Amatpersonu sarunas gaitā pozitīvi novērtēta Latvijas līdzšinējā palīdzība Horvātijas reformu ceļā, kā arī apspriests turpmākais Latvijas atbalsts Horvātijai, veicot nepieciešamās reformas un likumdošanas saskaņošanu ES iestāšanās sarunu procesā. „Valsts, kura sekmīgi slēgusi visas sarunu sadaļas, ir tiesīga nekavējoties kļūt par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti. Mums, kas savulaik saņēmuši būtisku atbalstu reformu ceļā, tagad ir ne tikai iespēja, bet pienākums palīdzēt Horvātijai,” teica Valsts prezidents.
Valsts prezidents tikšanās gaitā ar Horvātijas Republikas ministru prezidentu, līdzīgi kā iepriekšējās dienas sarunās ar citām augstākajām Horvātijas amatpersonām, pauda pārliecību, ka jau tuvākajā laikā Latvijas parlaments ratificēs šā gada 9.jūlijā parakstīto protokolu par Horvātijas pievienošanos NATO.
Tikšanās gaitā tika apspriesti arī aktuāli starptautiskās politikas jautājumi – situācija Gruzijā un notikušā militārā konflikta nestās konsekvences. „Militāra spēka izmantošana konfliktu risināšanai 21.gadsimtā nav pieņemama. Militāra agresija rada naidu, cilvēcīgas sāpes un vēlmi atriebties, ne rast risinājumu problēmām. Turklāt šāda Krievijas rīcība ir klajā pretrunā gan ar vispārcilvēciskām vērtībām, gan arī ar starptautiskajām tiesībām. Mēs, eiropieši, to nedrīkstam pieļaut,” teica Valsts prezidents, uzsverot, ka arī turpmāk Gruziju redz kā ekonomiski plaukstošu, demokrātisku eiroatlantiskajai telpai piederošu valsti. Tieši tāpēc Eiropai jābūt vienotai, nosodot Krievijas rīcību Gruzijā.
Notikušais mudina pēc būtības risināt Eiropas enerģētiskās neatkarības jautājumus, kā dažādojot enerģijas piegādes ceļus, tā arī izvēloties dažādus enerģijas piegādātājus, sarunas gaitā norādīja Valsts prezidents.
Savukārt apliecinot abu valstu veiksmīgo sadarbību kultūras un izglītības jomā, Valsts prezidents apmeklēja Horvātijas Nacionālās Universitātes bibliotēku, kur tikās ar bibliotēkas vadītāju profesoru Tihomilu Maštroviču (prof. Tihomil Maštrović) un atklāja Dziesmu un deju svētkiem veltītu fotoizstādi. Tiekoties ar Horvātijas Nacionālās Universitātes bibliotēkas vadītāju, abas puses bija vienisprātis, ka līdzšinējā abu valstu nacionālo bibliotēku sadarbība bijusi auglīga, ko apliecina kā Latvijā notikušās Horvātijas Nacionālās Universitātes bibliotēkas unikālo grāmatu izstāde Latvijā, tā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāde Zagrebā. Sarunas gaitā Valsts prezidents norādīja, ka konstruktīvam divu valstu politiskajam dialogam pamats tiek likts draudzīgās un savstarpējā izpratnē balstītās cilvēku attiecībās. Turklāt vislabāk vienam otru iepazīt tieši caur nacionālajām kultūras vērtībām. Tāpēc, lai iepazīstinātu horvātus ar Latviju un mūsu valsts pēdējos 20 gados piedzīvotajām pārmaiņām, Valsts prezidents un Horvātijas Republikas prezidents Mimaras muzejā Zagrebā atklāja fotoizstādi Viena diena Latvijā. Izstādes atklāšanā klātesošos ar latviešu tautas mūzikas tradīcijām iepazīstināja populārā folkgrupa Iļģi.
Turpmākas Latvijas popularizēšanas iespējas Horvātijā Valsts prezidents apsprieda, tiekoties ar Latvijas goda konsulu Horvātijā Davoru Šarinu (Davor Šarin). Tikšanās gaitā Valsts prezidents pateicās goda konsulam par personīgo ieguldījumu kā abu valstu kultūras, tā biznesa kontaktu stiprināšanā.
Apliecinājums abu valstu produktīvajai sadarbībai ekonomikā būs arī vizītes laikā plānotā, pēc Latvijas kuģniecības pasūtījuma Rijekas kuģubūvētavā 3.maj tapušā kuģa Ainaži iesvētīšanas ceramonija. Tāpat labu pamatu turpmākai abu valstu ostu sadarbībai liks valsts vizītes laikā plānotā līguma starp Rīgas brīvostu un Rijekas ostu parakstīšana.
Valsts prezidenta valsts vizīte Horvātijas Republikā notiek no 3.augusta līdz 6.augustam. Vizītes laikā jau notikušas Valsts prezidenta tikšanās ar Horvātijas Republikas augstākajām amatpersonām - Horvātijas Republikas prezidentu Stjepanu Mesiču un Horvātijas Republikas parlamenta priekšsēdētāju Luku Bebiču. Sarunu gaitā apspriestas gan abu valstu divpusējo attiecību pilnveidošanas iespējas, gan šā brīža starptautiskās politikas aktualitātes, piemēram, Eiropas reakcija uz militāro konfliktu Gruzijā.
Turpmākai abu valstu ekonomiskās sadarbības veicināšanai abu valstu vadītāju klātbūtnē tika parakstīts saprašanās memorands starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un Horvātijas Republikas Tirdzniecības un investīciju veicināšanas aģentūru (Croinvest). Minētā dokumenta mērķis ir pilnveidot abu valstu divpusējās attiecības, kā arī veicināt konstruktīvāku un kvalitatīvāku abu valstu uzņēmēju sadarbību nākotnē.
Savukārt aktīvu biznesa kontaktu veicināšanai Zagrebā notika biznesa forums, kuru atklāja abu valstu vadītāji. Savā uzrunā klātesošajiem Valsts prezidents pozitīvi novērtēja jau izveidoto ciešo sadarbību tādās jomās kā kuģu būve un mašīnbūve, kā arī Latvijas kompāniju sniegtās zināšanas un palīdzību horvātu kolēģiem, apgūstot SAPARD projektu līdzekļus. Taču, kā norādīja Valsts prezidents, abu valstu ekonomiskās sadarbības iespējas vēl ne tuvu nav izsmeltas.
Šī ir pirmā Latvijas valsts prezidenta valsts vizīte Horvātijā. Valsts vizītē Valsts prezidentu pavada ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, kultūras ministre Helēna Demakova, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietnieks Māris Ēlerts. Tāpat valsts vizītē piedalās plaša uzņēmēju delegācija.