“Enerģētikas “salu” problemātika: stāvoklis Baltijas valstīs”
Jūsu ekselence prezident Adamkusa kungs!
Jūsu ekselence prezident Kačinska kungs!
Ekselences, dāmas un kungi!
Esmu patiesi pateicīgs par iespēju uzrunāt šādu izcilu auditoriju. Šī konference ir lieliska iespēja kopīgi diskutēt par svarīgākajiem enerģētikas jautājumiem. Ceru, ka šīs diskusijas sekmēs mūsu turpmāko sadarbību Eiropas un starptautiskā enerģētikas tirgus drošības uzlabošanai.
Es runāšu par stāvokli trīs Baltijas valstīs – Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, kas enerģētikas jomā Eiropas Savienībā atrodas izolētas “salas” statusā.
Nav šaubu, ka ES un Baltijas valstīm ir nepieciešams nodrošināt enerģijas drošību, veidojot kopīgu, fiziski integrētu enerģijas tirgu. Tas nozīmē, ka ir nepieciešams turpināt darbu, lai pieslēgtu Baltijas valstis Skandināvijas un Centrālās Eiropas elektroenerģijas tīkliem. Tas, savukārt, sekmētu integrēta ES elektroenerģijas tirgus izveidi.
Pagaidām vienīgais savienojums starp Baltijas valstīm un pārējo ES ir pagājušā gada decembrī atklātais Estlink pārvads starp Igauniju un Somiju. Ir nepieciešams turpināt Estlink projekta nākamo fāzi un palielināt šī pārvada elektroenerģijas apmaiņas jaudu.
Latvija atbalsta plānoto elektroenerģijas pārvadu PowerBridge, kas savienos Lietuvas un Polijas tīklus, kļūstot par pirmo pieslēgumu starp Baltijas valstīm un Centrālo Eiropu, un tādējādi ļaujot mums iekļauties Elektroenerģijas pārvades koordinācijas savienības (UCTE) sistēmā. Ceram, ka nākotnē tiks izveidoti arī elektroenerģijas savienojumi starp Latviju un Zviedriju, kā arī Lietuvu un Zviedriju.
Tajā pat laikā ir nepieciešams neatlaidīgi meklēt iespējas rast jaunus elektroenerģijas ieguves avotus. Mums ir jāpaaugstina elektroenerģijas ražošanas jaudas, lai nodrošinātu aizvien pieaugošo pieprasījumu. Latvija jau tuvākajos gados var saskarties ar grūtībām, ko izraisa elektroenerģijas piegādes pārrāvumi. Mēs atbalstām jaunas atomelektrostacijas būvi Ignalinā, kas ilgtermiņā kalpos kā būtisks priekšnoteikums elektroenerģijas deficīta samazināšanai reģionā. Šis projekts patiešām varētu kļūt par izaicinājumu Baltijas vienotībai. Ja tiks ievērots agrāk noteiktais partneru vienlīdzības princips, ticu, ka turpmākās Baltijas valstu un Polijas enerģijas kompāniju sarunas dos izdevīgus rezultātus visām iesaistītajām pusēm.
Ekselences, dāmas un kungi!
Pēc manām domām, viskritiskākais jautājums enerģētikas jomā Baltijas valstīm ir dabasgāzes piegādes infrastruktūra. Patlaban dabasgāzes nodrošinājums Baltijas valstīs ir simtprocentīgi atkarīgs no Krievijas. Pagaidām mūsu rīcībā nav alternatīvas piegādes iespējas par saprātīgu cenu. Cerams, ka jauno tehnoloģiju attīstība tuvākajā laikā mums ļaus izmantot alternatīvus avotus, piemēram, sašķidrināto dabas gāzi.
Tomēr vismaz pagaidām mums nākas rēķināties ar šobrīd mūsu rīcībā esošajām iespējām. Inčukalna pazemes gāzes krātuve Latvijā ir svarīgs reģionālas nozīmes enerģētikas objekts. Krātuve ar cauruļvadu tīklu ir savienota ar Krieviju, Igauniju un Lietuvu, un kalpo kā stratēģiska un komerciāla gāzes krājumu rezerve.
Es vēlētos piebilst, ka Latvijā ir bagātīgas dabasgāzes krājumu uzglabāšanas iespējas, kurus varētu izmantot gan komerciālajām, gan stratēģiskajām vajadzībām.
Pieprasījums pēc dabas gāzes neapšaubāmi turpinās pieaugt. Tādēļ būtu nepieciešams apsvērt iespējas paplašināt un modernizēt Inčukalna krātuvi, jo sevišķi – iespējas pieslēgt šai krātuvei citus reģionālos partnerus.
Ekselences, dāmas un kungi!
Es vēlētos uzsvērt, ka enerģijas drošība joprojām ir viens no būtiskākajiem Eiropas Savienības izaicinājumiem. Mums joprojām trūkst vienotas enerģētikas politikas. Lai gan ES līmenī ir īstenoti pasākumi, lai liberalizētu enerģētikas tirgu, sekmētu atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu un uzlabotu energoefektivitāti, kopumā tie tomēr neveido vienotu, saskaņotu politiku.
Ņemot vērā to, ka Krievija ir būtisks energoresursu piegādātājs, Latvija ir ieinteresēta uzlabot sadarbību ar Krieviju, kā arī piedalīties ES un Krievijas dialogā par enerģētikas politiku. Uzskatu, ka jaunais ES un Krievijas sadarbības līgums ir jābalsta uz Enerģētikas Hartas un G8 enerģijas drošības principiem.
Runājot par pašreiz īstenoto NordStream gāzes vada projektu, kurš savienos Eiropu ar Krieviju, šeit ir nepieciešams panākt pragmatisku risinājumu, ņemot vērā gan pagātnē izskanējušās domstarpības, gan jaunākās šī projekta aktualitātes. Uzskatu, ka NordStream konsorciju veidojošajiem privātajiem partneriem ir jāuzņemas pilna atbildība par šī projekta iespējamo ietekmi uz apkārtējo vidi.
Šajā laikā mums nākas saskarties ar jauniem izaicinājumiem un iespējām, to skaitā tradicionālo energoresursu izsīkšanu Eiropā, straujām klimata pārmaiņām, pastāvīgi pieaugošām enerģijas cenām un piegādes problēmām. Šodien mums ir jāpieņem pareizie lēmumi, kas ieliktu stingru pamatu mūsu nākotnes attīstībai.
Mums ir nepieciešams uzsākt un sekmēt augstākā līmeņa politisku dialogu par enerģētikas jautājumiem ar trešajām valstīm. Tādēļ man ir patiess prieks redzēt šajā konferencē Viļņā tik daudzus partnerus no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis.
Latvija uzskata, ka Kaspijas un Melnās jūras baseina, kā arī Centrālās Āzijas valstis ir būtiski stratēģiski partneri, kas var palīdzēt Eiropas Savienībai daudzveidot energoresursu piegādes bāzi.[1] Latvija uzskata, ka Odesas – Brodi - Plockas naftas vada izbūve ir būtisks solis šī mērķa sasniegšanas virzienā, kas paver jaunas iespējas arī šim ES reģionam.
Mums ir nepieciešams turpināt sekmēt sadarbību arī ar citiem ārpus ES esošiem energoresursu piegādātājiem, proti, Norvēģiju, Ukrainu un Tuvo Austrumu valstīm, kā arī jāpatur prātā saistības, ko esam uzņēmušies transatlantiskā dialoga ietvaros ar ASV.
Ekselences, dāmas un kungi!
Mūsu pienākums ir uzcelt drošus tiltus, kas savienotu šīs enerģētikas “salas”. Ir jāpārtrauc energoresursu un to tirgu fragmentēšana. Ar atvērtu skatu mums jāmēģina rast kopīgu stratēģisku vīziju!
Paldies par uzmanību!
[1] Konferencē piedalās pārstāvji no Kazahstānas, Azerbaidžānas, Gruzijas, Turkmenistānas, Turcijas u.c.