Andris Bērziņš
Augsti godātais prezidenta kungs! Ekselences! Dāmas un kungi! Vakar mēs bijām Rumbulā - vietā, kas ir mēma lieciniece neiedomājamam ļaunumam, uz kuru ir spējīgs cilvēks. Šodien mēs atrodamies ēkā, kas atgādina Noasa šķirstu un kas ir liecība tam, ka pat vistumšākajos vēstures brīžos ir atrodami cilvēki, kuri spēj saglabāt cilvēcību un līdzcietību.

 

Ņemot vērā skarbos kara laika apstākļus, glābēju drosme un pašaizliedzība, riskējot ar savu dzīvību, ir nenovērtējama. To apliecina arī uzraksts uz Izraēlas apbalvojuma „Taisnīgais starp tautām” medaļas – „Katrs, kurš izglābj vienu dzīvību, izglābj visu pasauli”.

 

Uz šo brīdi Holokausta memoriāls „Jad Vašem” ir piešķīris 135 Latvijas iedzīvotājiem Izraēlas Valsts goda nosaukumu „Taisnīgais starp tautām”. Šis saraksts turpina papildināties. Muzeja „Ebreji Latvijā” dibinātājs un vēsturnieks Marģers Vestermanis ir apzinājis vairāk nekā 400 cilvēku, kuri ir piedalījušies ebreju glābšanā.

 

Šodien kopā ar Izraēlas Valsts prezidentu mēs atklājam memoriālu vienam no Latvijas ievērojamākajiem ebreju glābējiem – Žanim Lipkem.

 

Žanis Lipke bija vienkāršs ostas strādnieks, kura iespējas un līdzekļi bija stipri ierobežoti. Neskatoties uz to, viņš ar savu sievu Johannu un citiem palīgiem, riskējot ar savu un tuvinieku dzīvībām, vairāku gadu garumā spēja izglābt vismaz 55 ebrejus, brīnumainā kārtā izvairoties no nacistiskā režīma represijām. Pat pēc kara, kad Žani Lipki par viņa rīcību nopratināja padomju varas pārstāvji, uz jautājumu, vai nacistu varas iestādēm bija zināms, ka viņš slēpj savā mājā tik daudz cilvēku, pārsteidzoša savā vienkāršībā bija atbilde: „Ja viņi to zinātu, es tiktu nekavējoties nošauts. Tā kā sods par viena ebreja slēpšanu būtu tāds pats kā par daudzu – nošaušana, es slēpu daudzus.”

 

Šādi cilvēki ir mūsu tautas lepnums. Žaņa Lipkes un citu ebreju glābēju vārdi paliks vēsturē kā pierādījums tam, ka pat visbriesmīgākajos apstākļos cilvēkmīlestība nav uzvarama.

 

Latvija kopš neatkarības atjaunošanas ir daudz darījusi holokausta izglītības, piemiņas un pētniecības jomā – pēc Valsts prezidenta iniciatīvas ir nodibināta un darbojas Latvijas vēsturnieku komisija; holokausta tēma ir iekļauta Latvijas izglītības sistēmas obligātās mācību programmas vēstures mācību stundās, vēstures un kultūras studiju programmās. Ar memoriāliem un piemiņas plāksnēm tiek iezīmētas holokausta upuru piemiņas vietas.

 

Mums ir jāstāsta jaunajai paaudzei par šīm tumšajām vēstures lappusēm, lai nekas tāds vairs neatkārtotos cilvēces vēsturē. Tāpat ir jāstāsta par Žaņa Lipkes un citu glābēju varoņdarbiem, lai aizvien atgādinātu, ka arī viens cilvēks ar savu personīgo izvēli un apņēmību var mainīt pasauli uz labo pusi.