parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Elmāru Broku un viņa komisijas locekļus Zviedrijas prezidentūras laikā apmeklēt Latviju. Uzrunājot deputātus, Vaira Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka Eiropas Savienības un NATO paplašināšanās ir vēsturisks process, kas ļaus pirmo reizi visām Eiropas demokrātiskajām valstīm kontinenta ietvaros apvienoties. Viņa aizstāvēja individuālas pieejas nepieciešamību katrai kandidātvalstij paplašināšanās procesā, kā arī atzīmēja, ka Latvija līdz 2002.gada beigām būs gatava slēgt visas sarunu sadaļas. Pēc Vairas Vīķes-Freibergas sacītā, Latvija ir veiksmīgs piemērs tam, kā kandidātvalsts var panākt citās, agrāk sākušās iestāšanās sarunas Eiropas Savienībā. Viņa aizstāvēja arī komisāra vietas nepieciešamību no Latvijas Eiropas Komisijā. Prezidente uzsvēra, ka ir nepieciešama vēl plašāka sabiedrības informētība Eiropas Savienības dalībvalstīs un kandidātvalstīs par jaunās Eiropas nākotni, uzsverot, ka debates ar kandidātvalstīm ir jāvērš plašumā. Atzīmējot Latvijas prezidentūru Eiropas Padomē, prezidente uzsvēra, ka viens no svarīgajiem jautājumiem šajā laikā ir Eiropas valstu kiltūras un vēsturiskā mantojuma saglabāšana, tāpēc Latvija nākamā gada aprīlī rīkos Eiropas Padomes konferenci par mazo Eiropas valodu lomu 21.gadsimtā, kas notiks Rīgā.
Deputāti uzdeva prezidentei jautājumus par Baltijas valstu sadarbību Eiropas Savienības integrācijā, kā arī par praktiskiem jautājumiem, ar kuriem Latvija saskaras, iekļaujoties Eiropas Savienībā. Tika vaicāts arī par Latvijas nostāju pret Ziemeļu dimensiju. Latvija tika atzinīgi novērtēta sabiedrības integrācijas īstenošanā, kā arī deputāti piekrita prezidentes nostājai, ka ir jānostiprina dialogs ar kandidātvalstīm par Eiropas nākotni.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien tikās ar NATO ģenerālsekretāru Džordžu Robertsonu. Tika pārrunāta Latvijas un NATO sadarbība. Džordžs Robertsons atzinīgi novērtēja Latvijas dalības rīcības plānu izpildi, pieminot, ka šis ir jau otrs šādā veida dokuments, kas ir sagatavots un arī veiksmīgi izpildīts.
Runājot par NATO paplašināšanos, Dž.Robertsons uzsvēra, ka aizsardzības spēju nostiprināšana būs viens no būtiskākajiem kritērijiem, lemjot par kandidātvalstu uzņemšanu aliansē.
Runājot par sabiedrības atbalstu NATO, Valsts prezidente informēja, ka Latvijas iedzīvotāju lielākā daļa atbalsta Latvijas dalību NATO. Viņa atzīmēja, ka Latvijā ir arī nemainīgs politiskais atbalsts integrācijai NATO un Eiropas Savienībā.
Abas puses uzsvēra trīspusējās Baltijas valstu sadarbības nozīmīgumu NATO integrācijas kontekstā. Prezidente informēja par 2000.gada laikā panāktajiem rezultātiem, tajā skaitā uzsverot gaisa telpas kontroles sistēmas izveidošanu Baltijas valstīs. Vaira Vīķe-Freiberga apstiprināja Latvijas vēlmi palielināt finansējumu aizsardzībai, lai Latvijas Bruņotie Spēki atbilstu NATO prasībām. Sarunā tika pārspriesta arī militārā sadarbība Baltijas jūras reģiona ietvaros.
Publicēts: 28.11.2000.