„Katru gadu 18.novembris ir diena, kad ikviens no mums dziļāk sajūt piederību Latvijas zemei, tautai un valstij. Latvijas Republikas proklamēšanas gadadiena tiek sagaidīta ar pasākumiem, no kuriem liela daļa kļuvuši par skaistu ikgadēju tradīciju.
Viens no šādiem tradicionāliem pasākumiem ir svētku koncerts, ko katru gadu pārraida LTV un uz kuru arī šogad par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 92.gadadienai aicināju tos Latvijas cilvēkus, kas ar savām domām, vārdiem un darbiem stiprinājuši mūsu valsti, saliedējuši mūsu tautu un ļāvuši Latvijas vārdam gaiši skanēt pasaulē. Ielūgto viesu vidū bija labdarības un atbalstīto projektu pārstāvji, bērni ar īpašām vajadzībām, dažādu balvu un stipendiju laureāti, kultūras un izglītības darbinieki, sportisti, labākie karavīri, policisti, ieslodzījuma vietu darbinieki, reģionālo vizīšu laikā iepazītie cilvēki, lielākie nodokļu maksātāji un citi Latvijas patrioti, kuriem mēs abi ar manu dzīvesbiedri vēlējāmies izteikt īpašu pateicību. Svētku koncerts notika koncertzālē „Lielā Ģilde”, un tajā tika atskaņota Latvijas Nacionālā Simfoniskā orķestra izveidotā programma diriģenta Karla Marka Šišona vadībā.
2010.gada 18.novembris bija īsta svētku diena, jo šajā dienā mūsu zemes cilvēku mīlestība pret savu valsti vienoja visas paaudzes un dažādu tautību cilvēkus. Es kā Latvijas Valsts prezidents un patriots biju lepns un gandarīts par to, ka cilvēki vēlējās un prata svinēt, priecāties un izjust gandarījumu par paveikto, smeļoties spēkus mūzikā.
Esmu pateicīgs Latvijas Nacionālā Simfoniskā orķestra mūziķiem un diriģentam Karlam Šišonam par to, ka viņi, jau otro gadu pēc kārtas, ir raduši iespēju nodrošināt valsts svētku koncertu sava esošā repertuāra ietvaros. Vienlaicīgi es aicinu Kultūras ministriju jau drīzumā sākt darbu pie nākamā gada svētku koncerta plānošanas no saturiskā un finansiālā viedokļa. Jautājums par māksliniecisko programmu, kurā būtu pārstāvēti skaistākie latviešu komponistu skaņdarbi, dziesmas vai dejas, līdz šim nav bijis sakārtots, un tas ir bijis ne tikai finanšu līdzekļu, bet arī strukturētas plānošanas trūkums.
Aicinu Kultūras ministriju izstrādāt valsts svētku koncerta veidošanas pamatprincipus un izvērtēt potenciālo kolektīvu piedāvāto koncertprogrammu saturu un telpu piemērotību, kā arī katra piedāvājuma izmaksas. Valsts proklamēšanas dienas koncertam ir jākļūst par pasākumu ar labāko Latvijas mūziķu un kolektīvu piedalīšanos.
Lai mums visiem kopā izdodas rast risinājumu tāda valsts svētku koncerta plānošanai un izveidei, kas iedvesmo un stiprina visus, kam Latvija ir mīļa!”