Šogad svinam 23 gadus kopš Neatkarības Deklarācijas pasludināšanas, un viss, ko esam paveikuši savas valsts labā, ir mūsu pašu padarītais. Tāpat kā nepadarītais un vēl darāmais.
Runājot par darāmo - šis pavasaris ir nesis ne tikai sauli un atkusni, bet arī bedrainus ceļus un plūdus, kuru seku likvidācija daudzās pašvaldībās vēl pat nav beigusies. Tādēļ vēlos teikt lielu paldies visiem pašvaldību vadītājiem un darbiniekiem, kuri ir enerģiski, operatīvi un nesavtīgi strādājuši iedzīvotāju labā. Tai pašā laikā ir jāatzīst: dažviet Latvijas novados un pilsētās pavisam neracionāli ir notikusi paļaušanās uz to, ka īpašas problēmas neradīsies pat tad, ja apbūve notiek applūstošās teritorijās. Negribas ticēt, ka tik ļoti esam akceptējuši teoriju par globālās sasilšanas fenomenu, lai pret upju atnestajiem plūdiem vairs nemēģinātu cīnīties ar ilgtermiņa risinājumiem, kas ir visdrošākais veids, kā pasargāt attiecīgo pašvaldību iedzīvotājus.
Otrs šī gada pavasara izaicinājums ir gaidāmās pašvaldību vēlēšanas, līdz kurām atlicis mazāk par mēnesi. Katras pašvaldības vēlētāji ar savu balsi vērtēs jūsu darbu un paveikto savas pilsētas, sava novada un pagasta iedzīvotāju labā. Vēlos jums visiem pateikties par līdzšinējo sadarbību, kura man ir izveidojusies, apciemojot daudzas Latvijas pašvaldības vai tiekoties ar novadu pārstāvjiem Rīgā. Savas prezidentūras laikā esmu bijis daudzās Latvijas pašvaldībās, bet vairāk, nekā līdz šim būts, man vēl jāapmeklē. Tikšanās ar cilvēkiem ārpus Rīgas dod spēku un pārliecību darīt visu, lai Latvija saglabātos savā vēsturiskajā veidolā, kur laukiem un pilsētām ir vienlīdz liela un harmoniska nozīme. Lauki ir Latvijas pamats, bez kura šī valsts nav iedomājama.
Tomēr jāatzīst, ka savu reģionālo vizīšu laikā esmu guvis apliecinājumu savai pārliecībai par to, ka pašreizējā pārvaldības kārtība valstī nodrošina varas līdzsvaru, bet nenodrošina attīstību - tai skaitā arī pašvaldību teritorijās. Tas savukārt rada vāju politisko atbildību un veicina traucējošu sāncensību, nevis kopdarbību.
Diemžēl bezatbildība un kašķēšanās arvien pārliecinošāk kļūst par mūsu politiskās sistēmas vizītkarti. Latvijā lielākajām partijām ir vidēji 2-3 tūkstoši biedru un kopā biedru skaits visās Latvijas politiskajās partijās ir aptuveni trīs reizes mazāks nekā Igaunijā un četras reizes mazāks nekā Lietuvā.
Diemžēl šādas tendences veicina arī tas, ka uz katrām vēlēšanām, tajā skaitā pašvaldību, tiek dibinātas arvien jaunas partijas.
Tādējādi veidojas situācija, ka partijas vairāk darbojas kā interešu grupas, nevis politiski spēlētāji ar stingru programmatisko pamatu un noturīgām politiskām tradīcijām. Ļoti ticams, ka tieši šajā apstāklī sakņojas mūsu valsts attīstību bremzējoši faktori un rodamas atbildes uz jautājumiem, kāpēc mūsu kaimiņiem daudzās jomās klājas labāk nekā mums. Uzskatu, ka šī situācija ir jāmaina, mainot arī likumdošanas bāzi.
Trešais jautājums, kas jau ierasti ir pašvaldību darba kārtībā un īpaši aktualizējies pēc administratīvi teritoriālās reformas, ir pašvaldību finanšu izlīdzināšana. Jau vairākkārt esmu vērsis Ministru prezidenta un finanšu ministra uzmanību uz to, ka ir jāpasteidzina likumdošanas izmaiņu izstrāde, iesaistot Finanšu ministriju. Vienlaikus ir jāapzinās, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšana nav brīnumnūjiņa un primāri ir jāveicina kopējā tautsaimniecības attīstība visā valstī, pakāpeniski veidojot optimālu pašvaldību struktūru.
Godātie pašvaldību vadītāji!
Bet līdzās ikdienā veicamajiem darbiem mūsu ikdienas dzīvē liela nozīme ir arī simboliem un vērtībām, ar kurām saistās Latvija un ikviens šīs valsts novads, pagasts, ikviena kultūrvēsturiskā vienība Latvijā, neatkarīgi no tā, cik tālu tā ir no Rīgas.
Tieši tādēļ man ir patiess prieks un gandarījums, ka šodien ikvienam no jums varam pasniegt jaunu, vēsturisku izdevumu „Latvijas novadu heraldika”. Šī grāmata ir īpaša. Tā sevī ietver vērtīgu, es gribētu teikt, unikālu darbu, kas tapis Valsts Heraldikas komisijas un jūsu, tas ir, pašvaldību, ļoti nopietna un rūpīga kopdarba rezultātā. 102 novadi ieguvuši sev spēcīgus simbolus - ģerboņus.
Grāmata par Latvijas novadu heraldiku būtībā ir unikāla vēsturiska liecība par administratīvi teritoriāliem procesiem, par Latvijas novadu problemātiku pēdējā gadu desmitā. Un pašu novadu ļaužu sacerētie ģerboņu apraksti vēstī par vēlmi ne tikai stiprināt savu piederības sajūtu, saikni ar savām vēsturiskajām vērtībām un lepnumu par sasniegto, bet redz sevi, savu novadu nākotnes perspektīvā.
Vienlaikus ģerbonis nav pašmērķis, tas jau no saviem pirmsākumiem ir kalpojis konkrētiem mērķiem – paust piederību konkrētai vietai, likt pamanīt sevi, izcelt savu statusu un ziņot par tā izmaiņām.
Godātie svētku dalībnieki!
Atceroties Latvijas vēsturei tik būtiskos notikumus pirms 23 gadiem un savus kolēģus Augstākajā Padomē, kuri toreiz nobalsoja par Latvijas valstiskās neatkarības pasludināšanu, vēlos teikt sirsnīgu paldies visiem, kas šo valsti no jauna cēluši, kas tai uzticas šodien un tic tās nākotnei! Latvija ir mūsu valsts, un tās nākotne ir mūsu rokās. Neviens mūsu vietā to neveidos, nevienam citam tas nav nozīmīgi.
Tik ilgi, cik ticēsim Latvijai, tik tā arī pastāvēs!
