Apvienoto Nāciju organizācija dibināta pirms 65 gadiem uz vēstures un cilvēces visasiņainākā kara drupām. ANO veidota kā starptautisks forums, kurā visas valstis var tikties uz vienlīdzības pamata, lai tās varētu diskutēt par starptautiskiem izaicinājumiem un novērst kara postu. Kopš tā laika ANO kļuvusi par pasaules lielāko valstu savienību, tās pamatā ir vēlme veicināt drošību, mieru un labklājību visā pasaulē.
Šogad mēs arī atzīmējam Latvijas neatkarības atjaunošanas divdesmitgadi pēc piecdesmit gadiem, kuros valsts pārcieta padomju okupāciju, apspiestību un tiesiskuma trūkumu. Latvijas stāsts pierāda, ka ANO hartā iekļautās vērtības ir universālas, un tās iegūst dzīvību kaut vai daudzu dekāžu garumā, ja vien ļaudis uz tām uzstāj un ja viņiem ir kopēja izpratne par šīm vērtībām.
Tāpat Latvijas stāsts pierāda, ka ir iespējams pārvarēt pat visdziļākās atšķirības. Mēs redzam, ka varam cienīt savu vēsturi, bet tomēr sniegt palīdzīgu roku citiem un nākotnē raudzīties ar cerībām.
Prezidenta kungs, patlaban pasaulē ir daudz jautājumu, kuri pieprasa mūsu patiesu uzmanību un steidzamu rīcību. Tikai pirms pāris dienām augstākā līmeņa plenārsēdē mēs no jauna apstiprinājām Tūkstošgades attīstības mērķus. Jāatzīst, lai arī globālajā līmenī šajā ziņā sperti svarīgi soļi, fakts ir tāds, ka nav redzams pietiekams progress, lai garantētu Tūkstošgades attīstības mērķu ieviešanu laikā līdz 2015.gadam. Ja vien mēs Tūkstošgades attīstības mērķus uztveram nopietni, tad mums ir jādemonstrē apņēmība un gatavība rīkoties.
Prezidenta kungs, klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes apzināšanās veido jaunu izpratni. Klimata pārmaiņas ir nepārprotams fakts. Visi redzam pieaugošo vētru skaitu, pārmērīgās lietusgāzes, kā arī netipisko gaisa temperatūru, kas rada plūdus, meža ugunsgrēkus un ražas samazināšanos laukos.
Šīs ir traģēdijas, kuras maksā milzīgus līdzekļus un arī nogalina cilvēkus, tāpēc tās ir uzskatāmas par drošības apdraudējumiem. Mums jāreaģē divos veidos. Vispirms mums jāakceptē tās pārmaiņas, kuras jau ir notikušas, kā arī tās, ar kurām mums būs jārēķinās nākamajos gadu desmitos. Vēl būtiskāk ir veicināt preventīvus soļus, piemēram, izplūdes gāžu apjomu samazināšanā.
Jautājumā par klimata pārmaiņām mums ir tāls ceļš ejams, un katrai valstij ir jāpiedalās šajā procesā, lai darbs minētajā jomā būtu veiksmīgs. Atbilstoši Kopenhāgenas līgumam Latvija kopā ar citām ES dalībvalstīm palīdz attīstības valstīm cīnīties pret klimata pārmaiņām gan finanšu, gan arī citā kontekstā. Kankunā būs nepieciešams spert nākamos soļus. Mums jāatrod globāls kopsaucējs jautājumā par klimata pārmaiņām. Uz spēles ir nākamo paaudžu nākotne.
Domājot par ilgtermiņa mērķiem, mēs nedrīkstam aizmirst par jaunām krīzēm neatkarīgi no tā, kur tās rodas. Starptautiskā sabiedrība ar ANO vadošās lomas palīdzību ir risinājusi humānās vajadzības, kādas radušās pēc Pakistānas briesmīgajiem plūdiem, kuri ietekmēja vairāk nekā 14 miljonus cilvēku. Tāpat šogad esam piedzīvojuši vienu no drausmīgākajām zemestrīcēm Haiti.
Neskatoties uz ekonomiskām problēmām, Latvija ir varējusi reaģēt uz starptautiskajām krīzēm un humānām vajadzībām, darbojoties ANO Centrālā Krīžu reaģēšanas fonda kontekstā, kā arī piesolot 150 tūkstošus eiro Haiti atjaunošanas vajadzībām. Latvija arī turpmāk palīdzēs valstīm, kuras piemeklē traģiskas stihijas.
Prezidenta kungs, Latvija vienmēr atbalsta ANO pilnveidošanos, jo tā ir vienīgā patiesi globālā starptautiskā organizācija. Taču globalizācijas un straujas attīstības laikā nevaram noliegt, ka ANO ir nepieciešamas reformas. Mums nepārtraukti jāveicina maksimāla efektivitāte un produktivitāte ANO darbā, lai rezultāti būtu atbilstoši šīs organizācijas statusam.
Būtisks solis lielākas efektivitātes nodrošināšanā būtu ANO Drošības padome, kura atspoguļo 21.gadsimta dzīves realitāti. Ļoti ceram, ka reformu process kļūs straujāks.
Vēlamies apsveikt ANO darbu dzimumlīdztiesības veicināšanā un vienota dzimumu subjekta radīšanā. Apsveicu jauno ANO Sieviešu organizācijas vadītāju, kādreizējo Čīles Republikas prezidenti Mišelu Bašelē, un vēlu viņai veiksmi šajā ļoti būtiskajā darbā.
Šoruden mēs atzīmēsim desmito gadadienu ANO Drošības padomes Rezolūcijai nr.1325 par sievietēm, mieru un drošību. Tā ir iespēja pārbaudīt rezolūcijas ieviešanas procesu, nosakot labāko praksi un galvenos izaicinājumus jautājumā par sieviešu līdztiesībām piedalīties lēmumu pieņemšanā, kā arī par visa veida dzimumā pamatotas vardarbības izskaušanu, it īpaši, ja runa ir par konflikta situācijām.
Prezidenta kungs, šīs sesijas laikā mums ir jārisina vēl viens ļoti būtisks uzdevums. Runa ir par Cilvēktiesību padomes darba izvērtēšanu. Padome ir pierādījusi spēju risināt dažādos cilvēktiesību jautājumus un veicināt cilvēktiesību ievērošanu. Sevišķi vēlos uzsvērt īpašo procedūru neatkarīgo darbu, kā arī universālās pārbaudes mehānisma ieviešanu. Taču padomes darbā joprojām ir nepieciešami uzlabojumi.
Esmu pārliecināts, ka ar labu gribu un visu dalībnieku piedalīšanos un sadarbību minētā iestāde kļūs stiprāka, uzticamāka un ar lielāku ietekmi cilvēktiesību jomā.
Latvijā cilvēktiesību veicināšana allaž bijusi viena no galvenajām prioritātēm. Tāpēc Latvija vēlas sevi izvirzīt kā kandidātvalsti darbam Cilvēktiesību padomē no 2014.gada.
Prezidenta kungs, neviena cita iestāde nevar aizvietot ANO, ja runa ir par starptautiskā miera un drošības nodrošināšanu. Mums jāturpina darīt viss iespējamais, lai radītu stabilāku pasauli.
Latvija ir gandarīta par pozitīvu virzību, kādu šogad radīja konference, kurā tika apspriests ieroču neizplatīšanas līgums. Visām ANO dalībvalstīm ir atbildība par kodolieroču neizplatīšanas režīma stabilizēšanu un pilnveidošanu. Kā starptautiskās kopienas dalībniece Latvija cer, ka tiks izmantotas visas diplomātiskās iespējas, lai radītu ilgtspējīgu risinājumu jautājumā par kodolprogrammām Ziemeļkorejā un Irānā.
Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas jaunais START līgums ir spēcīgs un apbrīnojams piemērs tam, kā pasaule var spert konkrētus soļus, lai samazinātu stratēģisko ieroču radīto apdraudējumu, tajā pašā laikā iesaistot arī citas valstis, lai sasniegu ieroču neizplatīšanas līgumā ietvertos mērķus.
Latvija nepārprotami atbalsta sarunu par kodoldrošību, kādu uzsācis prezidents Obama. Daudzsološi elementi starptautiskajā darba kārtībā pozitīvi ietekmē drošību Eiropā un veicina debates par konvencionālo ieroču režīmu Eiropā. Šajā jomā mums ir daudz darāmā, un mums visiem kopā ir jāvirzās uz priekšu, lai pilnveidotu drošību visā pasaulē.
Prezidenta kungs, starptautiskajā darba kārtībā ir arī stabilitāte un drošība ne vienā vien pasaules reģionā. Tuvajos Austrumos starptautiskajai kopienai ir jāaicina puses meklēt konkrētu kompromisu, lai savstarpējo konfliktu tās spētu risināt visaptverošā veidā. Miera procesa turpināšanā būtisku lomu spēlēs starptautiskās kopienas kopējie centieni, tajā skaitā domājot arī par Kvartetu, kā arī par arābu valstu vienotību. Mērķis – izveidot neatkarīgu, demokrātisku un ilgtspējīgu palestīniešu valsti blakus Izraēlas valstij.
Esam gandarīti par tiešām sarunām starp Izraēlu un Palestīniešu pašpārvaldi un apsveicam šos partnerus un viņu centienus. Ilgtspējīgs risinājums Gazai, labākas attiecības starp pašiem palestīniešiem, kā arī jaunu apmetņu veidošanas moratorija turpināšana – tie visi ir būtiski jautājumi, ja domājam par palestīniešu valsts izveidošanu.
Ļoti ceram, ka šīs sarunas turpināsies konstruktīvā veidā. Kopā ar sarunām par Izraēlas attiecībām ar Sīriju un Libānu tas veidos visaptverošu mieru un stabilitāti Tuvajos Austrumos.
Prezidenta kungs, pirms nedēļas afgāņu tauta ievēlēja jaunu parlamentu. Vēlēšanas pierādīja, ka afgāņu tauta vēlas mierīgu un turīgu valsti, kurai ir labas attiecības ar kaimiņvalstīm. Esam gandarīti par darbu, kādu tur veica Neatkarīgā vēlēšanu komisija.
Vēlēšanas notika sarežģītā drošības un politiskā vidē. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai Afganistānas valdība izlabotu situāciju, kādu radīja šī skarbā vide.
Starptautiskajai kopienai Afganistānā ir būtiska loma civilo centienu koordinēšanā.
Jāuzslavē ANO ģenerālsekretāra īpašā pārstāvja darbs. Nesen izplatītais ziņojums par civilpersonu pasargāšanu bruņotu konfliktu laikā rada bažas un norāda uz to, cik daudz ir vēl darāmā darba, lai uzlabotu attiecīgo situāciju.
Veiksme Afganistānā ir arī daļēji atkarīga no jautājuma reģionālā konteksta. Stabilitāte Centrālāzijā ir būtisks faktors, lai nodrošinātu veiksmi Afganistānā.
Esam gandarīti par Kabulas procesa sākumu un par to, ka Afganistānas valdība ir gatava darīt visu, lai atgūtu afgāņu tautas uzticību un nodrošinātu starptautiskās kopienas atbalstu valsts attīstībai. Nepieciešami stingri koordinēti centieni, lai darītu to, kas paredzēts Kabulas procesā ar domu, ka jau 2014.gadā Afganistānas valdība spēs pilnībā uzņemties atbildību par savu valsti.
Tāpēc Latvija cenšas apmācīt afgāņu drošības iestāžu pārstāvjus gan no armijas, gan arī no policijas. Jūnijā Latvija apmācīja afgāņu policijas pārstāvjus jautājumos par kriminālizmeklēšanu.
Tikpat būtiski ir veicināt Afganistānas attīstību ekonomiskā un sociālajā jomā. Arī šajā ziņā ļoti lietderīga var būt reģionālā sadarbība, it īpaši domājot par enerģētikas un transporta infrastruktūru. Latvija uzskata, ka nākotnē Afganistānu ar kaimiņu reģioniem un arī ar Eiropu varēs savienot dažādi transporta koridori.
Prezidenta kungs, vēlos pieminēt Eiropas Savienību kā svarīgu ANO partnerorganizāciju. ANO un Eiropas Savienību vieno tās pašas fundamentālās vērtības – brīvība, demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesības, vienlīdzība un iecietība. Mums visiem jādarbojas kopā, lai pārliecinātos, ka tie nav tikai vārdi. Šīm vērtībām jābūt brīvi pieejamām visiem cilvēkiem un katru dienu.
Eiropas Savienība, pateicoties Lisabonas līgumam, ir mainījusies. Ceram, ka savienībai tagad būs skaidrāka balss attiecībās ar partneriem, tajā skaitā arī ANO. Ceru, ka drīz atradīsim veidu, kā nodrošināt ES efektīvu piedalīšanos Ģenerālasamblejas darbā.
Prezidenta kungs, nobeigumā vēlos pieskarties ekonomiskajām problēmām, kādas pēdējo pāris gadu laikā ir skārušas pasaules tautsaimniecību. Latvija ir to valstu starpā, kurās krīze bija visnopietnākā.
Patlaban Latvijas tautsaimniecība sāk atkopties. Makroekonomiskajos rādītājos pozitīva virzība bijusi manāma jau kopš gada sākuma. Mēs atkopjamies.
Iemesls, kāpēc tas ir iespējams, ir nopietnais fiskālais darbs, kāds Latvijā veikts jau kopš 2008.gada. Šis darbs ir iespējams tikai ar sabiedrības izpratni. Esmu pārliecināts, ka ir arī citas valstis, kurās drīz būs nepieciešama nopietna budžeta konsolidācija. Mūsu pieredze rāda, ka tas ir iespējams, bet tikai ar sabiedrības atbalstu.
Latvija ir ieviesusi plašas reformas, esam gatavi dalīties savā pieredzē. Tieši tāpēc Latvija vēlas sevi izvirzīt kā kandidātvalsti šī gada ECOSOC vēlēšanās.
Prezidenta kungs, būtisku lomu jaunas ekonomiskas krīzes novēršanā spēlēs piesardzība, bet ne tā vien. Cits elements ir globāla finanšu pārvalde. Latvija ir gandarīta par vadošo lomu, kādu šajā ziņā spēlējušas G20 valstis, domājot par izaicinājumiem, kādi saistās ar asimetrisko starpību starp globālu alkatību un peļņu no vienas puses un valsts līmeņa noteikumiem un to ievērošanu no otras puses. Finanšu pārvaldei jābūt globālam procesam, un mēs augsti novērtējam darbu, ko šajā ziņā veic G20, kā arī starptautiskās finanšu institūcijas un citi procesa dalībnieki.
Ekselences, pasaule ir ienākusi 21.gadsimta otrajā dekādē. Mūsu priekšā stāv izaicinājumi, kas saistās ar drošību, mieru un labklājību. Tikai tad, ja visa cilvēce sanāks kopā, mēs varēsim risināt šīs problēmas.
Vēlu mums visiem viedumu un drosmi, lai saglabātu interesi par mūsu kopējām lietām. Latvija paredz, ka Ģenerālasamblejas 65.sesijas darbs nesīs bagātīgus augļus.
Paldies, prezidenta kungs!