Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien Rīgas pilī bija aicinājusi uz darba tikšanos dažādu jomu speciālistus, lai kopīgi spriestu par iespējām attīstīt latviešu valodu.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien Rīgas pilī bija aicinājusi uz darba tikšanos dažādu jomu speciālistus, lai kopīgi spriestu par iespējām attīstīt latviešu valodu. Diskusijas mērķis bija uzsvērt valodas attīstīšanas valstisko nepieciešamību un iespējas, veicināt koordinētību starp valdības, akadēmiskajām, uzņēmēju aprindām, kas sekmētu valodas attīstību atbilstoši mūsdienu prasībām, kā arī rosināt uz kopējiem projektiem zinātniekus, studentus, uzņēmējus, valsts iestādes. Pēc prezidentes uzskata, moderna valoda prasa visu tās dalībnieku iesaistītu attieksmi un katram sava veida atbildību.
Valsts prezidente ir atzīmējusi, ka, savas funkcijas veicot, valodai ir jāattīstās, turklāt – tikpat strauji, cik strauji mainās dzīve un ārējie apstākļi, jo ir zināms, ka attīstības apstāšanās varētu nozīmēt pakāpenisku izdzišanu.
V.Vīķe-Freiberga, uzrunājot sarunas dalībniekus, atzīmēja, ka latviešu valoda kā valsts valoda ir vienīgā pasaulē, un tas par pienākumu uzliek gādāt ne tikai par valodas izdzīvošanu, bet arī par tās attīstību. Šis gads Eiropā ir pasludināts par valodu gadu, un Latvijai ir jādomā, ar ko šajā gadā varētu izcelties, sacīja prezidente.
Valodniece Ina Druviete diskusijas laikā sacīja, ka valodas iespējas konkurētspējas ziņā būs atkarīgas no pašas valsts izšķiršanās. Pēc I.Druvietes domām, nepieciešams domāt par jaunu programmu latviešu valodas attīstībai.
Programmizstrādes "Tilde" direktors Andrejs Vasiļjevs uzsvēra, ka valoda pierādīs savu dzīvotspēju un attīstību, ienākot informācijas tehnoloģiju jomā. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka valodas attīstībā nepieciešama lielāka koordinētība starp akadēmiskām un industrijas aprindām.
Runājot par tulkošanas iespējām, sociolingvists Jānis Sīlis uzsvēra, ka Latvijā trūkst specializēto vārdnīcu.
Noslēgumā prezidente izteica gandarījumu par sarunu, kā arī pauda atbalstu turpmākajām diskusijām, uzsverot savstarpējo kontaktu paplašināšanu kā sākumu dziļākai analizētā temata izskatīšanai.
Sarunā piedalās valodnieces Ina Druviete, Maija Baltiņa, tulki Matiass Knolls, Silvija Brice, Jānis Sīlis, Kultūras fonda priekšsēdētājs Pēteris Bankovskis, IT kompānijas "Tilde" direktors Uldis Dzenis un programmizstrādes direktors Andrejs Vasiļjevs, Valsts Valodas programmas apguves vadītāja Aija Priedīte, Valsts valodas inspekcijas vadītāja Dzintra Hirša, LU Filoloģijas katedras vadītāja Janīna Kursīte, izglītības ministrs Kārlis Greiškalns, Saeimas izglītības un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Dzintars Ābiķis u.c.