Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Pasaules ekonomikas foruma laikā Ņujorkā 1.februārī uzrunāja vairākus paneļdiskusiju dalībniekus, paužot Latvijas viedokli par Eiropas drošības politikas nākotni, Latvijas un Baltijas vietu transatlantiskās drošības telpā un skaidrojot valsts vēsturisko situāciju nākotnes mērķu - ES un NATO - kontekstā.
Diskusijā, kuru vadīja ASV senatore Hilarija Klintone, V.Vīķe-Freiberga tika aicināta izteikties par līdera lomu krīzes un pēkšņas nedrošības apstākļos. Valsts prezidente izmantoja šo iespēju, lai skaidrotu, ka Latvija gadsimtu gaitā bieži ir jutusies nedrošībā, pārdzīvojusi vairākas okupācijas un totalitārus režīmus. "a;Mūsu zeme ir asinīm slacīta, un mēs ļoti labi zinām, ko nozīmē izcīnīt brīvību. Tieši tāpēc jaunatgūtās neatkarības gados mēs saliedējām spēkus, lai stiprinātu savu valsti un iekļautos organizācijās, kas nes kopēju atbildību par stabilitāti. Stabilitāti,
kā esam pārliecinājušies Latvijā, ir viegli sadragāt, ja mazai valstij nav partneru,"a; sacīja prezidente.
Viņa pauda skaidru pārliecību, ka Latvija īsteno savu mērķi, iesaistoties NATO kā "a;zem drošības lietussarga"a;. Runājot par ģeopolitisko situāciju pasaulē, prezidente uzsvēra: "a;Baltijas valstis nedrīkst kļūt par upurvalstīm drošības politikas jautājumos. Tas nedrīkst būt par ēsmu kādas valsts interešu dēļ."a;
Ar H.Klintoni V.Vīķe-Freiberga apspriedās par Latvijas straujo izaugsmi, kā arī NATO paplašināšanās procesu. ASV senatore pauda gandarījumu par Latvijas sasniegumiem un pauda pārliecību, ka valsts var cerīgi lūkoties uz NATO paplašināšanos.
Piedaloties ES drošības politikas vadītāja Havjera Solanas diskusijā par to, vai būt Eiropas kopējās drošības politikai nākotnē, V,Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka Eiropas kopējai drošības politikai ir nākotne, jo tā, savstarpēji papildinoties ar NATO uzdevumiem, var pildīt Eiropai būtiskas funkcijas, tajā skaitā, miera uzturēšanu krīzes situācijās vai reģionos.
Vakarā prezidente plāno runāt diskusijā par mūsdienu eiropieša identitāti.
Foruma ietvaros prezidentei norit ari divpusējas tikšanās. 2.februārī notiks tikšanās ar Izraēlas ārlietu ministru Šimonu Peresu. Ir notikusi saruna ar EDSO augsto komisāru R.Ekeusu, kuras laikā R.Ekeuss prezidentei apliecināja, ka viņa vadītā organizācija atzīst latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas neapstrīdamas tiesības un neapšauba
tās oficiālo statusu. Prezidente stāstīja R.Ekeusam par nodibināto Valsts valodas komisiju un tās uzdevumiem valsts valodas aizsargāšanā un attīstībā.