Valsts prezidente šodien tikās ar Austrijas valdības pilnvaroto pārstāvi ES paplašināšanās jautājumos Erhardu Buseku.

Austrija vēlas vairāk tuvināties Baltijas valstīm kā nākamajām ES dalībvalstīm

Valsts prezidente šodien tikās ar Austrijas valdības pilnvaroto pārstāvi ES paplašināšanās jautājumos Erhardu Buseku.
Sarunas laikā Buseks informēja prezidenti, ka š.g. 26.- 28.novembrī Austrijā notiks īpaši Baltijas valstīm veltīta konference, kuras mērķis ir informēt Austrijas sabiedrību par Baltijas valtīm kā nākamajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Pēc viņa sacītā šo forumu apmeklēs Austrijas valdība, un to plāno apmeklēt arī Austrijas prezidents.
V.Vīķe-Freiberga un Erhards Buseks runāja par demokrātisku nepieciešamību izvērst sabiedrības informēšanas kampaņu par pašreizējām un nākotnes ES dalībvalstīm. Tika pārrunāts ES paplašināšanās process. Prezidente apstiprināja, ka Latvija vēlas pabeigt iestāšanās sarunas ES 2002.gada beigās. Buseks atzinīgi novērtēja Latvijas panākto progresu.
Abas puses pārrunāja Austrijas un Latvijas sadarbību iekšlietu un tieslietu jomā, kā arī likumdošanu, kas ietilpst Šengenas līgumā.
V.Vīķe-Freiberga un E.Buseks atzinīgi novērtēja šodien Latvijā notiekošo Austrijas iekšlietu ministra Ernsta Štrasera vizīti Latvijā.
Sarunas dalībnieki pārrunāja arī situāciju Balkānos un Baltijas jūras reģionā. Runājot par Baltijas jūras valstu sadarbību, prezidente atzīmēja, ka Latvija ir ieinteresēta ciešāk sadarboties ar Krievijas Eiropas daļas reģionu, tai skaitā, ar Kaļiņingradas apgabalu.

Prezidente šodien arī sniedza interviju vienam no ietekmīgākajiem Austrijas laikrakstiem "De Presse". Valsts prezidente atbildēja uz jautājumiem par Latviju uz Starptautiskās drošības politikas skatuves, saistībā ar Latvijas centieniem iestāties NATO un ES. Tika pārrunāta arī pagātnes apzināšana. Prezidente stāstīja par Vēstures komisijas darbību, uzsverot, ka tā pēta divu totalitāro režīmu noziegumus pret Latviju un tās iedzīvotājiem. Tajā pat laikā prezidente uzsvēra, ka pasaulē jāvairo izpratne par Baltijas valstu iedzīvotāju deportācijām, kas tika veiktas 1941.gada 14.jūnijā un arī vēlākos gados. Prezidente arī uzsvēra, ka jāpaplašina debates gan ES dalībvalstu, gan kandidātvalstu sabiedrībās par jaunās Eiropas nākotni.