Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien valsts vizītes Somijā ietvaros atklāja Somijas pirmo, tā dēvēto, Eiropas Savienības prezidentūras lekciju sēriju, ko organizē Somijas Ārpolitikas institūts. Prezidente pateicās par izrādīto godu būt pirmajai, kas aizsāk šīs Somijas ES prezidentūras lekcijas, lai uzrunātu ārpolitikas interesentus par Latvijas redzējumu uz Eiropas nākotni.
Runā prezidente uzsvēra, ka Latvija ar interesi gaida Somijas prezidentūru Eiropas Savienībā, kas sāksies šī gada otrajā pusē, un stingri atbalsta Somijas vēlmi, lai ES realizētu mērķtiecīgākus pasākumus kontinenta konkurētspējas nodrošināšanā. Prezidente informēja par Latvijas pašreizējo situāciju, uzsverot, ka Latvija, līdzīgi kā visa Eiropas Savienība šobrīd saskaras ar vairākiem izaicinājumiem, no kuriem svarīgākie ir ekonomiskā konkurence pasaulē un globalizācijas iespaids uz valstīm. Pēc prezidentes sacītā, Latvijai šobrīd ir būtiski izlīdzināt plaisu, kas ir radusies starp visai straujo ekonomisko izaugsmi un ekonomiskiem radītājiem un iedzīvotāju vidējo ienākumu līmeni, kas šobrīd vēl atpaliek no vēlamā. Viņa uzsvēra, ka ES veiksmīgai ekonomiskai attīstībai ir jāpanāk jauno dalībvalstu straujāka attīstība, kas mazinātu darbaspēka aizplūšanu uz citām valstīm, kā arī ir jāpanāk brīvu pakalpojumu principa iedzīvināšana Eiropas Savienībā. Tas būtu viens no instrumentiem, kā ES panākt savu konkurētspēju.
Kā būtiskus kritērijus ES nākotnes veidošanā, prezidente arī izvirzīja uz zināšanām balstītu ekonomiku, kā arī uzsvēra, ka Eiropas Savienībai ir nepieciešams aktīvi strādāt pie vienotas enerģētikas politikas izstrādes. Prezidente arī izteica Latvijas atbalstu Somijas prezidentūras vēlmei šī gada otrā pusē turpināt Eiropas mēroga dialogu par Eiropas Konstitucionālā līguma nākotni, kā arī vides aizsardzības jautājumiem.
Runājot par Eiropas paplašināšanās nākotni, Vaira Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka Latvija ir par tālāku ES paplašināšanos. “Ja Eiropas Savienība vēlas nezaudēt tās iespējamām nākamām dalībvalstīm uzticību, tā nedrīkst padarīt nākamos partnerus par šī brīža ES grūtību ķīlniekiem. Ja tiek izteiktas šaubas par paplašināšanos bez jebkādu skaidru un racionālu nākotnes plānu izvirzīšanas, tad tas noteikti nepalīdzēs tām valstīm, kuras vēlas turpināt īstenot reformu ceļu,” sacīja prezidente. Runā viņa informēja klātesošos par to, ka Latvija ir aktīva ES kaimiņattiecību politikas dalībniece, tāpēc tā dažādos līmeņos atbalsta Gruzijas, Ukrainas un Moldovas attīstību un nodod savu reformu pieredzi šīm valstīm. Pieskaroties jautājumam par Baltkrievijas nākotni, prezidente atzīmēja, ka ir svarīgi atbalstīt pilsonisko sabiedrību Baltkrievijā, kā arī skaidri dot signālu Baltkrievijas iedzīvotājiem, ka ES politika nav vērsta pret iedzīvotājiem, bet gan pret autoritāro režīmu, kāds valda šajā valstī.
Runā tika izvirzīts jautājums par ES un Krievijas attiecību nākotni. “Latvija ir pārliecināta, ka Eiropas Savienībai ir jānodibina vienota pozīcija attiecībā pret Krieviju, kas ir balstīta uz Krievijas atbilstību demokrātijas principiem, uz tiesu varas īstenošanu un cieņu pret cilvēktiesībām,” sacīja prezidente. Viņa atzīmēja, ka šī gada otrā puse, kad Somija pārņems ES prezidentūru, tai būs arī nozīmīga loma kā Eiropas Savienības nostājas paudējai Apvienoto Nāciju reformu jautājumā.
Noslēgumā prezidente atzīmēja, ka nelielām Eiropas valstīm ar līdzīgām interesēm un mērķiem, tādām kā Latvija un Somija, arī turpmāk būs cieši jāstrādā starptautiskos forumos, lai stiprinātu kopīgas darba kārtības. Viņa pauda pārliecību, ka, lai ar kādiem izaicinājumiem mēs saskartos, Somijas prezidentūra ES dos nopietnu ieguldījumu, lai tos pārvarētu un lai sasniegtu visas Eiropas mērogā svarīgus mērķus.