Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga piedalījās Baltijas un Melnās jūras valstu vadītāju konferencē Jaltā.Viens no būtiskākajiem aspektiem Latvijas ārpolitikā ir sadarbība ar dažādiem Eiropas reģioniem un ekonomiskais, politiskais dialogs. Ņemot vērā, ka forumā piedalās gan Baltijas un Melnās jūras valstis, gan nozīmīgākās Eiropas institūcijas, Latvijas Valsts prezidentei ir iespēja veicināt šī ārpolitikas aspekta īstenošanu.
Jaltas konferencē ir pārstāvētas valstis ar dažādu integrācijas pakāpi ES paplašināšanās procesā. Ņemot vērā, ka Latvija pamatoti gaida uzaicinājumu uz iestāšanās sarunām, Valsts prezidente maksimāli cenšas izmantot laiku neformālu kontaktu nodibināšanai ar valstu vadītājiem – notika tikšanās ar Gruzijas prezidentu, rīt paredzētas divpusējās sarunas ar Slovākijas prezidentu.
Sakot uzrunu konferencē, Valsts prezidente uzsvēra konferences norises vietas simbolisko nozīmi – 1941.gadā Jaltā tika iedibināta "aukstā kara" pasaules kārtība, sadalot Eiropu, un Latvijai šī tikšanās nozīmēja neatkarības zaudēšanu.
"Šodien mēs tiekamies jaunā Jaltā, jaunā Eiropā, neatkarīgā Ukrainas valstī," teica V.Vīķe-Freiberga.
Viņa uzsvēra, ka mūsdienu Eiropa dod iespējas katrai valstij brīvi izvēlēties savu attīstību un ieņemt vietu kopējā Eiropas sadarbībā. Atceroties traģiskos notikumus Balkānu reģionā, Valsts prezidente akcentēja eiroatlantisko struktūru paplašināšanās nozīmi kopīgās stabilitātes stiprināšanā un apliecināja, ka Latvija sasniegusi progresu šajā ceļā. Kā būtiskāko aspektu eirointegrācijā Valsts prezidente minēja valstu uzticību kopīgiem demokrātijas principiem, tāpat V.Vīķe-Freiberga aicināja neaizmirst, ka katras valsts nākotne šajā procesā ir politiķu rokās, pieņemot tālredzīgus lēmumus.
Runājot par Baltijas un Melnās jūras valstu sadarbību, būtiska kopējos eirointegrācijas centienos ir ekonomiskā sadarbība un pieredzes apmaiņa starp šiem reģioniem.
Publicēts: 10.09.1999.