Jūsu Majestātes, mūsu tikšanās Melngalvju namā ir īpaša. Iepriekšējos gadsimtos šeit ne reizi vien viesojušies Zviedrijas pārstāvji. Un no rietumu sienas uz mums noraugās tieši Zviedrijas monarhu portreti, kas atgādina par „zviedru laikiem” Latvijas teritorijā, kad šeit tika ievērojami stiprināti pamati rietumu kultūras vērtībām.
Arī Jūsu viesošanās laiks ir īpašs, jo šogad aprit 85 gadi kopš Zviedrijas karaļa pirmās valsts vizītes Latvijā kā neatkarīgā valstī. Gustava V apmeklējuma laikā Latvija bija pastāvējusi nepilnus 11 gadus, un tas bija nozīmīgs impulss uz demokrātiskām vērtībām balstītas, abpusējas ieinteresētības apliecinošas sadarbības veidošanai. Kaut arī pēc tam mūsu valstis piedzīvoja 50 gadu attiecību pārrāvumu, Jūsu Majestātes un karalienes Silvijas pirmā valsts vizīte atjaunotajā Latvijas Republikā 1992.gadā bija apstiprinājums abpusējai vēlmei turpināt tieši šādu sadarbības ceļu. Ar gandarījumu varam atzīt, ka tas ir nesis ievērojamus augļus.
Kā zemēm, kuras apskalo vienas jūras ūdeņi, mūsu savstarpējo kontaktu dinamika ir ievērojama. Ir pat neiespējami iedomāties kādu jomu, kurā mūsu valstis nebūtu saistītas. Bieži vien šo panākumu vēlamies uzskatīt par pašsaprotamu, bet, lai pastāvētu veiksmīgas attiecības, tās ir jākopj. Laiks, resursi, uzmanība ir tikai daži investīciju piemēri, tāpēc esmu ļoti gandarīts par plašo rezonansi, ko radījusi Jūsu Majestātes vizīte Latvijā.
Šovakar, abiem Baltijas jūras krastiem satiekoties, mēs vēlreiz apliecinām, ka vēlamies turpināt intensīvu sadarbību. Mūs vieno kopīgas intereses ekoloģijas, Austrumu partnerības un citās jomās, kas saglabās savu prioritāti arī Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā 2015.gadā.
Tomēr īpaši vēlos akcentēt divas jomas, kam ir būtiska loma mūsu valstu labklājības garantēšanā. Pirmkārt, tā ir ekonomiskā sadarbība. Mūsu saimnieciskajiem sakariem ir bagāta vēsture kopš tirdzniecības uzplaukuma Hanzas savienības laikos līdz inovatīvām tehnoloģijām un modernai un dinamiskai uzņēmējdarbībai šodien. Baltijas jūras apkaime jau ilgāku laiku ir bijusi visstraujāk augošais reģions Eiropā, un pastāv visi priekšnoteikumi, lai tas tā turpinātos. Esam apņēmības pilni veicināt baltiešu un skandināvu zināšanu un prasmju mijiedarbi. Es aicinu vērst uzmanību ne tikai uz tirdzniecības plašajām iespējām, bet arī uz transporta un tranzīta nozari, investīciju perspektīvām un tūrisma attīstību. Iepriecina, ka Jūsu Majestātes vizīte un tās ietvaros notikušais biznesa forums piesaistīja ievērojamu Latvijas uzņēmēju atsaucību un interesi. Arī Jūs pavadošā uzņēmēju delegācija liecina par nopietnu vēlmi ieguldīt ekonomiskās sadarbības attīstībā.
Otrkārt, reģions un tā drošība – politiskā, ekonomiskā, enerģētiskā un ekoloģiskā. Eiropas Savienības sekmīga attīstība ir Latvijas izaugsmes stūrakmens. NATO ir mūsu drošības izvēle. Bet līdztekus tam pēdējo piecpadsmit gadu laikā ir nostiprinājusies un padziļinājusies Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība. Esmu pārliecināts, ka, rūpējoties par mūsu reģiona attīstību un labklājību kopumā, arī kā atsevišķas valstis būsim vislielākās ieguvējas. Arī šodien mēs saskaramies ar nopietniem drošības izaicinājumiem, taču Latvija ir skaidri definējusi savu piederību Eiropai un demokrātiskajām vērtībām. Latvijas tauta ar dziļu pateicību atceras Zviedrijas palīdzību un atbalstu mūsu valsts neatkarības atjaunošanā un PSRS karaspēka izvešanā no Latvijas deviņdesmito gadu sākumā.
Jūsu Majestātes!
Vēsturiskās kolīzijas ir dažādi ietekmējušas mūsu tautu likteņus, līdz ar to attīstības ceļu un sadarbības iespējas. Tomēr cilvēki Latvijā apzinās savu kultūras un vēsturisko tuvību ar Ziemeļeiropas mentalitāti. Ģeogrāfiskais tuvums, līdzīgais temperaments un vērtību izpratne, mūsu cilvēku klātbūtne otras valsts teritorijā dažādos periodos ļauj mums pazīt un saprast citam citu. Mūs vieno pasaules uztvere, dzīvesziņa, saimniekošanas tikumi un spējas. Mēs varam atskatīties gan uz vikingu laikiem vai „zviedru laikiem”, gan arī uz ne tik seniem vēstures notikumiem, piemēram, daudzajiem Otrā pasaules kara bēgļiem no Latvijas, kas atrada patvērumu Zviedrijā. Viņi, viņu bērni un mazbērni kļuvuši par neatņemamu Zviedrijas sabiedrības daļu. Latvieši esot iemācījuši zviedriem spēlēt basketbolu, un 1958.gadā Sporta klubs, kas nesa Rīgas vārdu, kļuva par Zviedrijas čempioniem basketbolā. Savukārt latviešu bērnības labākie draugi ir Pepija Garzeķe, Karlsons un kaķis Finduss. Savā valstī varam augstākajā līmenī apgūt otras valsts valodu, notiek intensīva studentu apmaiņa, un Jums būs iespēja par to pārliecināties, viesojoties Stradiņa Universitātē. Tāpat arī kultūras un tūrisma apmaiņas iespējas ir kļuvušas par mūsu ikdienu. Jūsu vizīte sakrīt ar vēl vienu ievērojamu notikumu – Rīga un Ūmeo ir šī gada Eiropas kultūras galvaspilsētas, un es zinu, ka pasākumu programmās paredzēts ne viens vien kopprojekts starp abām pilsētām.
Jūsu Majestātes, godātie klātesošie!
Mēs patiesi varam priecāties par Latvijas un Zviedrijas attiecību plašumu un dziļumu. Tāpēc es vēlos pacelt šo glāzi par mūsu draudzību un spēcīgu turpmāko sadarbību. Uz Jūsu veselību, Jūsu Majestātes!