Publicēts: 20.03.2008.
Ziemai lēni atkāpjoties, tumšās naktis kļūst īsākas, līdz beidzot diena ir pastiepusies tikpat gara kā nakts – ir atnācis pavasaris. Ir tautas, kuras šo gadalaiku uzskata par jauna gada sākumu. Mums, latviešiem, pavasaris ir svētki, kurus svinam par godu dabas atmodai un gaismas un dzīvības uzvarai pār tumsu un nāvi. Šajās dienās visa kristīgā pasaule svin Lieldienas – Kristus Augšāmcelšanās svētkus. Ar Lieldienām saistās arī 40 dienu ilgais gavēnis, kas sākas Pelnu trešdienā un beidzas Klusās sestdienas pusnaktī, dienu pirms Lieldienu svētdienas. Gavēnis kā atteikšanās un garīgā, kā arī miesiskā attīrīšanās ir ceļš, kuru, sevi meklējot, šajās 40 dienās var mērot jebkurš.
Taču pats svarīgākais - Lieldienas ir svētki, kuri aicina uz pavasara darbiem! Ja mūsu senči tos nevarēja iedomāties bez sēšanas, aršanas un ecēšanas, tad mūsu laikos šādas lietas prot piekopt tikai retais, un tomēr - ir tik daudz lietu, kuras arī mēs varam darīt! Mēs varam sakopt savu apkārtni, savas mājas, savu ciematu un pilsētu, mēs varam izvēdināt ziemas putekļu klātās telpas un domas! Tādēļ novēlu Jums visiem, mīļie Latvijas iedzīvotāji, neraugoties uz to, vai Jūs šajos svētkos šūposities šūpolēs, apmeklēsiet Lieldienu dievkalpojumu, krāsosiet olas, iesiet rotaļās, pārgājienos vai piedalīsieties pavasara talkās, izbaudīt šo iespēju – novelt ziemas slogu un veicināt atjaunotni dabā un sevī!