Video: Valsts prezidenta simts dienas
Šodien aprit 100 dienas kopš Valdis Zatlers Saeimā deva Valsts prezidenta zvērestu.
Līdz ar pirmo amatā stāšanās dienu, Valsts prezidents ir pildījis visus ar Satversmi uzliktos pienākumus:
- reprezentējis valsti, pārstāvot Latviju starptautiskajās organizācijās, darba vizītēs apmeklējot tuvākās kaimiņvalstis, tiekoties ar ārvalstu amatpersonām, akreditējot ārvalstu vēstniekus, izsniedzot akreditācijas vēstules Latvijas vēstniekiem ārvalstīs;
- pildot Latvijas valsts bruņotā spēka augstākā vadoņa pienākumus, apmeklējis Latvijas armijas kareivjus viņu dienesta vietās Latvijā un Latvijas lielākajā starptautiskajā misijā Afganistānā;
- pirmo 100 dienu laikā Valsts prezidents ir izsludinājis 15 likumus;
- izskatījis 23 notiesāto personu apžēlošanas lūgumus, apžēlojot 4 personas.
Pirmajās 100 darba dienās Valsts prezidents ir personīgi iepazinies ar Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu, drošības dienestu un tiesu darbu, kā arī personīgi ticies ar atbildīgo dienestu vadītājiem.
Valsts prezidents darba vizītēs ir apmeklējis dažādus Latvijas novadus un pagastus, ticies ar iedzīvotājiem, uzklausījis viņu aktuālākās problēmas un darba sarunās ar pašvaldību vadītājiem pārrunājis problēmas un izaicinājumus, kas saistīti ar reģionālās reformas īstenošanu.
Uzsverot nepieciešamību sakārtot izglītības un medicīnas aprūpes sistēmu, Valsts prezidents piedalījies vairākos profesionāļu forumos un publiskajās diskusijās par šo sfēru aktuālajiem jautājumiem.
Lai skaidrotu savas prezidentūras prioritātes, mērķus un ceļu, kā tos sasniegt, Valsts prezidents sniedzis intervijas lielākajiem Latvijas un starptautiskajiem plašsaziņas līdzekļiem.
Valsts prezidenta ārpolitiskā darbība
100 dienu laikā Valsts prezidents ir devies astoņās darba vizītes ārvalstīs. Kā pirmās darba vizītēs Valsts prezidents ir apmeklējis Baltijas jūras reģiona valstis:
Igaunija (12.07.), kur tikās ar Igaunijas valsts prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu, ministru prezidentu Andrusu Ansipu, ārlietu ministru Urmasu Paetu un parlamenta spīkeri Eni Ergmu;
Lietuva (13.07.), kur tikās ar Lietuvas prezidentu Valdu Adamku, ministru prezidentu Gediminu Kirkilu un ārlietu ministru Petru Vaitekūnu un Latvijas tirdzniecības palātas Lietuvā pārstāvjiem;
Somija (22.08.), kur tikās ar Somijas prezidenti Tarju Halonenu, Baltijas jūras Vides aizsardzības komisiju (HELCOM) un apmeklēja Baltijas centru Helsinkos;
Zviedrija (19.09.),kur tikās ar Viņa Majestāti Zviedrijas karali Kārli XVI Gustavu, premjerministru Fredriku Reinfeltu, Riksdāga spīkeru Pēru Vesterbergu un ārlietu ministru Karlu Biltu.
Akcentējot Latvijas līdzšinējās ārpolitiskās prioritātes – būt uzticamiem, atbildīgiem un aktīviem partneriem un sabiedrotajiem Eiropas Savienībā un NATO, pirmo 100 prezidentūras dienu laikā Valdis Zatlers darba vizītē Briselē (17.07.) tikās ar Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Borrozo un NATO ģenerālsekretāru Jāpu de Hopu Shēferu.
Uzsverot šobrīd Eiropas Savienībā aktuālo enerģētikas neatkarības jautājumu, Valsts prezidents vairākkārt ticies ar ES enerģētikas komisāru Andri Piebalgu, kā arī piedalījies Lietuvas prezidenta Valda Adamkus rīkotajā starptautiskajā Konferencē par enerģētikas drošību un neatkarību (10.10.).
Savukārt uzsverot, ka Latvija arī turpmāk dos savu ieguldījumu starptautiskās drošības garantēšanai NATO ietvaros, Valsts prezidents darba vizītē apmeklēja Afganistānu (09.09.), kur tikās ar Afganistānas prezidentu Hamidu Karzaju, Afganistānas reģionālo pašvaldību vadītājiem, ārlietu ministru Randžīnu Dadfaru Spantu, kā arī aizsardzības ministru Abdulu Rahimu Vardaku, ISAF (International Security Assistance Force) komandieri ģenerāli Danu Maknīlu, Ziemeļu reģionālās pavēlniecības komandieri brigādes ģenerāli Dīteru Varneki, kā arī iepazinās ar NBS kareivju dienesta apstākļiem Afganistānā.
Pirmo 100 prezidentūras dienu laikā Valsts prezidents teica savu pirmo starptautisko uzrunu ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā (26.09.), kā arī uzstājās arrunu ANO ģenerālsekretāra rīkotajā pasaules valstu līderu sanāksmē par klimata izmaiņām un piedalījās ASV prezidenta rīkotajā apaļā galda diskusijā par cilvēktiesībām un demokrātiju.
Valsts prezidents ir pasniedzis akreditācijas vēstules10 Latvijas ārkārtējiem un pilnvarotajiem vēstniekiem dažādās pasaules valstīs un starptautiskās organizācijās, kā arī akreditējis Latvijā 10 ārvalstu rezidējošos un nerezidējošos vēstniekus.
Iepazīšanās vizītēs pie Valsts prezidenta šajā laikā bijis Latvijā rezidējošais vēstnieku korpusa vecākais, Dānijas karalistes vēstnieks Latvijā Arnolds de Fine Skibsteds, kā arī šobrīd ES prezidējošās valsts Portugāles vēstnieks Žoau Luišs Niza Piņeiru un viņa kolēģi no Francijas Andrē Žans Liburels un Spānijas Emilio Lorenso Serra. Tāpat Valsts prezidentam bija darba tikšanās ar ASV vēstnieci Latvijā Ketrīnu Todu Beiliju, Krievijas Federācijas vēstnieku Latvijā Viktoru Kaļužniju, kā arī ar Polijas vēstnieku Latvijā Maceju Klimčaku.
Rīgas pilī Valsts prezidents savu 100 prezidentūras dienu laikā ticies ar Vācijas ārlietu ministru Franku Valteru Šteinmeijeru, Somijas ministru prezidentu Mati Vanhanenu, Norvēģijas aizsardzības ministri Anni Grēti Strēmu - Eriksenu un Čehijas Senāta priekšsēdētāju Pšemislu Sobotku.
Valsts prezidenta darbs tiesiskas un demokrātiskas valsts stiprināšanas jomā
Uzsverot nepieciešamību stiprināt sabiedrības uzticību tiesai un tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī cilvēktiesību ievērošanas jautājuma aktualitāti, Valsts prezidents ticies ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri, Latvijas Republikas Ģenerālprokuroru Jāni Maizīti, Augstākās tiesas priekšsēdētāju Andri Guļānu, tiesībsargu Romānu Apsīti un tieslietu ministru Gaidi Bērziņu.
Valsts prezidents personīgi iepazinies ar Satversmes tiesas un Tiesībsarga biroja (08.08.) darbu, ar darba apstākļiem Ģenerālprokuratūrā, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētā prokuratūrā, Rīgas tiesas apgabala prokuratūrā un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestā (14.08.), Augstākajā tiesā un Rīgas apgabaltiesā (21.08.). Valsts prezidents ticies arī ar prokuroriem, tiesnešiem, kā arī citiem šo iestāžu darbiniekiem un pārrunājis tieslietu nozares aktualitātes.
Valsts prezidents savās 100 prezidentūras dienās ir pievērsis uzmanību cilvēktiesību jautājumiem izmeklēšanas iestāžu izolatoros, lūdzot tiesībsargu Romānu Apsīti un ģenerālprokuroru Jāni Maizīti informēt par pārbaudes rezultātiem saistībā iespējamiem pārkāpumiem.
Laika periodā no 2007.gada 8.jūlija līdz 2007.gada 10.oktobrim Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienestā saņemti Valsts prezidentam adresēti 107 apžēlošanas lūgumi. Ievērojot Apžēlošanas likuma noteikumus, Valsts prezidenta Apžēlošanas dienestā ievestas 59 apžēlošanas lietas, Valsts prezidents izskatījis 23 apžēlošanas lūgumus un apžēlojis 4 personas (3 cilvēki apžēloti daļēji, atbrīvojot no pamatsoda izciešanas, bet viens cilvēks apžēlots, pilnīgi atbrīvojot no pamatsoda izciešanas).
Savukārt šī gada 2.augustā Valsts prezidents pieņēma piecu tiesnešu zvērestus, uzsverot neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesas nozīmi demokrātijas principu nodrošināšanā.
Pildot Satversmē nostiprināto likumu izsludināšanas funkciju, Valsts prezidents ir izsludinājis 15 Saeimas pieņemtos likumus.
Novērtējot tieslietu nozares attīstību kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, Valsts prezidents uzsvēris, ka uzmanības centrā arvien jābūt likuma varas nostiprināšanai.
Valsts prezidenta darbs Latvijas pilsētās un novados
Lai personīgi novērtētu Latvijas iedzīvotāju aktuālākās problēmas, tiktos ar pašvaldību vadītājiem, uzņēmējiem un reģionālo nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, Valsts prezidents apmeklējis 17 Latvijas pagastus un pilsētas.
Uzsverot pragmatiskas sadarbības nepieciešamību, Valsts prezidents savas prezidentūras pirmajās 100 darba dienās apmeklēja Rīgas domi, tikās ar galvaspilsētas mēru un, atklājot rudens darba sesiju, uzrunāja Rīgas domes deputātus (28.08.). Arī savā turpmākā darbā Valsts prezidents plānojis regulāri tikties ar Rīgas domes vadību.
Valsts prezidents viesojās Ainažos (12.07.), Valles, Kurmenes, Mazzalves, Neretas, Staburaga un Secespagastos, Aizkrauklē (28.07.), Ludzas un Krāslavas rajonos (04.-05.08.), Siguldā (10.08.), Cēsīs (18.08.), kā arī Annenieku pagastā, Skrundā, Durbes novadā un Liepājā (24.-25.08.).
Apmeklējumu laikā Valsts prezidents viesojies arī vairākās izglītības iestādēs. (Rīgas Centra Humanitārā vidusskola, Rīgas 1. Medicīnas koledža, Bērzupes speciālā internātskola, Skrundas arodvidusskola, Cēsu pilsētas Pastariņa pamatskola). Valsts prezidents piedalījies Rīgas Tehniskās Universitātes 145 gadu svinībās.
Lai personīgi atbildētu uz dažādu Latvijas reģionu iedzīvotāju aktuālākajiem jautājumiem, Valsts prezidents tikās ar Latvijas reģionālo plašsaziņas līdzekļu žurnālistiem un redaktoriem (29.08.).
Latvijas pilsētu un novadu apmeklējumu laikā gan pašvaldību vadītāji, gan iedzīvotāji visbiežāk aicināja Valsts prezidentu izvērtēt reģionālās reformas gaitu un ietekmi uz Latvijas reģionu iedzīvotājiem. Tāpēc Ministru kabineta sēdē (04.09.), kurā tika pieņemts lēmums par jaunās Latvijas administratīvi teritoriālās kartes apstiprināšanu, Valsts prezidents uzrunā deva savu novērtējumu līdzšinējai reformas gaitai un uzsvēra aktuālākos nākotnes uzdevumus.
Valsts prezidenta sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām
Uzsverot sabiedrības līdzdalības nozīmību politiskajos, sociālajos un ekonomiskajos procesos, Valsts prezidents pirmo 100 darba dienu laikā ticies ar dažādu nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un piedalījies divās nevalstisko organizāciju rīkotās konferencēs.
Valsts prezidents ticies ar Pensionāru federācijas pārstāvjiem (04.09.), Latvijas ārstu biedrības un Latvijas mediķu arodbiedrības vadītājiem (19.07.),sabiedriskās politikas centra Providus vadītājiem (23.08.), ar sabiedrības par atklātību Delna pārstāvjiem (28.08.), kā arī ar Pasaules Brīvo LatviešuApvienības (PBLA) vadītāju Jāni Kukaini (30.07.).
Pateicoties emigrācijā dzīvojošo latviešu nenovērtējamajam ieguldījumam Latvijas neatkarības atjaunošanā un uzsverot nepieciešamību arī turpmāk rūpēties par latviešu valodas un tradīciju saglabāšanu ārpus Latvijas dzīvojošajiem tautiešiem, Valsts prezidents uzstājās ar uzrunu PBLA valdes sēdes svinīgajā atklāšanā Rīgā (04.09.), bet esot vizītēs ārvalstīs (Somijā, Zviedrijā, ASV) tikās ar šajās valstīs dzīvojošo latviešu organizāciju pārstāvjiem.
Valsts prezidents ir piedalījies sabiedriskā politikas centra “Providus” rīkotajā forumā „Naudas aprite veselības aprūpē”, kurā viņš teica uzrunu (23.08.). Savā uzrunā Valsts prezidents vērsa uzmanību uz to, ka veselības aprūpē trūkst skaidras, viegli saprotamas un pārredzamas sistēmas un norādīja, ka, lai šādu sistēmu radītu, ir jāizrāda stingra politiskā griba.
Uzsverot preses un citu plašsaziņas līdzekļu pienākumu un atbildību demokrātiskas valsts procesos, Valsts prezidents teica uzrunu PBLA un Latvijas Universitātes rīkotajā konferencē „Latvijas masu mediju loma demokrātiskas sabiedrības veidošanā” (08.09.).
Valsts prezidents ir pieņēmis arī sabiedrības par atklātību DELNA uzaicinājumu virzīt diskusiju par labu pārvaldību medicīnas aprūpē. Novembra sākumā Delna sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju plāno rīkot forumu par šo jautājumu.
100 darba dienu laikā Valsts prezidents piedalījās arī Politiski represēto salidojumā Ikšķilē (04.08.).
Pateicoties par ieguldījumu sabiedrības līdzdalības veicināšanā, demokrātijas principu nostiprināšanā un izglītībā, Valsts prezidents ar apsveikuma runu piedalījās Sorosa fonda Latvijā 15. gadu jubilejas pasākumā (13.09.).
Valsts prezidents ticies arī ar Latvijas lielāko reliģisko konfesiju vadītājiem un piedalījies Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas svētkos Aglonā.
Valsts prezidenta darbs ar izpildvaras pārstāvjiem
Uzsākot savu darbu Valsts prezidenta amatā, 10. jūlijā Valdis Zatlers uzstājās ar uzrunu Ministru kabinetā, kurā aicināja valdību vienmēr argumentēti skaidrot savu rīcību sabiedrībai aktuālos jautājumos un pirms būtisku jautājumu izlemšanas tos nopietni izdebatēt. Valsts prezidents ar uzrunu piedalījās arī Ministru kabineta sēdē (04.09.), kurā tika pieņemts lēmums par jaunās Latvijas administratīvi teritoriālās kartes apstiprināšanu.
Pirmo 100 savas prezidentūras darba dienu laikā Valsts prezidents regulāri ticies ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti (9 reizes) un viņa vadītās valdības ministriem.
Arī savā turpmākajā darbā Valsts prezidents plānojis regulāri tikties ar Ministru prezidentu, ministriem un citiem izpildvaras pārstāvjiem.
Valsts prezidenta darbs ar komisijām un Ordeņu kapitulu
Valsts prezidents Valdis Zatlers turpina jau iepriekšējo Valsts prezidentu iesākto darbu ar konsultatīvajām un pētnieciskajām Valsts prezidenta komisijām. Šobrīd katra ar saviem mērķiem un uzdevumiem Valsts prezidenta institūcijas ietvaros darbojas četras šādas komisijas: Latvijas Vēsturnieku komisija, Valsts valodas komisija, Stratēģiskās analīzes komisijas un Valsts Heraldikas komisija. Pirmo 100 darba dienu laikā Valsts prezidents personīgi ticies ar visiem Valsts prezidenta komisiju vadītājiem un apspriedis komisiju darba prioritātes un plānus nākamajiem 4 gadiem.
Nolemts, ka Stratēģiskās analīzes komisijas ekonomikas eksperti tuvākajā laikā sniegs Valsts prezidentam savu redzējumu par Latvijas tautsaimniecības ilgtermiņa attīstības jautājumiem un prioritārajām nozarēm tuvākajiem 25-30 gadiem, kā arī izstrādās kritērijus Latvijas tautsaimniecības ilgtermiņa attīstības un dzīves kvalitātes izpētei Latvijā. Tāpat nolemts, ka līdztekus demokrātijas un globālās politikas pētniecības projektiem, Stratēģiskās analīzes komisijas izglītības jomas eksperti sniegs Valsts prezidentam savu redzējumu par kvalitatīviem ilgtermiņa un īstermiņa uzlabojumiem izglītības sistēmā.
Valsts prezidents un Valsts Heraldikas komisijas vadītājs Laimonis Šēnbergs vienojās, ka komisija sagatavos izdošanai 2008.gadā grāmatu - "Ģerboņi Latvijā", kura būs valsti un Valsts Heraldikas komisijas 20 gadu darba rezultātu reprezentējošs 6 krāsu izdevums. Tāpat ir nolemts, ka sadarbībā ar Ordeņu kapitulu izstrādājami grozījumi un papildinājumi "Valsts apbalvojumu likumā". Valsts prezidenta vēsturnieku komisijas vadītājs Antonijs Zunda informējis Valsts prezidentu, ka jau šī gada novembrī tiks rīkota plaša starptautiska konference „Baltijas valstis Otrā pasaules kara laikā”, kurā piedalīsies pētnieki no septiņām valstīm.Tāpat novembrī tiks prezentēts arī Vēsturnieku komisijas rakstu 21.sējuma „Latvijas vēsture divdesmitā gadsimta 40.-90.-tajos gados”, kurā apkopoti jaunākie komisijas pētījumi, izdevums. Šogad tiks sasaukta arī Vēsturnieku komisijas apvienotā sēde, kurā piedalīsies komisijas locekļi no Vācijas, ASV, Zviedrijas, Izraēlas u.c. un, kurā notiks diskusijas par pētnieciskā darba virzieniem nākamajiem trīs gadiem. Savukārt Valsts prezidenta Valodas komisija šobrīd strādā pie Eiropas Nacionālo valodas institūciju federācijas asamblejas (European Federation of National Institutions for Language) organizēšanas, kas notiks 12. un 13.novembrī Rīgā un kuras dalībniekus uzrunās arī Latvijas Valsts prezidents. Šī gada asamblejas tēma ir „ES un tās dalībvalstu politika”.
Līdztekus jau esošajām komisijām, Valsts prezidents, tiekoties ar atzītajiem tiesību zinātniekiem - Eiropas Kopienu tiesas tiesnesi Egilu Levitu un Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesi Inetu Ziemeli – nolēma izveidot jaunu Valsts prezidenta institūcijas sastāvā esošu komisiju - Konstitucionālo komisiju (17.08.).
Jaunizveidojamās Konstitucionālās komisijas uzdevums būs konsultatīva atzinuma formā izstrādāt zinātnisku, objektīvu un neitrālu analīzi par aktuāliem un būtiskiem tiesību jautājumiem. Savā darbībā Konstitucionālās komisijas eksperti apkopos un analizēs Satversmes grozījumu projektus, sniegs zinātniskus atzinumus par atsevišķu Satversmes tiesību normu interpretāciju un citiem aktuāliem konstitucionālas dabas jautājumiem. Komisijā Egila Levita vadībā ir aicināti piedalīties augsti kvalificēti un sabiedrībā augstu vērtēti juristi – Ineta Ziemele, Daiga Iļjanova, Gunārs Kusiņš, Mārtiņš Mits un Lauris Liepa. Pirmā Konstitucionālās komisijas sēde tiks sasaukta 2007.gada decembrī.
Ņemot vērā to, ka saskaņā ar likumu Ordeņu kapitula personālsastāvu Valsts prezidents ieceļ uz savu pilnvaru laiku, Valsts prezidents Valdis Zatlers par Ordeņu kapitula kancleru iecēlis Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktoru, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku Andri Vilku. Savukārt dalībai Ordeņu kapitulā Valsts prezidents ir uzaicinājis šādas personas - Latvijas Institūta direktoru, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku Ojāru Ēriku Kalniņu, SIA Latvijas Mobilais telefons prezidentu, Dr.eoc. Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku Juri Bindi, viceadmirāli, Viestura ordeņa Lielkrusta komandieri Gaidi Andreju Zeibotu, sabiedriskās organizācijas “Latvijas Transatlantiskā organizācija” valdes priekšsēdētāju, Viestura ordeņa virsnieku Tomu Baumani, Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Portugāles Republikā, Atzinības krusta lielvirsnieku Arti Bērtuli, Rīgas Stradiņa universitātes Pediatrijas katedras vadītāju, profesori, Dr.habil.med., Atzinības krusta virsnieci Daci Gardovsku. Jaunais Ordeņu kapituls uz savu pirmo sēdi sanāca 2007.gada 14.septembrī.
Valsts prezidenta aktivitātes ekonomikā
Atbalstot uz zināšanām balstītu ekonomiku un inovāciju, Valsts prezidents ir piedalījies starptautiskajā konferencē „Baltic Dinamics”.
Valsts prezidents ir iepazinies ar Latvijas lauksaimniecības aktualitātēm, tiekoties ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes un Marketinga padomes pārstāvjiem, apmeklējot izstādi „Riga Food 2007”, kā arī iepazinies ar lauku saimniecībām un lauksaimniecisko ražošanu reģionālo vizīšu laikā.
Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) ietvaros Valsts prezidents ticies ar ekonomikas ekspertiem, diskutējot par īstermiņa un ilgtermiņa iespējām inflācijas līmeņa samazināšanai valstī un par nepieciešamību pēc ilgtermiņa valsts tautsaimniecības attīstības plāniem, noskaidrojot svarīgākos nākotnes uzdevumus tautsaimniecībā.
Citas valsts prezidenta aktivitātes
Pirmo 100 darba dienu laikā Valsts prezidents ar labo startu (trešo vietu Eiropas čempionāta finālturnīrā Madridē, ko izcīnīja 12.augustā) apsveica un uzņēma Rīgas pilī Latvijas U-18 jauniešu basketbola izlasi, piedalījās svinīgajā Latvijas visu laiku labāko basketbolistu Uļjanas Semjonovas un Valda Valtera godināšana ceremonijā un Latvijas – Lietuvas vīriešu basketbola izlašu draudzības spēlē (04.08.). Tāpat Valsts prezidents klātienē Itālijā apsveica Latvijas sieviešu izlases spēlētājas ar visu laiku labāko Latvijas basketbola izlašu sasniegumu, startējot Eiropas Čempionātā. Valsts prezidents ir ticies arī ar Amerikas latviešu apvienības (ALA) programmas “Sveika, Latvija” dalībniekiem – bērniem no ASV un Latvijas skolām (21.08. un 26.07.), kā arī uzrunāja studentus Aristoteļa svētkos.
Saņemtais pasts
Valsts prezidenta kancelejas lietvedībā reģistrēti 2316 saņemtie dokumenti, kas adresēti gan Valsts prezidenta kancelejai, gan Valsts prezidentam. Saņemti gan apsveikumi, gan arī fizisko un juridisko personu sūdzības, priekšlikumi un ieteikumi, apžēlošanas lūgumi un ierosinājumi par valsts apbalvojumu piešķiršanu. Visbiežāk skartie jautājumi ir pensijas (aicinājumi un lūgumi palielināt), sociālās palīdzības lūgumi no maznodrošinātajiem un ģimenēm, dažāda veida palīdzības lūgumi par medicīnas jautājumiem (jūlijā un augustā tika saņemti lūgumi no bijušajiem pacientiem turpināt risināt viņu veselības problēmas), problēmas izglītības sistēmā (arī sūdzības par iespējamajiem pārkāpumiem skolu administrācijas darbā), tāpat saņemti lūgumi par materiālās palīdzības nodrošināšanu (par dzīvokļiem, denacionalizētajiem namiem), zemes īpašumtiesību sakārtošanas lūgumi. Saņemti arī dokumenti, kuros izteikta neapmierinātība ar dažādu valsts institūciju darbību. No Latvijas izglītības iestādēm, valsts pārvaldes iestādēm un foto kolekcionāriem no visas pasaules saņemti lūgumi nosūtīt Valsts prezidenta foto. Apjomīgākā vēstule, ko līdz šim saņēmis Valsts prezidents Valdis Zatlers, ir nodibinājuma „Fonds Ģimenei” manifests, ko parakstījuši 17716 Latvijas iedzīvotāji.
Valsts prezidents saņēmis 178 ielūgumu uz dažādiem kultūras pasākumiem, koncertiem, konferencēm, teātra izrādēm.
Saņemtie dokumenti, kas skar jautājumus ārpus Satversmē noteiktā Valsts prezidenta funkciju loka, ir pārsūtīti atbildīgajām valsts un pašvaldību institūcijām pēc piekritības.
Valsts prezidenta kanceleja nosūtījusi arī 194 Valsts prezidenta iniciatīvas vēstules, kurās Valsts prezidents lūdzis situācijas skaidrojumus un informāciju par dažādām savā redzes lokā nonākušajām aktualitātēm.