Vēlos pateikties pasākuma organizētājiem, kuri ir ieguldījuši lielas pūles, lai šī tikšanās notiktu: Krievijas Tirdzniecības un rūpniecības palātai, tās vadībai, personīgi Primakova kungam, kā arī Levitina, Avena un Šohina kungam. Pateicība arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai un personīgi Kampara, Ozola, Meļņika kungam un Viņa Ekselencei Latvijas Republikas vēstniekam Skujas kungam.
Latvija augstu vērtē sadarbību ar Krievijas Tirdzniecības un rūpniecības palātu un tās reģionālajām nodaļām. Šī sadarbība nodrošina nozīmīgus biznesa kontaktus un reālu atbalstu abu valstu uzņēmējiem.
Latvijas ekonomikā šobrīd ir notikusi stabilizācija. Šodien mēs izejam no krīzes, īstenotā ekonomikas atveseļošanas programma ir nesusi gaidītos rezultātus. Un pat vairāk! Pārvarot krīzi, mūsu ekonomika kļūst produktīvāka, elastīgāka, gudrāka un spējīgāka nākotnes izaicinājumu pārvarēšanai.
Visstraujāko izaugsmi uzrāda mūsu eksporta apjomi. Tas apliecina uzņēmumu un rūpniecības nozaru veiksmīgi veikto pārstrukturizāciju un ievērojamu produktivitātes kāpumu.
Labi attīstās arī Latvijas un Krievijas tirdzniecības attiecības. Šī gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijas-Krievijas tirdzniecības apgrozījums ir pieaudzis par 27%, salīdzinot ar to pašu laika periodu pērn. Neapšaubāmi, šeit ir ievērojams potenciāls arī turpmākajam pieaugumam.
Dāmas un kungi!
Jau pašlaik ir izveidoti vairāki sadarbības institūti tālākai divpusējās ekonomiskās sadarbības attīstībai. Darbojas Starpvaldību komisija, kas risina starpvalstu darba kārtībā esošos praktiskos jautājumus.
Līgumtiesiskās bāzes paplašināšana ir ļoti būtiska. Tā sekmē starpvalstu ekonomiskās sadarbības bāzes attīstību. Šīs vizītes laikā tiks parakstīti astoņi starpvalstu līgumi, tai skaitā par dubulto nodokļu neaplikšanu, kas ir ļoti svarīgi mūsu valstu uzņēmējiem.
Vēl viens veiksmīgs piemērs ir Latvijas – Krievijas lietišķās sadarbības padome.
Mums ir būtisks arī dialogs ar Krievijas Tirdzniecības un rūpniecības palātu, kuru vada Primakova kungs. Šie institūti veicina mūsu valstu uzņēmēju kontaktus un Latvijas-Krievijas tirdzniecības apjoma palielināšanu.
Varu apliecināt, ka Latvija ir ieinteresēta ekonomiskās sadarbības padziļināšanā ar Krieviju, attīstot kopējus projektus, īpaši inovāciju nozarē, ķīmijas un farmācijas rūpniecībā, IT un mašīnbūves nozarē (Grindex, Olainfarm, Biolar, Dzintars).
Tradicionāli veiksmīga sadarbība starp abām valstīm pastāvējusi pārtikas rūpniecības nozarē, tūrismā, kā arī transporta, tranzīta un loģistikas nozarē. Tās nav tikai Rīgas šprotes, Jūrmala un Rīgas osta. Šodienas iespējas ir daudz plašākas.
Informācijas tehnoloģiju jomā mēs redzam iespējas paplašināt sadarbību ar Krieviju, izstrādājot jaunus risinājumus, tai skaitā arī finanšu sektoram.
Risinājumi, kurus piedāvā mūsu uzņēmēji darbagaldu ražošanā, metālapstrādes tehnoloģijās, atbilst pasaules kvalitātes standartiem un tajā pašā laikā to cena ir samērā konkurētspējīga.
Liels potenciāls ir redzams pārtikas eksporta jomā. Ir nepieciešams daudz aktīvāk meklēt labākos risinājumus preču piegādēm. Būtiski ir ieviest skaidras un stabilas procedūras abpusējās sertifikācijas atzīšanas jomā.
Mēs ceram, ka preču zīme „Rīgas marka” kļūs plaši atpazīstama un ka līdz ar sen zināmu zīmolu virkni jūs varēsiet iepazīties arī ar citiem gardākajiem produktiem no Latvijas pastāvīgi pieaugošā sortimenta.
Tūrisma jomā mēs augsti vērtējam pozitīvo sadarbības attīstību un esam ieinteresēti daudzo labo iniciatīvu tālākā veicināšanā. To veicina arī pieejamie tiešie reisi, kurus nodrošina mūsu nacionālā aviokompānija „airBaltic”. Jo Rīga – tā ir ne tikai pievilcīga vieta biznesam un tūrismam, bet arī svarīgs aviopasažieru pārvadājumu reģionālais tranzīta centrs.
Ir nepieciešams attīstīt dzelzceļa konteineru pārvadājumus un starptautiskos transporta koridorus, kas šķērso Latvijas un Krievijas teritorijas. Mūsu uzņēmēji ir ieinteresēti transeiropas ass Ventspils-Rīga-Maskava, kā arī Liepājas ostas turpmākajā attīstībā.
Mums jāspēj rast mūsdienīgi risinājumi un piesaistīt investīcijas savstarpēji saistīto transporta koridoru koordinētai attīstībai un infrastruktūras modernizācijai. Mums jāpanāk arvien lielāka kravu plūsma un kravu caurlaidība gan mūsu autoceļiem, gan dzelzceļam, gan ostām.
Tranzīta nozares attīstība paver perspektīvas Krievijas investīcijām Latvijas ostās – terminālu izbūvē un komplektējošo ražotņu izveidē ostu teritorijās, kuras atrodas brīvajās ekonomiskajās zonās. Tāpat arī Latvijas uzņēmēji ir ieinteresēti veikt investīcijas savstarpēji izdevīgu projektu attīstībā Krievijā.
Esmu pārliecināts, ka šī valsts vizīte nodrošinās jaunu impulsu mūsu valstu ekonomisko attiecību attīstībai.
Dāmas un kungi!
Latvijai ir svarīga Eiropas Savienības un Krievijas dialoga attīstība.
Vēlos īpaši uzsvērt, ka mēs augsti vērtējam notikušā Eiropas Savienības-Krievijas samita rezultātus. Tie dod cerību par Eiropas Savienības un Krievijas attiecību dienaskārtības jautājumu veiksmīgu risinājumu un partnerības nostiprināšanu. Eiropas Savienības – Krievijas Federācijas sarunu virzībā panāktais progress ir pozitīvs signāls mūsu uzņēmējiem.
Latvija atbalsta kopīgo Eiropas Savienības - Krievijas modernizācijas iniciatīvu. Mēs ceram, ka tās ietvaros tiks risināti arī uzņēmējiem tik būtiskie jautājumi investīciju vides paredzamības nodrošināšanai. Vienlaikus esam patiesi gandarīti par panākto Eiropas Savienības-Krievijas vienošanos par Krievijas Federācijas iestāšanās nosacījumiem Pasaules Tirdzniecības organizācijā.
Tāpat vēlos uzsvērt, ka mūsu abu valstu interesēs ir bezvīzu režīma perspektīva starp Eiropas Savienību un Krieviju. Runājot objektīvi, vīzu režīma atcelšanai nepieciešama savstarpēja gatavība, kuras sasniegšana prasa laiku. Tas ir tehnisks jautājums, kura risināšanu esam atbalstījuši Eiropas Savienības ietvaros. Jautājums ir nevis par to, „vai” Krievijas pilsoņi un Eiropas Savienības iedzīvotāji šķērsos robežas bez vīzām, bet „kad” tas kļūs iespējams. Latvija ir par to, lai tas kļūtu par realitāti pēc iespējas ātrāk.
Dāmas un kungi!
Mēs nevaram paļauties uz izaugsmes paradigmu, kas dominēja pirmskrīzes periodā. Lai veiksmīgi attīstītu ekonomiku, mums nepieciešami jauni izaugsmes avoti, kurus virza inovācijas un sadarbība.
Būtiska ir politiskā līderība un uzņēmējdarbībai aktuālo jautājumu koordinācija. Pieeja, kuras laikā tiek uzklausīti uzņēmēju viedokļi un definētās problēmas, palīdz veidot daudz precīzākus politiskos risinājumus, kam rezultāts ir ekonomikas attīstība. Labākais valsts atbalsts uzņēmējiem – tā ir biznesa attīstības barjeru nojaukšana.
Godājamie uzņēmēji!
Esmu gandarīts par iespēju šodien notiekošajā biznesa forumā padziļināt mūsu valstu uzņēmēju kontaktus. Vēlreiz gribu izteikt dziļu pateicību Krievijas Tirdzniecības un rūpniecības palātai un personīgi Primakova kungam par ieguldījumu šī foruma organizēšanā.
Esmu pārliecināts, ka viens no ekonomisko attiecību svarīgākajiem aspektiem ir cilvēciskie kontakti. Es patiesi ceru, ka šodienas tikšanās palīdzēs to attīstībai.
Novēlu jums auglīgu dialogu, vērtīgu pieredzes apmaiņu un jaunu, savstarpēji izdevīgu partnerību veidošanu!
Paldies par uzmanību!