Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien tikās ar Eiropas Savienības (ES) komisāru paplašināšanās jautājumos Ginteru Ferhoigenu.
Tikšanās laikā tika pārrunāti Es paplašināšanās procesi, Latvijas iestāšanās sarunu gaita un valsts izredzes iekļauties ES.
G. Ferhoigens atzīmēja, ka Latvija veic lielisku progresu iestāšanās sarunās, ka tā dzīvē īsteno, tā dēvēto, iedzīšanas principu, panākot valstis, kas iestāšanās sarunas uzsākušas jau agrāk. Kā jautājumus, kam īpaši jāpievērš uzmanību turpmākajā iestāšanās sarunu procesā, Ferhoigens atzina administratīvās kapacitātes paaugstināšanas nepieciešamību, tieslietu sistēmas pilnveidošanu, cīņu ar korupciju. Pēc G.Ferhoigena sacītā, Latvijai jāpievērš uzmanība tam, kā ar ES saskaņotie likumi tiek īstenoti dzīvē.
Valsts prezidente informēja G.Ferhoigenu par to, kādas ir viņas prioritātes likumdošanā, īpaši pievēršot uzmanību cīņai ar korupciju, kā arī tam, kā pilnveidojas tieslietu sistēma. Prezidente uzsvēra, ka tuvākajā laikā īpašu uzmanību pievērsīs tam, kā savstarpēji sadarbojas dienesti, kas iesaistīti korupcijas apkarošanā. V. Vīķe-Freiberga arī informēja G. Ferhoigenu par to, ka šodien apmeklējusi Ekonomikas policiju un runājusi ar Ekonomikas policijas darbiniekiem par šo tematu, kā arī par to, ka nākamnedēļ tiksies ar Iekšlietu ministru Mareku Segliņu, lai pārrunātu korupcijas apkarošanas kompleksu risināšanu.
G.Ferhoigens informēja prezidenti par savām šodien notikušajām sarunām ar Ministru prezidentu, Saeimas pārstāvjiem, kā arī Latvijas lauku apmeklējumu.
Runājot par to, kādas jomas Latvijai visdrīzāk virzīt uz priekšu, tika minēta vides aizsardzība un lauksaimniecība. Prezidente informēja G.Ferhoigenu par savām sarunām ar zemniekiem un Zemkopības ministru. G.Ferhoigens atzīmēja, ka lauksaimniecība bieži vien tiekot minēta kā šķērslis ES paplašināšanās procesos, viņš noraidīja šīs bažas un atzīmēja, ka no savas puses pieliks visas pūles, lai arī sarunas lauksaimniecības sadaļā varētu aktīvi virzīties uz priekšu arī no ES puses.
G.Ferhoigens uzsvēra, ka Latvija ir viens no spēcīgākajiem kandidātiem nākamajai paplašināšanās kārtai, un, ka kādas vienas jomas grūtības nedrīkst būt par šķērsli kopējam paplašināšanās procesam.
Prezidente atzīmēja, ka arī no savas puses aicinās valdību pievērst uzmanību administratīvās kapacitātes celšanai, sagatavojot speciālistus, kas būtu spējīgi izmantot visas iespējas, ko ES piedāvā, tai skaitā, strukturālos fondus.
Publicēts: 20.07.2001.