Vaira Vīķe-Freiberga
2001.gada 7.decembrī.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien Jūrmalas rezidencē tikās ar UNESCO ģenerāldirektoru Koičiro Macuru. Sarunā bija aicināts piedalīties arī š.g.novemrī UNESCO bioētikas komitejā ievēlētais Latvijas pārstāvis Elmārs Grēns, Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš, kura vadītā iestāde iesaistījusies vairākos UNESCO sadarbības projektos, Imants Freibergs, kurš darbojas vairākos ar UNESCO saistītos projektos, kā arī bijusī Latvijas vēstniece UNESCO Aina Nagobads-Ābola.

Atzīmējot līdzšinējo sadarbības programmu nozīmību, tai skaitā ekspertu izglītībā, prezidente tikšanās laikā īpaši vērsa viesa uzmanību uz Latvijas turpmākajām iecerēm UNESCO ietvaros, uzsverot kopīgo Baltijas valstu projektu par Dziesmu svētku iekļaušanu Pasaules Mutvārdu un Nemateriālās kultūras mantojuma šedevru sarakstā. "Dziesmu svētku tradīcija vieno visas trīs Baltijas valstis, kurām šie svētki ir nozīmējuši tautas garīgo atmodu, nesot brīvību Latvijai, Lietuvai un Igaunijai. Tā ir unikāla tradīcija pasaules mērogā, kas būtu cienīga iekļauties UNESCO sarakstā," sacīja V.Vīķe-Freiberga sarunā ar K.Macuru. Tajā pašā laikā prezidente iepazīstināja ar atšķirībām, kādas pastāv starp latviešu, lietuviešu un igauņu tautasdziesmām, dažādu kultūrvēsturisko sakņu un laikmetu iespaidu uz tām. "Mūsu tautu folklora, atšķirībā no dziesmu svētku tradīcijas, nav skatāma kā praktiski identiska, starp mums ir daudz atšķirību tautasdziesmu uzbūves, tematikas, melodikas un citā ziņā," teica prezidente.

K.Macura informēja, ka nākamajā gadā tiks izskatītas kandidatūras UNESCO Pasaules kultūrmantojuma sarakstam. Latvijas puse iepazīstināja ar savu ieceri par šādu kandidatūru izvēlēties Kuldīgas vecpilsētu ar tās vēsturisko koka arhitektūru, kā arī Ventas ielejas dabas kompleksu.

Tikšanās gaitā dalībnieki apmainījās viedokļiem par pasaules aktualitātēm gēnu izpētes laukā, bioētikā, apspriežoties par nereti mūsdienās sastopamo dilemmu starp ētikas prinipiem un komerciālo izdevīgumu šajās jomās.
Tika pārrunātas arī ANO aktualitātes, uzsverot nepieciešamību turpināt izvērst tematu par dialogu starp civilizācijām, kas tika aizsākts ANO Tūkstošgades samitā 2000.gadā.