Abu valstu attiecības ir attīstījušās ļoti pozitīvi. Ja mēs paskatāmies šajos it kā ekonomiskās lejupslīdes gados, Azerbaidžānas un Latvijas ekonomiskās sadarbības apjoms ir pieaudzis par 10%. Gan šis biznesa forums, kas notiks šodien, gan tas biznesa forums, kas notika iepriekšējā reizē Baku manas vizītes laikā, ir kārtējais solis uz to, lai mūsu ekonomiskā sadarbība kļūtu vēl ciešāka. Šodien tiks dibināta arī Azerbaidžānas un Latvijas Lietišķā padome, tātad ne tikai valdības, ne tikai valsts vadītāji, bet arī paši darījuma cilvēki stiprinās savas saites starp abām valstīm.
Mēs skatāmies arī nākotnē, kā varam izmantot Austrumu partnerības projektu, lai uzlabotu gan mūsu divpusējās attiecības, gan arī veicinātu ES un Azerbaidžānas ciešāku sadarbību. Un šeit mums bija ļoti laba diskusija gan par sadarbību izglītības sfērā, gan par sadarbību informācijas tehnoloģiju sfērā, tieši valsts pārvaldē. Gan arī par to, kāda varētu būt mūsu valstu sadarbība robežapsardzes un muitas jautājumos. Un, manuprāt, tas ir ļoti būtiski, lai Austrumu partnerība veiktos, ka Azerbaidžāna var skaidri pateikt, kā viņa redz šo partnerību, kā redz kontekstu šai partnerībai un kā tieši Latvija var dot savu ieguldījumu ES un Azerbaidžānas savstarpējo attiecību veicināšanā. Protams, mēs skārām arī enerģētikas jautājumus, jo Azerbaidžāna spēle noteiktu, nozīmīgu lomu energoresursu piegādē Eiropai. Un turpmāk nākotnē mēs, abas puses, darīsim visu, lai šī loma vēl vairāk pieaugtu.
Vēl bija daudz jautājumu. Turpmāk atbildēšu uz jūsu tiešiem, konkrētākiem jautājumiem.
Azerbaidžānas prezidents: Prezidenta kungs, dāmas un kungi, pirmkārt, es gribētu norādīt, ka es esmu ļoti priecīgs atrasties draudzīgajā Latvijā. Es gribu, prezidenta kungs, uzsvērt manu pateicību, ka esmu uzaicināts uz Latviju, un es gribētu minēt, cik tas ir svarīgi Azerbaidžānas un Latvijas attiecībām.
Prezidenta kungs, mēs atceramies Jūsu vizīti Azerbaidžānā 2009.gadā, un mūsu vienošanās ir īstenotas un arī šie dokumenti, kas ir parakstīti šodien, ir ļoti svarīgi un stiprinās mūsu attiecības arī nākamajos gados. Starp šiem dokumentiem es gribētu uzsvērt kopējo deklarāciju, kas ir ļoti svarīgs dokuments, kas aptver mūs nākotnes sadarbības tendences.
Es gribētu teikt, ka Latvijas prezidents stāstīja par tiem jautājumiem, ko mēs esam apsprieduši šodien. Es gribētu tikai papildināt, ka gan politiskajā, gan ekonomiskajā, gan kultūras jomā mums ir plašas sadarbības iespējas – starp mūsu draudzīgajām valstīm attīstīt tālāku sadarbību. Mūsu politiskās attiecības ir augstākajā līmenī. Es esmu pārliecināts, ka darbs, kas ir jāveic ekonomiskajā sfērā, attīstīs šīs attiecības līdz politisko attiecību sadarbības līmenim. Mums būs biznesa forums, kas ir ļoti svarīgs mums, un kopā ar mani no Azerbaidžānas uz Latviju ieradās vairāk nekā 50 biznesa pārstāvji, lai piedalītos šajā pasākumā. Runājot par enerģētiku, es gribētu teikt, ka Azerbaidžāna ir ļoti veiksmīga sadarbībā ar ES. 13.janvārī pie mums viesojās Žozē Borozu, un mēs esam parakstījuši kopīgu deklarāciju par sadarbību enerģētikas jautājumos starp ES un Azerbaidžānu un tajā noteiktas tendences mūsu nākotnes sadarbībā. Un jautājumi, kas ir skarti šajā deklarācijā, tiks īstenoti 2011.gadā. Azerbaidžāna ir bagāta ar naftu un gāzi, un mēs piegādājam šos energoresursus pa mūsu cauruļvadiem un esam gatavi nodrošināt drošu enerģijas piegādi Eiropai.
Īpaši mēs šodien esam runājuši par Armēnijas un Azerbaidžānas Kalnu Karabahas konfliktu. Pastāstīju prezidentam Zatleram par jaunāko šajās sarunās. Šis jautājums nav atrisināts jau vairāku gadu garumā, bet tas ir jāatrisina saskaņā ar starptautisko likumdošanu Azerbaidžānas teritoriālās integritātes jautājumu ietvaros. ANO, EDSO, Eiropas Padome un Eiropas Parlaments un citas organizācijas ir pieņēmušas godīgas rezolūcijas, un šis jautājums ir jārisina, balstoties uz šīm rezolūcijām.
Runājot par Austrumu partnerību, Azerbaidžāna izsaka cerības par programmas īstenošanos. Esmu pārliecināts, ka šīs programmas īstenošana novedīs mūs tuvāk Eiropai. Paldies.
Jautājums: Jautājums abiem valstu vadītājiem. Šeit jau izskanēja iespēja sadarboties ekonomikas jomā. Varbūt varētu ieskicēt kādas konkrētākas nozares, kuras tās varētu būt, un arī nedaudz par šo projektu – Azerbaidžānas ostas kravas piesaistīt Rīgas ostai?
Valsts prezidents: Ekonomiskās sadarbības virzieni ir diezgan daudz. Mēs esam pieraduši pie tā, ka Latvija eksportē savas pārtikas preces un tās ir iecienītas daudzās valstīs, tajā skaitā Azerbaidžānā. Tāpat ir liela interese, un Latvijā ir lielas iespējas eksportēt savus IT risinājumus gan privātajām kompānijām, gan valsts iestādēm Azerbaidžānā. Mēs runājām arī par to, kā mēs varētu sadarboties tieši izglītības jomā, jo arī izglītība ir zināma eksporta prece, un kādas varētu būt savstarpējās intereses gan Azerbaidžānai, gan Latvijai. Mēs runājām arī par transportu, par enerģētiku.
Redziet, biznesa forums mums parādīs vēl vairāk iespēju. Kā vienu no projektiem, kas man pašam liekas ļoti simpātisks, varu minēt „Valodu krasts”. Tātad tulkošanas projekts, ko mēs varētu darīt digitālā formā, kur ir iespējas mazām tautām ar savu valodu nokļūt interneta vidē, tulkot, saprast un būt lielākai pieejamībai. Iespēju ir ļoti daudz, jo gan Latvija, gan Azerbaidžāna šobrīd iet gan sadarbības, gan ekonomikas modernizācijas ceļu.
Azerbaidžānas prezidents: Man ir jāsaka, ka ekonomiskajā sektorā mūsu attiecības nav tādā pašā līmenī kā politiskās attiecības, un, pateicoties tiem notikumiem un pasākumiem, ko mēs veicam, mums būs brīnišķīgi panākumi šajā jomā. Kā sadarbības jomu es gribētu uzsvērt informācijas tehnoloģijas. Azerbaidžāna ļoti nopietni izturas pret šo jomu un tiešām saprot, ka Latvija ir daudz darījusi šajā jomā. Arī lauksaimniecībā mums ir daudz iespēju sadarbībai, enerģētikā, abpusējo investīciju jomai mums ir jāvērš lielāka uzmanība. Šodien azerbaidžāņu uzņēmumi ienes kapitālu ārvalstu tirgos un mēs investējām ārvalstu tirgos. Šodienas biznesa forumā no Azerbaidžānas puses būs pārstāvēti uzņēmumi ar lielām finanšu iespējām. Esmu pārliecināts, ka šie jautājumi tiks izskatīti daudzpusīgā formātā un tiks apspriests arī Starpvaldību komisijā. Nākamā sēde būs Rīgā pēc vairākiem mēnešiem, un visi priekšlikumi varētu būt analizēti un iekļauti mūsu nākotnes ekonomikas sadarbības darba kārtībā.
Valsts prezidents: Labākai izpratne par to, cik populārs ir biznesa forums no Latvijas puses – mums tajā ir vairāk nekā 250 uzņēmēji.
Jautājums: Mans jautājums ir abiem prezidentiem. Kā Jūs vērtējat savstarpējo valstu uzņēmumu investīciju perspektīvu?
Azerbaidžānas prezidents: Es jau minēju savā paziņojumā, ka šī joma ir ļoti daudzsološa. Mēs ļoti apsveicam Latvijas investīcijas ekonomikā, un mēs domājam, ka šīs investīcijas padarīs Azerbaidžānas ekonomiku arī daudzveidīgāku. Šodien ir uzņēmēju interese par daudzām ekonomikas jomām. Mēs gribam samazināt atkarību no naftas un gāzes. Mēs jau esam ļoti daudz darījuši – ekonomikas diversificēšana ir ļoti svarīga. Jau 2010.gadā vien 15,5 miljardi ASV dolāru ir investēti Azerbaidžānā. 9,3 miljardi ir nacionālas investīcijas, bet pārējās ir ārzemju investīcijas. Mēs esam izveidojuši labvēlīgu investīciju klimatu, ārvalstu investīcijas ir aizsargātas. Arī Azerbaidžānas investori ir sākuši investēt ārzemju tirgos, un šis apjoms jau ir pārsniedzis vairāk miljardus dolāru. Ir ļoti svarīgi investēt arī draudzīgā valstī – Latvijā. Šis jautājums mums ir ļoti interesants, un esmu pārliecināts, ka šodien notiekošais biznesa forums arī tur noteikti spēlēs savu lomu.
Valsts prezidents: Pamats nākotnes ekonomiskajai sadarbībai viennozīmīgi ir savstarpējas investīcijas. Šeit, ka abas puses būs ieinteresētas investēt gan Latvijā, gan Azerbaidžānā, tad mēs varam satikties pēc pāris desmitiem gadu un redzēsim pozitīvo rezultātu – mūsu tirdzniecības apjoms būs daudz, daudz lielāks un mūsu valstu ekonomikas būs daudz ciešāk saistītas un reizē viena otru papildinošas.
Jautājums: Jautājums Alijeva kungam. Jūs minējāt Barozu kunga vizīti un līguma parakstīšanu. Cik nopietni ir Azerbaidžānas nodomi veikt ieguldījumus, sevišķi caur Nabuko projektu?
Azerbaidžānas prezidents: Mēs jau sākām 90.gados pie tā strādāt. Mēs bijām tā valsts, kas uzaicināja ārvalstu uzņēmumus strādāt Kaspijas jūrā. Tātad šīs sadarbības vēsture ir jau 15-16 gadi. Mēs esam īstenojuši visus nepieciešamos infrastruktūras projektus – piegādāt gāzi un naftu starptautiskajiem tirgiem. Šobrīd mums ir trīs naftas un četras gāzes līnijas, kas piegādā gāzi un naftu dažādos virzienos. Runājot par ražošanu, ir saražoti vairāk nekā 50 miljoni barelu naftas un 30 miljardi kubikmetru gāzes un arī eksportēti ir lieli apjomi. Mēs piegādājam visiem saviem kaimiņiem dabasgāzi – Turcijai, Irānai, Krievijai -, un gribam paplašināt savas ražošanas iespējas, kā arī, protams, eksporta iespējas. Tāpēc mums ir jāstrādā abos virzienos, pirmkārt, lai paplašinātu gāzes piegādi tirgiem, kas jau ir. Es jau minēju šīs mūsu partnervalstis. Otrs uzdevums ir atrast jaunus tirgus, un šeit mēs redzam ļoti nopietnu pieeju no Eiropas Savienības valstu puses. Kā rezultāts šai nopietnajai pieejai ir kopīga deklarācija starp prezidentu Barozu un mani, kas parakstīta pirms dažām dienām Baku. Mums ir milzīgas gāzes rezerves – triljoni kubikmetru. Mums ir ļoti moderna, ļoti efektīva, ļoti diversificēta infrastruktūra, gāzes cauruļvadi. Un Eiropai ir vajadzīga vairāk gāze. Mums nav nekādas vēlēšanās izvairīties no kāda vai apiet kādu, mēs neesam nekad savā enerģētikas stratēģijā bijuši pret kādu. Mums svarīgākais ir tas, lai realizējam savu gāzes potenciālu pilnā apjomā. Mūsu ražošanas profils gāzei varētu būt palielināts vismaz divas reizes. Tāpēc mums ir vajadzīgi arī tirgi, un šiem tirgiem ir vajadzīga mūsu gāze, tirgiem ir jābūt konkurētspējīgiem, tiem ir jābūt atvērtiem, tos jāregulē likumdošanai. Tāpēc Eiropas patērētāju un Azerbaidžānas intereses sakrīt. Tagad ir laiks sadarboties, strādāt kopā, lai sadarbotos ilgtermiņā, lai apmierinātu patērētāju, ražotāju un arī gāzes piegādātāju intereses.
Jautājums: Mans jautājums ir abiem prezidentiem. No reģionālās ekonomiskās sadarbības viedokļa kā jūs varat vērtēt ekonomisko attiecību nozīmi starp Azerbaidžānu un Latviju?
Valsts prezidents: Viennozīmīgi jāvērtē Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts. 70% no mūsu tirdzniecības apgrozījuma ir Eiropas Savienībā. Veicinot tieši divpusējās ekonomiskās attiecības ar Azerbaidžānu, mēs reizē veicinām arī Azerbaidžānas ekonomiskās attiecības ar Eiropas Savienību. Tieši tāpat arī otrādāk. Mēs vēlētos redzēt lielāku, tieši ekonomisku integrāciju Kaukāza reģionā. Līdz ar to ar savu divpusējo attiecību veidošanu ar katru no šīm valstīm mēs veicinātu arī šī reģiona ekonomisko attīstību. Ekonomika šodien ir globāla. Mēs nevaram runāt vairs par tādām lietām kā tikai: mēs jums, jūs mums. Vienmēr tam ir reģionālais konteksts un bieži vien tam ir globāls konteksts.
Azerbaidžānas prezidents: Es gribētu minēt, ka ekonomiskā jomā ir daudz darāmā. Abas puses ir ļoti ieinteresētas veikt šo savstarpējo sadarbību. Ir tāds dzīvīgums šajās attiecībās un, protams, ka apgrozījuma, tirdzniecības pieaugums, bet potenciāls vēl nav pilnībā sasniegts. Tāpēc ekonomiskās attiecības ar Latviju ir svarīgas, ņemot vērā arī Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Tāpēc arī Azerbaidžāna ir interesanta valsts Latvijai, un no abām pusēm ir spēcīga politiskā griba, Mūsu valstis ir draudzīgas valstis, un, kā jau esmu teicis, politiskais konteksts un attiecības regulāri attīstās. Šajā kontekstā mums ir arī jāmeklē iespējas ekonomiskā potenciāla izmantošanai abās valstīs. Protams, mums noteikti jāsasniedz veiksmīga ekonomiskā sadarbība nākamajos gados, un, protams, šis pamats arī sniegs ieguldījumu nākotnes sadarbībai.