Valdis Zatlers

„Augsti godātais prezident!

Ekselences, Seima deputāti, ministri, ārvalstu vēstnieki!

Lietuvas iedzīvotāji!

Dārgie draugi!

 

Šodien es Latvijas valsts vārdā sveicu Jūs, lietuviešus, Jūsu valsts deviņdesmit gadu jubilejā. Lietuviešiem raksturīgā drosme un neatlaidība, apņēmība un noteiktība ļāva ar ieročiem rokās izcīnīt savas valsts neatkarību tālajā 1918. gadā. Līdzīgs savulaik bija arī Latvijas ceļš uz neatkarību, tāpēc šie svētki mums, latviešiem, ir īpaši tuvi un saprotami.

 

Mēs esam vienīgās baltu tautas pasaulē un tas nozīmē, ka Lietuvas veiksmes un uzvaras mēs Latvijā vienmēr esam uztvēruši īpaši – gluži kā savējās.

 

Arī grūtos brīžos latvieši un lietuvieši vienmēr centās būt kopā – no Saules kaujas līdz neatkarības atjaunošanai mūsu tautu Atmodas laikos. Arī šodien, 18 gadus pēc neatkarības atjaunošanas, mums, latviešiem un lietuviešiem, arī jābūt kopā, gan pārvarot grūtības, gan svinot svētkus. To man ir teikuši daudzi cilvēki Latvijā un arī Lietuvā. Tāpēc es kā Latvijas Valsts prezidents darīšu visu iespējamo, lai latviešiem un lietuviešiem būtu, kur satikties, lai kopā nāktu ne tikai valdības, bet visi, kas to vēlas: mākslinieki, zinātnieki, ārsti, Latvijas un Lietuvas draugi un atbalstītāji. Varbūt jau šogad mēs visi kopā varētu nosvinēt Jāņus Latvijā? Zinu, ka šo vasaras saulgriežu svinēšanas tradīcija pēdējos gados atdzimst arī Lietuvā, un Latvija labprāt palīdzētu to stiprināt.

 

Dārgie draugi!

 

Mums - latviešiem un lietuviešiem - ir vēl kāda līdzīga iezīme. Ļoti bieži Latvijā un, kā man teikuši mani lietuviešu draugi, arī Lietuvā, ir pieņemts gausties: viss notiekošais ir slikts, valdības nekam neder un dzīve tikai pasliktinās. Taču, kad vaicāju ļaudīm, ko tieši būtu jāmaina un kā viņiem klājas ikdienas gaitās, itin bieži izrādās, ka dzīve nemaz nav tik bezcerīga – bērni tiek skoloti labās skolās un ģimeņu labklājība pieaug, jo ar katru gadu var atļauties vairāk.

 

Un tieši tāpēc savu uzrunu gribu noslēgt ar latviešu dzejnieka Knuta Skujenieka vārdiem. Lietuviešu valodā tos atdzejoja Vladas Braziūnas.

 

Nav ko slieties dižā stājā,

Nav ko lepnus vārdus dvest,

Jo tāpat nemaz nav viegli

Ikdienišķi galvu nest.

 

Neraudāt par to, kas bijis,

Nebīties par to, kas rīt,

Tikai saudzīgi un droši

Savu vagu taisni dzīt.

 

Lai mums visiem kopā tas izdodas! Daudz laimes dzimšanas dienā, Lietuva!