Valsts prezidents: Labdien, godātie žurnālisti! Man šodien tiešām ir gandarījums, ka es jau otro reizi varu būt namatēvs Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Polijas prezidentu sanāksmei. Šobrīd es esmu ļoti gandarīts par to, ka mēs varējām parunāt par to, kāda ir mūsu valstu kopējā politika Eiropas Savienībā un NATO. Galvenais jautājums, par ko mēs centāmies rast nākotnes vīziju, ir enerģētika - kāda ir katras valsts personīgā vīzija un kas varētu mūs tuvināt, lai veidotu vienotu enerģētikas tirgu Eiropā, lai tieši mūsu reģions būtu konkurētspējīgs arī Eiropas tirgū. Mēs pārrunājām jautājumus, kas saistīti ar nākotni – ar Eiropas Savienības kopējo lauksaimniecības politiku, par kohēzijas fonda likteni, to, kur mēs varētu būt sabiedrotie ar vienādiem uzskatiem, lai ietekmētu procesus Eiropas Savienībā. Man ir liels gandarījums, ka mēs vienojāmies, ka šādas tikšanās varētu notikt regulāri, jo ir nepieciešama viedokļu apmaiņa šajā laikā, kur mēs dzīvojam, kas ir ļoti dinamisks laiks. Es gribu īpaši pateikties visu Baltijas valstu vārdā Polijai par atbalstu gaisa patrulēšanā mūsu telpā, kas ir viena no visveiksmīgākajām operācijām , kas parāda NATO darbības efektivitāti un arī atpazīstamību. Es īpaši gribu pateikties gan Igaunijai, gan Polijai par gatavību atbalstīt mūs finanšu un ekonomiskās krīzes laikā. Mēs esam priecīgi un gandarīti par to, ka valstu ekonomikas un reizē arī Eiropas ekonomika sāk atkopties, viennozīmīgi mēs nolēmām, ka mēs turpināsim šādas konsultācijas arī turpmāk.
Polijas prezidents: Pirmkārt, es vēlos pateikties par iespēju tikties, kā arī par uzaicinājumu uz Baltijas valstu prezidentu tikšanos. Polijai sadarbība ar Baltijas valstīm, tāpat kā ar citām valstīm šajā reģionā, ir milzīga nozīme ne tikai vēsturiskajā aspektā, bet arī saistībā ar kopējām politiskām interesēm. Es vēlētos īpaši pasvītrot Polijas dalību drošības jomā. Mēs vēlētos, lai šī lieliskā sadarbība, kas ir saistīta ar aizsardzību, kā arī mūsu kopējā dalība Ziemeļatlantijas blokā, veicinātu un konkretizētu arī citas sadarbības jomas. Latvijas prezidents atgādināja par daudziem kopīgiem mūsu sadarbības veidiem un Eiropas Savienību kā valstu kopumu, tāpēc es vēlējos apliecināt, ka Polija redz visnotaļ tālu ejošu sadarbību, īpaši Eiropas budžeta kontekstā - ja runājam arī par kārtību, kas pastāv tādos jautājumos kā lielāks finansējums lauksaimniecības politikas attīstībai. Redzam arī savstarpējo Eiropas integrāciju un visu, kas ir saistīts ar enerģētiku, un šeit liela daļa no diskusijas bija par to, ko tas nozīmētu mūsu reģiona valstīm. Mēs ļoti vēlētos, lai, veicinot tirgus atvēršanu, it īpaši enerģētisko tirgu atvēršanu Eiropas Savienībā, mēs varētu garantēt labu biznesu, vai veicināt to, kas ir Eiropas Savienības pamats attīstībā - ievērojami ekonomiskāku pieeju, nevis politisku pieeju ekonomikas attīstībai.
Igaunijas prezidents: Runāt kā trešajam jau ir grūti. Taču teikšu tā – visas četras valstis ilgi strādāja, lai iestātos NATO un Eiropas Savienībā, taču ar to vien nepietiek, tas nav galamērķis, bet tikai līdzeklis, lai panāktu to, ko mēs vēlamies. Tāpēc ir ļoti svarīgi organizēt šādus pasākumus ar nopietnām diskusijām. Tā caur Eiropas Savienības integrāciju un Eiropas fondiem mēs varam arī atklāti runāt par šiem jautājumiem. Mūsu priekšā ir viens liels izaicinājums, kas attiecas, gan uz Baltijas valstīm, gan Poliju, proti, tas ir transporta jautājums, transporta savienojumi. Divdesmitajā mūsu neatkarības gadā mēs esam daudz ko izdarījuši, taču domājams šis izaicinājums ir palicis, proti, mēs neesam īsti savienoti ar pārējo Eiropu. Mēs esam tiesiski savienoti, mēs esam savienoti, runājot par NATO un drošību, bet tīri fiziski mūsu savienotība vēl nav panākta. Un šeit es runāju ne tikai par enerģētisko savienību, bet arī pilsoņu mobilitāti. Dzelzceļi, šosejas – tas ir svarīgi biznesam, kā mēs pārvadājam savas preces. Un šis arī ir viens no nopietnākajiem jautājumiem katrā ziņā man un Igaunijai – nodrošināt, ka mēs izmantojam Eiropas Savienību, lai mēs uzlabotu mūsu savienotību ar pārējo Eiropu.
Lietuvas prezidente: Varu pievienoties kolēģiem. Šādas tikšanās ir ļoti svarīgas ne tikai mūsu valstīm un reģionam, bet visai Eiropai, jo Eiropā mums ir jākoordinē mūsu darbības, mums ir jāpārrunā problēmas un tās jārisina. Šīs problēmas ir Eiropas iekšienē un arī visā globalizētajā pasaulē. Ir daudz situācijas, kurās mums ir jārunā un jāvienojas. Mums ir jācīnās ar ekonomisko krīzi, ar enerģētisko piegāžu drošību, enerģētisko integrāciju Eiropā, kopējās politikas, kas būs jaunajā Eiropas finanšu satvarā no 2013.gada līdz 2010.gadam. Tāpēc jau šogad būs priekšlikums no Eiropas Savienības jauno ekonomisko nākotni no 2014.gada. Un mums ir jābūt gataviem! Mums ir labi komisāri tai skaitā budžeta komisārs no Polijas, transporta komisārs no Igaunijas, lai mēs varētu savas kopīgās intereses definēt kopīgā projektā. Mūsu reģions kopā ar Poliju ir ļoti svarīgs tīkla rajons enerģētiskajai drošībai visai Eiropai, jo mēs robežojamies ar galveno enerģētisko piegādātāju Krieviju. Tāpēc kopīga izpratne par to, kā mēs risinām Eiropas ekonomiskās problēmas, kā mēs koordinējam un kopā risinām šos procesus Eiropā būs ļoti svarīgs ne tikai mums, bet arī Eiropai kopumā. Tātad mūsu Eiropas sadarbība ir ļoti svarīga, taču mēs varam būt arī ļoti apmierināti, kā šajos sešos gados mēs esam sadarbojušies drošības jautājumos NATO ietvaros. Rezultāti jau šoruden būs labi redzami un pēc sešiem gadiem mūsu dalības NATO vismaz mēs - Baltijas valstis - varēsim teikt, ka esam nodrošinājuši savas valstis, savu reģionu un tas noticis visai reālā veidā. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai saprastu stratēģisko sadarbību starp Poliju un mūsu reģionu. Domāju nākotnē varēsim teikt mūsu reģions un Polija ir savienoti, viens otram vajadzīgi un tas nāk par labu visai Eiropai.
Jautājums: Jautājums adresēts visiem prezidentiem par attiecībām ar Krieviju. Vai Jūs uzskatāt, ka visas trīs Baltijas valstis un Polija kopā varam runāt ar Krieviju vienā balsī gan par enerģētiku, gan par drošību. Nevis katra valsts atsevišķi, bet visi kopā tā aizstāvot savas intereses.
Valsts prezidents: Viennozīmīgi, ne tikai mūsu četras valstis, bet visas Eiropas Savienības valstis runās vienā valodā ar Krieviju kā partneri un tā tas būs gan pašlaik, gan arī tuvākā un tālākā nākotnē. Bez šaubām katrai valstij ir savas valstiskās intereses divpusējās attiecībās ar Krieviju, bet visas šis aktivitātes notiek kontekstā ar visas Eiropas Savienības politiku attiecībās ar Krieviju.
Lietuvas prezidente: Ja Jūs skatāties uz mani, varu papildināt. Jautājums bija ļoti precīzs – enerģētika un drošība. Ja mēs runājam par enerģētiku un drošību, šeit mums ir jārunā vienā balsī, jo kopīgā enerģētiskā politika ir vissvarīgākā politika, kas patlaban atpaliek Eiropā. Un mūsu drošība ir atkarīga no militārās drošības aspektiem, bet arī no ekonomiskās drošības. Un tāpēc ne tikai mūsu reģionam un Polijai ir kopā jādomā par enerģētisko drošību un piegādēm, bet visai Eiropai ir vajadzīgs vairāk kopīgas politikas enerģētikas jomā.
Igaunijas prezidents: Es vēlos uzsvērt, ka, ja mēs vēlamies kopīgu enerģētisko politiku, mums ir jāliberalizē mūsu enerģētikas tirgi. Tas mums ir jādara! Taču atgriežoties par Krieviju, es teiktu, ka kopš prezidenta Obamas jaunās politikas mēs jūtam, ka ir samazinājusies spriedze. Kopš attiecību pārstartēšanas tiek lietota mierīgāka valoda. Modernizācijas ideju, kas Krievijā pēdējā pusgadā tiek aktivizēta, arī parasti saista ar labākām attiecībā ar Eiropu. Domāju, ka lietas ir labākas nekā pagātnē.
Polijas prezidents: Eiropas Savienības politika lielākā mērā paliek par Eiropas Savienības politiku. Polija centās, centīsies un darīs visu, lai Eiropas Savienība varētu veidot kopējo politiku, arī kopējo Austrumu politiku. Es rēķinājos ar to, ka tādā veidā tādas valstis kā Latvija, Lietuva, Igaunija veidos arī kopējo Eiropas politiku attiecībā pret mūsu austrumu kaimiņu. Polijas dalība Eiropas Savienībā, NATO, arī Baltijas valstu dalība šajās organizācijās mūsu visdziļākajā pārliecībā veido pateicīgus apstākļus, lai veidotu ne tikai labu dialogu attiecībās ar Krieviju, bet arī meklētu savstarpējos sadarbības momentus un konkretizētu šo sadarbību. Polija akcentē sadarbību un dialogu ar Krieviju, mēs meklēsim veidu kā intensificēt šo sadarbību visās jomās, un esmu pārliecināts, ka šeit nav nekādas starpības starp Poliju un citām Eiropas Savienības valstīm, jo dialogs un labas kaimiņattiecības ir visu mūsu interesēs. Šīs sadarbības ietvaros mums bez šaubām jācenšas realizēt kopējos Eiropas Savienības mērķus. Mana visdziļākā pārliecība ir, ka sadarbība ar Krieviju ir kopējā Eiropas Savienības politika.
Jautājums: Es vēlējos pajautāt par Eiropas Savienības budžetu nākotnē. Vai nebaidieties, ka šajā budžetā Eiropa nebūs vairs tik solidāra? Jautājums Lietuvas un Polijas prezidentiem - vai bija runa par naftas produktu rūpnīcas pārdošanu Mažeiķos?
Lietuvas prezidente: Protams, pastāv risks, ka rodas grūtības sarunu vešanai starp 27 valstīm, nevis starp divām. Iespējams, ka mēs pat būsim 28, kad sāksies sarunas. Es biju budžeta komisāre Eiropas Savienībā, un es zinu, kā tas notika. Tad mēs bijām tikai 25 valstis. Protams, maksātājiem ir ļoti nepatīkami daudz maksāt. Vācija jau maksāja vairāk nekā 20 miljardus eiro gadā. Tas ir tas, ko Vācija maksā par solidaritāti. Krīzē izskaidrot iedzīvotājiem, ka Eiropas solidaritāte ir tik dārga, nemaz nav vienkārši. Valstis, kuras gūst no šīs solidaritātes, protams, iegūst, bet tām būtu jābūt ļoti uzmanīgām, izmantojot šo naudu. Mēs runājām ne tikai par to, cik mēs saņemam, bet par to, cik mēs investējam Eiropas ekonomikā, Eiropas vērtībās un ko mēs varam darīt, palīdzot Eiropas ekonomiskajai telpai kļūt konkurētspējīgākai. Sarunas būs grūtas, taču sagatavošanās jau no 2011.gada būs ārkārtīgi svarīga. Tieši tāpēc mēs Baltijas valstīs un Polijā gatavojamies identificēt, ko mēs varētu darīt kopā, kādi projekti varētu būt svarīgi mūsu valstīm kopā, lai mēs varētu cīnīties par šo naudu kopā. Par Mažeiķiem, protams, ir dažāda informācija medijos. Naftas produktu pārstrādes rūpnīca ir Polijas uzņēmums, un Lietuvas prezidente šeit neko nevar teikt. Ir jārunā Polijas prezidentam.
Polijas prezidents: Poļu kapitāls ir investējis ļoti daudz naudas Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcā, un mums ir svarīgi, vai viņiem veiksies vai neveiksies. Visas valstis protams mēģina veidot maksimāli labus ārējos apstākļus, mēs joprojām rēķināmies, ka joprojām Lietuvas valsts veicinās vislabākos apstākļus Polijas naudai un kapitālam Lietuvā. Kā jūs zināt, ir uzņēmumi, firmas , kas veic efektivitātes pētījumus nākotnē, un bankas pēta šos apstākļus , kas nosaka rentabilitāti, vai rentabilitātes trūkumu, vai tos apstākļus, kuri var veicināt Mažeiķu naftas pārstrādes uzņēmuma darbību. Nevis Polijas politiķi pieņems lēmumu, bet Polijas kapitāls kādu lēmumu pieņems – tas būs galvenais.
Taču, ja runājam par budžeta jautājumiem, par nākamā budžeta perspektīvu - svarīgs punkts ir maksātājvalstu viedoklis, to valstu, kas lielā mērā finansē Eiropas integrāciju. Taču svarīga ir nākotnes perspektīva – cik valstu būs, kādas būs tās valstis, kuras pieaugs un nobriedīs līdz maksātājvalstij. Polijai ir labas ekonomiskās perspektīvas, Polija ir vienīgā valsts, kura bija plusā – pārējās valstis pārdzīvoja lielu krīzi. Šobrīd Polijai ir 3% IKP pieaugums, un vēlos teikt, ka Polija tālākā perspektīvā pieaugs tai lomai, kas Eiropas sistēmā veiks iemaksas. Tātad šodienas solidaritāte - tā ir infrastruktūras attīstība, tās ir investīcijas valstīs, kuras būs spējīgas paplašināt integrācijas procesus, ar to mēs rēķināmies un mēģināsim pārliecināt pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis.
Igaunijas prezidents: Manuprāt, ir kļūdaini prasīt, lai jūs nebaidāties, ka Eiropa kaut ko varētu nodarīt, jo mēs taču esam Eiropas sastāvdaļa. Mēs esam tie, kas ved sarunas. Mēs jau neesam ārpus Eiropas. Mēs esam Eiropas iekšpusē. Es nebaidos no tā, ka viņi nedos mums naudu. Mēs jau esam tie, kas to ņem. Jautājums jau nav arī par to, ko mēs dodam un ko mēs ņemam. Protams, mēs nesaņemsim naudu saviem ceļiem, ja mēs paši neieguldīsim naudu savos ceļos. Diemžēl mums pašiem arī ir jādara, un ne vienmēr mēs to darām.
