Valsts prezidente Jelgavā atklāj Latvijas Pašvaldību savienības 17.kongresu

Uzrunājot visus Latvijas pašvaldību vadītājus Latvijas Pašvaldību savienības 17. kongresā, prezidente izteica pateicību visiem pašvaldību vadītājiem, kuri ir bijuši aktīvi dialoga partneri V.Vīķes-Freibergas prezidentūras laikā, sadarbojušies un arī pauduši atbalstu prezidentei. Prezidente savā runā uzsvēra tos tematus, kas viņas prezidentūras astoņu gadu laikā ir bijuši visbiežāk pieminēti tikšanos laikā ar pašvaldību vadītājiem dažādās vietās Latvijā, kur prezidente ir daudzkārt viesojusies.   Pēc V.Vīķes-Freibergas sacītā, nākamie septiņi gadi paredz nopietnus resursus no Eiropas Savienības struktūrfondiem, tāpēc tie būs izšķiroši Latvijas turpmākajai izaugsmei, kā arī Latvijas reģionālajai attīstībai. Prezidente izteica cerību, ka vistuvākajā laikā Latvijas pašvaldības kopā ar valdību spēs vienoties par vispiemērotāko reģionu veidošanas modeli un to arī īstenos, lai šī reforma nestu vislielāko labumu pašvaldību iedzīvotājiem un mazinātu reģionālās atšķirības mūsu valstī. Pēc prezidentes domām, tas ir neatliekami risināms jautājums. Viņa arī pieminēja, ka dažādu dalībvalstu pieredzes liecina par to, ka visu struktūrfondu piešķirtie līdzekļi nedrīkst tikt ieguldīti tikai un vienīgi infrastruktūras attīstībā, bet pats būtiskākais ir ieguldīt cilvēku izglītībā, viņu tehnisko iemaņu veidošanā un pilnveidošanā, inovācijās, kā arī pētniecībā. Prezidente uzsvēra, ka, reģionālo reformu veidojot, ir svarīgi ņemt vērā ne tikai un vienīgi ekonomiskos apsvērumus, bet arī lūkoties kāda nozīme ir attiecīgās vietas kultūrvēsturei. Tāpēc ir būtiski, lai, veicot reformu, tiktu ievērotas arī iedzīvotāju vēlmes un katra novada kultūrvēsturiskās īpatnības.

 

Kā ļoti satraucošu jautājumu prezidente atzīmēja augsto inflācijas līmeni, kas ir sasniedzis lielāko rādītāju visā Eiropas Savienībā. Viņa atzīmēja, ka jau vairāku gadu garumā nepārtraukti ir uzturējusi sarunas ar valdību, paužot satraukumu par inflācijas paaugstināšanās tendenci, un atzīmēja, ka tas ietekmē arī katru pašvaldību, jo plānotajiem projektiem pietrūkst naudas inflācijas kāpuma dēļ. Tāpat arī viņa izteica bažas, ka šīs augstās inflācijas dēļ Latvija var palikt ārpus iestāšanās eiro zonā pēc tam, kad tai pievienosies Latvijas kaimiņvalstis, un tas nebūs izdevīgi ne centrālajai varai, ne reģioniem, ne iedzīvotājiem. Viņa sacīja, ka šobrīd valdība šos signālus ir saņēmusi un ir sākusi darbu pie inflācijas samazināšanas.

 

Vēl viens no svarīgiem aspektiem, par ko bieži prezidenti ir uzrunājuši pašvaldību vadītāji, ir pārāk lielais un smagnējais birokrātijas apjoms, kas ir jāīsteno pašvaldībām. Tāpat prezidente aicināja visus pašvaldību vadītājus, kuri ir izteikušies par nepieciešamību mainīt iepirkumu procedūru, iesniegt konkrētus ierosinājumus un stāstīt par konkrētiem gadījumiem arī centrālajai valdībai, lai šo situāciju mainītu par labu novadu attīstībai un iedzīvotājiem.

 

Tāpat prezidente aicināja šajā dienā, kad Latvija piemin traģiski bojāgājušo Justīni, meklēt pašvaldībām dažādus veidus, kā garantēt bērnu drošu nokļūšanu līdz skolai un ieviest pašvaldību organizētus skolas autobusus. Prezidente izteica vēlējumu, lai nevienam bērnam Latvijā nebūtu jāsaskaras ar tikpat traģisku likteni kā Justīnei un lai ikviens spētu iegūt izglītību un nonākt droši skolā.

 

Prezidente aicināja gan izpildvaru, gan pašvaldību pārstāvjus meklēt veidus, kā aktīvāk apkarot alkoholismu Latvijā, kas ir gan sociāla, gan sabiedrības veselības problēma, kas būtiski kaitē lauku attīstībai. V.Vīķe-Freiberga mudināja arī darīt visu iespējamo, lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu tālāku veidošanos, kā arī mikrokredītu izsniegšanas sistēmas paplašināšanos Latvijā.