Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien atvadu vizītē pieņēma Norvēģijas vēstnieku Latvijā Herbertu Linderu.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien atvadu vizītē pieņēma Norvēģijas vēstnieku Latvijā Herbertu Linderu.
Pateicoties par vēstnieka darbu Latvijas un Norvēģijas attiecību stiprināšanā, V.Vīķe-Freiberga uzsvēra lielisko abu valstu sadarbību. Prezidente augstu novērtēja atsaucības un ieinteresētības pret Latviju pilno gaisotni, kādā pagājušajā gadā notika valsts vizīte Norvēģijā. Pēc vēstnieka sacītā, ir izvērsti plaši kontakti dažādās jomās, īpaši aktīvi ir ekonomiskie sakari, norvēģu uzņēmējiem investējot tajā skaitā arī tādās ne tik tradicionālās ieguldījumu jomās kā, piemēram, lauksaimniecība. Pārrunājot kultūras sakarus starp abām valstīm, vēstnieks bija gandarīts, ka Latvijā ir tik daudz cilvēku, kas pārzin norvēģu valodu vai plāno to apgūt, kas varētu būt papildu stimuls vēl plašākai sadarbībai nākotnē.
Abas puses atzinīgi izteicās par sadarbību aizsardzības jomā. Latvijas mērķis ir izveidot mūsdienīgu, profesionālu armiju, un valsts to uzskata par augstu prioritāti, sacīja prezidente, novērtējot Norvēģijas sniegto atbalstu NBS progresā.
Runājot par abu valstu sadarbību sabiedrības integrācijas jomā, V.Vīķe-Freiberga pauda gandarījumu, ka Norvēģija ir iecerējusi turpināt sniegt atbalstu valsts valodas apmācības programmām Latvijā.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien tikās ar Latvijas Katoļu baznīcas arhibīskapu Jāni Pujātu, lai viņu sveiktu sakarā ar iecelšanu kardināla kārtā. Tā bija liela diena, kad Latvijai bija tas gods iegūt savu pārstāvi starp kardināliem. Prezidente sacīja, ka ir saņēmusi apsveikumus no citu valstu iedzīvotājiem sakarā ar šo notikumu.
J.Pujāts dalījās ar prezidenti iespaidos par svinīgās ceremonijas norisi un tikšanos ar pāvestu, dāvinot V.Vīķei-Freibergai no Jāņa Pāvila II saņemto jubilejas medaļu par piemiņu 2000 gadiem kopš kristietības sākuma.
V.Vīķe-Freiberga un J.Pujāts pārrunāja kristīgo draudžu darbību cauri okupācijas gadiem, esot vienisprātis, ka nepieciešams izveidot vēsturisku materiālu, fiksējot baznīcu vēsturi 20.gadsimtā Latvijā.