Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien nosūtīja vēstuli LR Saeimas priekšsēdētājam Indulim Emsim, nosūtot 2006. gada 2. novembrī Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” otrreizējai caurlūkošanai.
Vēstulē prezidente raksta:
“Šā gada 2.novembrī Saeima, pieņemot likumu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, atbalstīja iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes maiņu fiziskajām personām - individuālo uzņēmumu, zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašniekiem un individuālajiem komersantiem.
Minētais likums paredz, ka turpmāk iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme iepriekš norādītajai fizisko personu grupai būs 15 procenti līdzšinējo 25 procentu vietā.
Pozitīvi vērtēju to, ka līdz ar šiem likuma grozījumiem plānots izlīdzināt ienākuma nodokļa likmi mazajiem komersantiem (individuālo uzņēmumu, zemnieku un zvejnieku saimniecību īpašniekiem un individuālajiem komersantiem) ar komercsabiedrībām, kas nu jau vairākus gadus maksā ienākuma nodokli 15 procentu apjomā. Tādējādi tiktu stimulēta uzņēmējdarbība, it īpaši mikro uzņēmumu veidošanās, kas Latvijā joprojām nenotiek pietiekami aktīvi.
Diemžēl izvērtējot pašreizējo situāciju, kā arī Finanšu ministrijas sniegto informāciju, jāatzīst, ka likuma grozījumu pieņemšana notikusi pārāk sasteigti, neparedzot pārejas periodu. Tas varētu radīt būtiskas nodokļa administrēšanas problēmas, jo šobrīd likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz, ka apliekamais ienākums tiek noteikts visam gadam un likuma grozījumi neparedz nekādu pārejas mehānismu apliekamā ienākuma sadalīšanai 2006. gadā starp periodu līdz likmes maiņai un periodu pēc tās. Tādējādi likmes pārskatīšana taksācijas periodā nozīmē ļoti būtisku apliekamā ienākuma noteikšanas sistēmas izmaiņu. Turklāt, neparedzot likumā pārejas periodu, nav iespējas praktiski sagatavoties izmaiņām minētā nodokļa administrēšanā.
Jāatzīst, ka, izdarot grozījumus likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15. panta otrajā daļā, nav izvērtēta šo grozījumu fiskālā ietekme un sasaiste ar citiem normatīvajiem aktiem. Piemēram, 2006. gada budžeta ieņēmumi ir plānoti, vadoties pēc tā, ka visiem fizisko personu apliekamajiem ienākumiem tiek piemērota 25 procentu likme, un iespējamais ieņēmumu samazinājums saistībā ar likmes samazināšanu atsevišķu personu ienākumiem nav ņemts vērā arī 2006. gada 19. oktobrī pieņemtajos un Valsts prezidenta izsludinātajos grozījumos 2006. gada budžeta likumā.
Turklāt, saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 10. panta pirmo daļu, Saeimas lēmumos, kuru pieņemšana saistīta ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, atbilstoši Satversmes 66. panta otrās daļas prasībām jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus. Savukārt Likuma par budžetu un finanšu vadību 10. panta otrā daļa paredz, ja pēc valsts budžeta likuma stāšanās spēkā Saeima pieņem likumus vai Ministru kabinets pieņem lēmumus, kuri kārtējā saimnieciskajā gadā izraisa pašvaldību budžetu izdevumu palielināšanos vai to ieņēmumu samazināšanos, tad šādos likumos vai lēmumos ir jānorāda, no kādiem valsts budžeta līdzekļiem tiks segts pašvaldību budžetu izdevumu pieaugums vai ieņēmumu samazinājums. Diemžēl, izdarot grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", nav tikusi izvērtēta nodokļa likmes samazinājuma ietekme uz budžetu, kā arī nav tikuši veikti pasākumi, lai novērstu iespējamās sekas, kas varētu rasties saistībā ar budžeta ieņēmumu samazinājumu.
Vēlos vērst Saeimas uzmanību uz arī uz to, ka no minētās likuma “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” 2. panta redakcijas nav skaidrs, vai 15 procentu likme tiek piemērota tikai saimnieciskās darbības ienākumiem vai arī citiem individuālo komersantu (individuālo uzņēmumu un zemnieku vai zvejnieku saimniecību īpašnieku) ienākumu veidiem, piemēram, darba algai. Ja 15 procentu likme tiek piemērota visiem individuālo komersantu (individuālo uzņēmumu un zemnieku vai zvejnieku saimniecību īpašnieku) ienākumu veidiem, tad varētu izveidoties situācija, kad viena iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju kategorija turpmāk par algota darba ienākumu maksās nodokli tikai pēc 15 procentu likmes, turpretī visi pārējie maksātāji – pēc 25 procentu likmes. Savukārt, ja 15 procentu nodokļa likme attiecas tikai uz saimnieciskās darbības ienākumiem, tad likumā nav atrunāts, kā vienas personas dažādiem ienākumiem, piemērojot atšķirīgas nodokļa likmes, ir piemērojams neapliekamais minimums, atvieglojumi un attaisnotie izdevumi.
Ņemot vērā iepriekš minēto, un, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, nosūtu 2006. gada 2. novembrī Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” otrreizējai caurlūkošanai.”