Pirms 20 gadiem, augustā, nevienam Latvijas patriotam nebija šaubu, ka tautas pašaizsardzības organizācijas nepieciešamība ir neapstrīdama un pamatota. Toreiz vēl spilgtā atmiņā bija janvāra barikādes, kad īpaši saasinājās politisko spēku konfrontācijapar un pret Latvijas neatkarību. Sākās uzbrukumi tikko dibinātajiem Valsts muitas posteņiem, tika bloķētas valsts iestādes, terorizēti cilvēki. Atgūstot neatkarību, bija pienācis laiks rīkoties pašiem un vīri, kas sevī juta patriotismu un drosmi stāties pretī bruņotam pārspēkam, stājās Zemessardzes rindās.
Atsaucība bija ļoti liela. Dažu mēnešu laikā 35 teritoriālajos bataljonos iestājās vairāk nekā 10 000 cilvēku. Pēc gada brīvprātīgo skaits bija gandrīz 17 000, un Zemessardze kļuva par lielāko valstij uzticamo militāro organizāciju. Nepietiekami apbruņoti un apmācīti, dažādi ģērbušies pirmajos gados zemessargi darīja visu – sargāja valsts robežu, cīnījās pret kontrabandistiem, ķēra likumpārkāpējus, dzēsa ugunsgrēkus, palīdzēja civiliedzīvotājiem plūdu pārņemtās teritorijās, kontrolēja tobrīd valsts teritorijā izvietoto Krievijas karaspēka daļu pārvietošanos. Cilvēkiem trūka pieredzes un materiālā nodrošinājuma, viņi kļūdījās un mācījās no savām kļūdām. Dažāda vecuma, atšķirīgi izglītoti, visdažādāko profesiju pārstāvji tomēr spēja vienoties par galveno: viņi visu darīja savai zemei un savai tautai, tādēļ arī iemantoja arvien lielāku tautas uzticību. Īpaši lauku rajonos vai attālākos valsts nostūros zemessargs bija tas cilvēks, kuru ārkārtas situācijā sauca palīgā kā pirmo un kam prasīja atbalstu grūtā brīdī. Gan toreiz, gan arī tagad var teikt, ka zemessargs nav profesija, bet gan dzīvesveids.
Ir pagājuši 20 gadi, ir mainījusies situācija un apstākļi ir citi. Tagad , kad Latvijas Nacionālo bruņoto spēku regulārās vienības ir veidotas no profesionāliem karavīriem, tieši Zemessardze kā skaitliski lielākais un valsts teritorijā visplašāk izvietotais spēku veids uztur saiti starp bruņotajiem spēkiem un sabiedrību. Galvenais Zemessardzes uzdevums ir un paliek iesaiste savas zemes aizstāvēšanā un valsts aizsardzības uzdevumu pildīšana, tai skaitā dalība starptautiskajās operācijās un, vajadzības gadījumā, atbalsta sniegšana sabiedroto spēkiem. Vienlaikus Zemessardze turpina sniegt atbalstu sabiedrībai, piedaloties krīžu situāciju novēršanā, atbalstot Valsts policiju sabiedriskās kārtības uzturēšanā un apsargājot valsts drošībai svarīgus objektus. Zemessardzes loma arvien vēl ir nozīmīga. Arī šobrīd, tāpat kā pirms divdesmit gadiem, zemessargi savus pienākumus veic atvēlot tam no darba brīvo laiku un nereti ziedojot arī ģimenei pienākošās stundas. Kopā ar brīvprātīgajiem zemessargiem Zemessardzes vienībās dien profesionālā dienesta karavīri - virsnieki un instruktori, kas veido saikni starp Zemessardzes un regulāro spēku vienībām, un kuri, tāpat kā zemessargi, pilda savu dienestu, nerēķinoties ar savu brīvo laiku.
Uzņemoties zemessarga pienākumus ikviens kandidāts zvēr būt uzticīgs Latvijas Republikai, tās Satversmei, likumīgajai valdībai un netaupot spēkus, veselību un dzīvību, sargāt Latvijas valsti un tās neatkarību. Tādēļ, izmantojot šo svinīgo brīdi, vēlos pateikties visiem un katram, kas pirms 20 gadiem apņēmības un patriotisma vadīts aizsāka šo pašaizsardzības kustību, kā arī tiem, kas šodien to turpina un papildina Zemessardzes rindas. Prieks, ka jūsu vidū ir arvien vairāk jaunākās paaudzes pārstāvju.
Paldies ģimenēm, kas saprot un atbalsta jūs un iedvesmo jauniem sasniegumiem!
Novēlu Zemessardzei būt par vienu no Latvijas aizsardzības spēku stūrakmeņiem arī turpmāk, ar savu darbību veicinot Latvijas tautā patriotisma un valstiskās pašapziņas jūtas, kuras mums šobrīd nepieciešamas vairāk kā jebkad agrāk!
Dievs, svētī Latviju!
