Vaira Vīķe-Freiberga
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien tikās ar ES Padomes ģenerālsekretāru Havjeru Solanu. Sarunas laikā galvenā uzmanība tika pievērsta kopējai Eiropas drošības un aizsardzības politikai. Valsts prezidente pauda Latvijas ieinteresētību atbalstīt kopējās Eiropas drošības iniciatīvas, kā arī viņa apstiprināja Latvijas vēlmi dot ieguldījumu kopējiem Eiropas spēkiem, tajā skaitā ātrās reaģēšanas un krīzes novēršanas vienībām.
Sarunas laikā tika pārrunāta nesen Briselē notikusī dalībvalstu un kandidātvalstu aizsardzības ministru tikšanās. H.Solana augstu novērtēja Latvijas izteikto atbalstu un piedāvājumu dot ieguldījumu militārās policijas vienībās, mediķu un atmīnēšanas vienībās. Pēc Solanas paustā uzskata, līdz 2003.gadam kopējie Eiropas drošības un aizsardzības spēki tiks izveidoti, un jau tagad ir veikti administratīvie pasākumi to radīšanai. Abas amatpersonas augstu novērtēja Eiropas drošības un aizsardzības politikas panākumus aizvadītā gada laikā kopš Helsinku samita.
Tika runāts par Eiropas Savienības un NATO attiecībām un savstarpējo sadarbību. Šajā aspektā tika spriests arī par Latvijas gaitu uz NATO, kā arī par iestāšanās sarunu procesu Eiropas Savienībā. Prezidente pievērsās tiem jautājumiem, pie kuriem Latvija vēl pašlaik aktīvi strādā, kā arī pie jau paveiktā. Viņa iepazīstināja Havjeru Solanu ar sabiedrības integrācijas programmu un tās īstenošanu.
Runājot par Eiropas Savienības paplašināšanos, Havjers Solana augstu novērtēja progresa ziņojumu par Latviju un atzīmēja, ka Latvija ir savā veidā panākumu stāsts reformu politikā un Eirointegrācijā. Tika pārrunāta situācija Balkānu reģionā, kā arī Valsts prezidente informēja par aktualitātēm Baltijas jūras reģionā un sadarbību ar kaimiņvalstīm.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien tikās ar Eiropas Parlamenta prezidenti Nikolu Fontēnu. Vaira Vīķe-Freiberga un Nikola Fontēna pārrunāja Eiropas Savienības paplašināšanās aktualitātes, tika spriests par Latvijas progresa ziņojumu. Pēc prezidentes sacītā, šis ir vēsturisks laiks Eiropai, jo tieši tagad veidojas tās nākotne. Prezidente augstu novērtēja Eiropas Parlamenta lomu jaunās Eiropas veidošanā, kā arī abas puses atzīmēja nepieciešamību pēc vēl plašākas informācijas sabiedrībā dalībvalstīs un kandidātvalstīs par Eiropas Savienību, tās esošajām un topošajām dalībvalstīm.
Vaira Vīķe-Freiberga un Nikola Fontēna bija arī vienisprātis jautājumā par to, ka visdemokrātiskākais veids, kā valsts izlemj par savu nākotni un to, vai iesaistīties Eiropas Savienībā, ir rīkot tautas nobalsošanu šajā jautājumā. Prezidente informēja Nikolu Fontēnu par sabiedrības saliedēšanos Latvijā, par valsts ekonomisko izaugsmi šī gada laikā, kā arī par turpmākajiem plāniem, lai nostiprinātu administratīvo kapacitāti un tieslietu sistēmu.
Valsts prezidente stāstīja Nikolai Fontēnai par dažādu tautību Latvijas iedzīvotāju sasniegumiem kultūrā, sportā, zinātnē un citās jomās, kas tādā viedā liek Eiropā un citur pasaulē vairāk uzzināt par cilvēkiem, kas pārstāv Latviju. Viņa arī atzīmēja to, ka Latvijā arvien vairāk paplašinās to cilvēku skaits, kas pārzin vairākas svešvalodas un ne tikai visplašāk runātās pasaulē, bet arī dažādas citas Eiropas un pasaules valodas. Nikola Fontēna, atbildot uz šo stāstījumu, sacīja, ka ir svarīgi veicināt Eiropas Parlamentā pieejamās programmas jauniešu apmaiņai, izglītībai, kā arī kultūras kontaktiem starp Latviju un dalībvalstīm. Tika runāts arī par mazo Eiropas valodu lomu jaunajā Eiropā. Prezidente informēja par latviešu un līvu valodu vēsturi.
Nikola Fontēna informēja Latvijas prezidenti par Eiropas Parlamenta aktualitātēm un nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2004.gadā. N.Fontēna pauda cerību, ka nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās varēs piedalīties arī kāda tagadējā kandidātvalsts.
Valsts prezidente šodien tikās ar Eiropas Parlamenta deputātiem, kas ir atbildīgi par ziņojumu sagatavošanu par Latviju vai arī ir saistīti ar Latviju. Sarunā tika pārrunāts Eiropas Savienības paplašināšanās process, gaidāmā starpvaldību konference Nicā, kā arī Latvijas perspektīvas Eiropas Savienības paplašināšanās kontekstā.