Valsts prezidents Egils Levits ir nācis klajā ar viedokli par Saeimas 2022. gada 10. februārī pieņemto likumu “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai”.
Valsts prezidents uzsver, ka likumprojekts ir tapis parlamentārā likumdošanas procesā – to ierosinājusi un trijos lasījumos apstiprinājusi pati Saeima. Sekojot līdzi likuma virzībai, Valsts prezidents ir redzējis stabilu un pārliecinošu vairākumu tā pieņemšanai – Saeimā ir nemainīgi bijis triju ceturtdaļu balsojušo Saeimas deputātu atbalsts, kas kopumā veido gandrīz divas trešdaļas no visiem Saeimas deputātiem. Tāpat, pēc Valsts prezidenta sacītā, likuma pieņemšana ir bijusi pārpartejiska, jo savu atbalstu likumam devušas gan koalīcijas, gan opozīcijas frakcijas.
Tā ir viena no parlamenta autonomijas principa izpausmēm, ka Saeimas deputāti kā tautas priekšstāvji paši var ierosināt kāda likumprojekta apspriešanu un paši par to var arī izlemt, negaidot likumdošanas iniciatīvu nedz no Ministru kabineta, nedz kāda cita konstitucionālā orgāna. Līdz ar to tā ir paša Saeimas vairākuma, kas kādu likumu pieņēmis, pilna politiskā atbildība par pieņemto likumu, tā nepieciešamību, lietderību un atbilstību valsts un sabiedrības ilgtermiņa interesēm.
Pēc Valsts prezidenta domām, šī likuma pieņemšana ir Saeimas kā likumdevēja politiskās izšķiršanās jautājums – ar likumu paredzot konkrētu risinājumu sabiedrībai būtiskā jautājumā. Tas uzliek likuma iniciatoriem un Saeimas vairākumam pienākumu turpināt skaidrot likuma nepieciešamību, lietderību un atbilstību valsts un sabiedrības ilgtermiņa interesēm.
Valsts prezidents norāda, ka likuma apspriešana Saeimā un tā pieņemšana izraisījusi plašu rezonansi Latvijas sabiedrībā. Tas ir bijis arī ārpolitisks jautājums.
Valsts prezidenta kanceleja saņēmusi septiņus iesniegumus (parakstītāji vairāki) no partijām, frakcijām, individuāliem deputātiem un privātpersonām, kuros izteikti gan otrreizējās caurlūkošanas lūgumi, gan arī lūgumi likumu izsludināt. Piemēram, Saeimas deputāti un frakciju vadītāji Juris Pūce, Arvils Ašeradens un Juris Jurašs, aicinot Valsts prezidentu likumu izsludināt, raksta: “Šī likuma pieņemšana ir svarīga arī no mūsu valsts nacionālās drošības interesēm, kas šajos ģeopolitiskajos apstākļos ir vitāli svarīgas. 13. Saeimā likumprojekta virzība ir bijusi mērķtiecīga, bet vienlaikus izsvērta un pietiekamu diskusiju pavadīta. Likums ir izskatīts trīs lasījumos, tam ir bijis neparasti garš priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam, tas ir detalizēti izskatīts un izdiskutēts atbildīgajā komisijā, un likumprojekta izskatīšanas gaitā tas ir uzlabots. Likumprojektam ir bijis plašs Saeimas deputātu atbalsts. Gan balsojot par likumprojekta nodošanu komisijai, gan visos trīs lasījumos, to ir atbalstījušas apmēram trīs ceturtdaļas no balsojušajiem Saeimas deputātiem.”
Valsts prezidents respektējis Saeimas lielā vairākumā pašas atbildībā izdarīto politisko izšķiršanos un izsludinājis Saeimas pieņemto likumu.
Valsts prezidents norāda, ka ar šo likumu šis jautājums ir slēgts uz visiem laikiem. Tas tagad ir noņemts arī no Latvijas stratēģisko partneru dienas kārtības.