Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien Rīgas pilī tikās ar Igaunijas prezidentu Arnoldu Rītelu. Tikšanās laikā tika spriests par divpusējo attiecību jautājumiem, prezidenti dalījās pieredzē par valstu integrācijas gaitu ES un NATO. Abu valstu prezidenti vēlreiz apliecināja vienotību, kas saista trīs Baltijas valstis tās ārpolitisko mērķu īstenošanā un vēlmē aizvien stiprināt starpvalstu dialogu.
Pārrunājot divpusējos jautājumus, V.Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka abām valstīm beidzot vēsture ir devusi privilēģiju veidot savas valstis pēc savas gribas. Vērtējot Latvijas-Igaunijas sadarbību, Latvijas prezidente uzsvēra: “Mēs uzsākam jaunu periodu draudzīgajās abu valstu attiecībās, es esmu gatava arī turpmākam ciešam dialogam starp Latviju un Igauniju. Domāju, ka šis gads nesīs visām trim Baltijas valstīm notikumus, kas tiks ierakstīti vēstures grāmatās, padarot mūsu neatkarību neatgriezenisku.”
A.Rītels augstu novērtēja darba vizītes nozīmi Latvijā, kas dos stimulu šim dialogam, īpaši uzsverot igauņu skolas unikalitāti, kurā viesojās, tiekoties ar skolniekiem un skolotājiem. “Igauņu skolas ir zināmas gan Zviedrijā, gan ASV, tomēr Rīgas igauņu skola mani patīkami pārsteidza ar savu entuziasmu un darbību,” atzina Igaunijas prezidents. Prezidente sacīja, ka tas ir apliecinājums Latvijas tolerancei pret citu tautu kultūras mantojumu, dzīvojot Latvijā, vienlaikus veicinot šo sabiedrības pārstāvju iekļaušanos valsts ikdienā. Lai tuvinātu Latvijas un Igaunijas iedzīvotājus, abi prezidenti vienojās atbalstīt iniciatīvu par jaunas latviešu-igauņu, igauņu-latviešu valodas vārdnīcas izdošanu.
Abas puses apmainījās ar savu redzējumu uz valsts valodas situāciju un lietojumu Latvijā un Igaunijā. V.Vīķe-Freiberga un A.Rītels runāja par valsts valodas lietojuma nostiprināšanu parlamentā un pašvaldībās.
Prezidenti apspriedās par Igaunijas un Latvijas aktualitātēm reģionālajā attīstībā un bezdarba mazināšanā.
V.Vīķe-Freiberga un A.Rītels runāja par Latvijas un Igaunijas sasniegto ES iestāšanās sarunās. Latvijas prezidente pauda cerību, ka 2004.gadā abu valstu pilsoņi varēs piedalīties 2004.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās.