Valsts prezidents: Godātie žurnālisti, man ir liels prieks sveikt Ukrainas prezidentu šeit, Latvijā, oficiālā vizītē. Mēs tikko pabeidzām sarunas par plašu tēmu loku, kas interesē abas puses. Protams, šobrīd, kad visa pasaule, arī mūsu valstis sāk iziet no ekonomiskās krīzes, kurā mēs esam pārvarējuši daudz, daudz grūtības, galveno uzmanību mēs vērsām savstarpējās ekonomiskās sadarbības veicināšanai. Protams, šīs ekonomiskās sadarbības veicināšanas pasākumus mēs skatījāmies Eiropas Savienības un Ukrainas, Eiropas Savienības un konkrēti Latvijas kā dalībvalsts kontekstā.
Protams, mēs atrunājām arī jautājumus, kas skar enerģētikas drošību, enerģētikas ceļu drošību tuvākajā un tālākajā nākotnē, lai enerģētikas politikā Ukraina spēlē ievērojamu lomu Eiropā. Viens no interesantākajiem tematiem, kas, protams, interesē žurnālistus gan Ukrainā, gan Latvijā, mēs pārrunājām tādu tēmu kā strukturālās reformas valsts pārvaldē. Šeit, man jāsaka, Ukrainai ir drosmīgi plāni un arī viņi ir sākuši šos plānus realizēt. Un arī Latvijai šajā lietā vēl ir daudz kas darāms. Šīs sarunas ir sākušās ļoti veiksmīgi un turpināsies visu dienu, gan arī valdības līmenī, gan arī biznesa foruma līmenī. Es esmu pārliecināts, ka prezidenta Janukoviča vizīte Latvijā būs liels ieguldījums mūsu divpusējo attiecību attīstībā. Es ceru, ka šī nav mūsu pēdējā tikšanās. Paldies Jums, prezidenta kungs!
Ukrainas prezidents: Vispirms es gribētu pateikties par viesmīlību Latvijas zemē. Gribētu arī izteikt gandarījumu par to sarunu daļu, kuru mēs uzsākām šodien un arī no mūsu personīgas tikšanās ar prezidenta kungu un arī ar plašākā lokā ar Ukrainas un Latvijas delegāciju dalību. Es esmu pārliecināts, ka Ukrainas un Latvijas attiecību aktivizēšana ir tā darba kārtība, kuru mums šodien ir jāpilda. Mūsu sadarbība augstākā līmenī dod iespējas turpināt šo darbu premjerministru un mūsu parlamentu līmenī, kas veicinās mūsu valstu biznesa aktivitātes.
Es esmu pārliecināts, ka ekonomiskās krīzes sekas, kas redzamas gan Ukrainā, gan Latvijā, bez šaubām ir šodien jūtamas un ļoti svarīgas, lai tās paātrinātu reālus šis krīzes pārvarēšanas mehānismus. Pragmatiskā pieeja jautājuma risināšanā tirdzniecības un ekonomikas jomā – tas ir ceļš, kuru mums ir jāpārvar.
Svarīga mūsu dialoga daļa, bez šaubām, bija dialogs, kas virzīts uz lielo programmu Ukrainas integrācijai Eiropas Savienībā. Mēs šodien parakstījām saprašanās memorandu par sadarbību Eiropas integrācijas jomā. Turklāt mēs atzīmējām, ka ārējās politikas jautājumos mēs pastāvīgi veiksim kopējas konsultācijas un Ukraina atbalstīs Latviju starptautiskajās organizācijās, bet Latvija atbalstīs Ukrainu. Viens no interesantākajiem jautājumiem, kuru mēs pārrunājām, ir mūsu valstu iekšējās reformas, kuras pašlaik notiek Ukrainā un kuras notiek Latvijā.
Mēs vienojamies, ka izmantosim mūsu abpusējo pieredzi un reformas mūsu valstī tiks virzītas uz iedzīvotāju dzīves uzlabošanu un ekonomikas līmeņa paaugstināšanu. Svarīga jautājumu daļa, kuru mēs pārrunājām, bija humanitārā sfēra.
Es esmu pateicīgs prezidenta kungam par atbalstu Ukrainas diasporai un Ukrainas skolai, un, protams, mēs esam gatavi spert soli pretī. Paldies.
Valsts prezidents: Es vēlētos piebilst, ka tieši Ukrainas skolas apmeklējums ir viens no šīs dienas galvenajiem notikumiem, jo skola ir šobrīd ar Rīgas Domes atbalstu izremontēta, gaiša, skaista, un mēs gaidām arī, ka Ukraina dos savu skolotāju šai skolai, lai mūsu tautu draudzība plaukstu un ukraiņi šeit, Latvijā, justos labi. Liels paldies arī Latvijas Ukraiņu biedrībai, kura nodrošina mums šodien arī tulku.
Jautājums: Ukraina un Latvija gandrīz vienādi cieta no krīzes, gandrīz vienādi nokritās to IKP. Varbūt mums ir nepieciešams iet vienādu ceļu, lai pārvarētu šo krīzi? Vai Latvija ir gatava kļūt par Ukrainas advokātu attiecībā uz Ukrainas pievienošanos Brīvās tirdzniecības zonai. Vai Ukraina cer uz Latvijas palīdzību?
Valsts prezidents: Latvijas jau bauda šodien tās priekšrocības, ko dod Eiropas Savienības vienotā ekonomiskā telpa. Tā ir sabalansēta likumdošana, sabalansēta un arī brīva preču un pakalpojumu kustība. Ukraina ir Eiropas Savienības kaimiņš, un viennozīmīgi Latvija atbalsta šīs zonas paplašināšanos, kur tirgus paplašināšanās dod mums jaunas iespējas un, analizējot starptautisko likumdošanu, mēs spējam daudz labāk šajos tirgos darboties. Jebkura nepieciešama pēc padoma tieši standartu un dažādu likumdošanas aktu pilnveidošanā, lai tie būtu savienojami Eiropas Savienībā. Latvija ir ieinteresēta un arī darīs to.
Ukrainas prezidents: Es esmu pateicīgs prezidentam Zatlera kungam par atbalstu šādā valstij svarīgā jautājumā kā Brīvās tirdzniecības zonas izveidošana Eiropas Savienībā. Sarunu process, kas šobrīd notiek ar Eiropas Savienību, uzņem apgriezienus un progresē. Ceru, ka kopīgo kompromisu meklēšana tuvinās tam, lai šis svarīgais jautājums tiktu atrisināts līdz loģiskajām noslēgumam. Šis ir neparasts jautājums, tas ir ļoti jutīgs Ukrainas ekonomikai. Ukraina, salīdzinot ar Eiropas Savienību, ir neliela valsts, un tāpēc mēs ceram, ka Eiropas Savienība vairāk piekāpsies. Jebkurā gadījumā mēs to gaidām.
Jautājums: Jautājums Janukoviča kungam – Jūs jau tā nedaudz pieskārāties Eiropas Savienības tēmai, bet gribētos dzirdēt Jūsu plānus prezidentūras laikā, kā Jūs plānojat virzīt valsts integrāciju - vai uz Eiropas Savienību, NATO, vai arī tuvināties Krievijai? Varbūt ir vēl kāds trešais variants?
Ukrainas prezidents: Ukraina šī gada jūlijā pieņēma pamata likumu ārējai un iekšējai politikai, kas nosaka ārējās politikas stratēģisko virzienu uz Eiropas integrāciju. Kas attiecās uz mūsu attiecībām ar Krieviju, šodien tās pārgājušas pragmatiskā plāksnē, mēs atjaunojām mūsu attiecības, kas bija agrāk.
Šogad tas devis mūsu valstīm, Ukrainai un Krievijai, tirdzniecības un ekonomiskā apjoma palielināšanu līdz apmēram 40 miljardiem ASV dolāru. Ņemot vērā iepriekš minēto, mūsu attiecības ar Krieviju ir un paliks stratēģiskas.
Jautājums: Man ir jautājums Zatlera kungam ne tikai kā Latvijas Valsts prezidentam, bet arī kā cilvēkam, kurš 1986.gada maijā strādāja Černobiļā. Nākamā gada sākumā Ukrainā notiks zinātniska un praktiska konference, kas veltīta Černobiļas katastrofas 25.gadadienai. Kā Jūs uzskatāt, kādus prioritāros lēmumus vajadzēja pieņemt starptautiskajai sabiedrībai un kāds ir Jūsu viedoklis?
Valsts prezidents: Man ir tā privilēģija būt varbūt vienīgam Valsts prezidentam, kas Černobiļā ir bijis divas reizes – gan tad, kad tur notika katastrofa es biju kā katastrofas seku likvidētājs, gan arī kā Valsts prezidentam, lai redzētu, kāda izskatās Černobiļa pēc 20 gadiem. Protams, jautājums ir, vai es esmu par atomenerģētikas attīstību, vai arī es esmu ļoti pret, redzot tās sekas, kas ir Černobiļā jau faktiski 25 gadus pēc katastrofas. Ļoti daudz ir izdarīts šajos 25 gados, lai sekas neskartu tos cilvēkus, kas šobrīd dzīvo gan tuvumā, gan tālumā Černobiļai, jo tas prasīs vismaz vairākus simtus gadu. Konferencē varbūt būtu vairāk būtu jāpievērš uzmanība tiem aspektiem – vēlreiz analizēt katastrofas cēloņus un mēģināt novērst jebkuru tāda veida katastrofu nākotnē. Bet es noteikti izmantošu iespēju apmeklēt Černobiļu vismaz vēl vienreiz, jo tā ir mana personīgā pieredze un labs pamatojums maniem politiskajiem lēmumiem.
Jautājums: Janukoviča kungs, jautājums Jums. Sakiet, lūdzu, Jums ir bijušas diezgan daudzas vizītes uz Krieviju, kā Jūs teicāt, Jūsu attiecības attīstās pragmatiski. Arī mūsu Latvijas prezidentam jau šonedēļ plānota vizīte uz Krieviju. Varbūt Jūs varētu padalīties ar savu pieredzi un pastāstīt, cik svarīgi ir attīstīt attiecības starp Krieviju un Ukrainu, kā arī mums – starp Latviju un Krieviju? Jūsu rekomendācijas un padomi? Kas var mainīties pēc šīs vizītes?
Ukrainas prezidents: Esmu pārliecināts par to, ka tā globālā ekonomiskā krīze, kura notika pasaulē, ļoti nozīmīgi ietekmēja gan pieejas dažādu valstu vidū, gan to attiecības un it īpaši centienu apvienošanu ekonomiskās krīzes pārvarēšanā. Krievija bija, ir un būs ļoti spēcīgs spēlētājs pasaules arēnā kā valsts, kurai ir milzīgs ekonomisks potenciāls. Ukraina, kas ir liels Krievijas tirdzniecības partneris, ir ieinteresēta, lai Ukrainas un Eiropas Savienības attiecības būtu sabalansētas. Ukraina turklāt nes milzīgu tranzīta atbildību, un mēs esam ieinteresēti apvienot dažādākajos gadījumos, piemēram, gāzes šķirošanas jautājumos apvienot Krievijas gāzes piegādātāja un Eiropas kā ļoti liela gāzes patērētāja centienus, kā arī nodrošināt šo attiecību stabilitāti, realizējot tranzītvalsts funkciju. Vispār Ukraina ir ieinteresēta vienmēr būt uzticamam partnerim starp tādiem lieliem, spēcīgiem, ekonomiski attīstītiem, ekonomikas centriem pasaulē kā Eiropa, Krievija, Amerikas Savienotās Valstis. Ukrainas loma – apvienot šo globālo ekonomisko centru centienus un, protams, atrast, savas nacionālās intereses. Tādēļ mēs attiecības ar mūsu partneriem veidojam un veidosim atbilstoši mūsu interesēm. Mūsu politikas pamatā būs likts pragmatisms.