Pēdējos divdesmit piecus gadus kopš neatkarības atjaunošanas Latvijas Republikā ir izveidojusies stabila pilsoniskā sabiedrība, efektīvas valsts institūcijas un funkcionējoša tirgus ekonomika. No paša sākuma Latvija noteica savu stratēģisko mērķi pievienoties Eiropas Savienībai un NATO. Šogad mēs atzīmējam vienpadsmito mūsu dalības gadadienu šajās ietekmīgajās organizācijās. Ļoti veiksmīga eiro ieviešana vairāk nekā pirms gada bija pierādījums mūsu uzņēmumu briedumam un administratīvai kapacitātei nopietniem darījumiem un projektiem. Un mēs esam iestāšanās procesa noslēguma posmā prestižajā starptautiskā biznesa klubā – ESAO (OECD).
Protams, vienā brīdī mūsu ekonomika un finanšu sistēma saskārās ar nopietnām grūtībām. Tobrīd mēs nolēmām risināt šo problēmu tieši un izlēmīgi. Ir gūtas divas mācības:
Pirmkārt, ja rodas problēma – atrisiniet to! Turklāt atrisiniet to ātri!
Otrkārt, uzņēmēji ir vislabākais un neaizstājamākais sabiedrotais krīzes pārvarēšanā. Patiešām uzņēmēji nodrošināja ātru ekonomikas atveseļošanos un atgriešanos daudz augstākā valsts izaugsmes stabilitātes līmenī.
Šodien mums ir līdzsvarota un labi diversificēta, uz eksportu orientēta un pastāvīgi augoša ekonomika, ar labu un augšupejošu starptautisko kredītreitingu. Mūsu ekonomika ir droši ietverta Eiropas vienotajā tirgū. Mūsu galvenie tirdzniecības partneri ir Baltijas valstis un Ziemeļvalstis, kā arī Vācijā un Apvienotajā Karalistē.
Latvija atrodas uz Eiropas Savienības austrumu robežas, taču Latvija nav pēdējā pietura!
Pēdējo gadu laikā kopā ar mūsu uzņēmēju aprindām mēs aktīvi ieguldījām ekonomiskas sadarbības veicināšanā ar Austrumiem, it īpaši ar Austrumu partnerības un Vidusāzijas valstīm. Tie vēl ir nepiesātināti tirgi un pakāpeniski atverošās ekonomikas, kas ir ieinteresētas atrast uzticamu, ja es drīkstu tā teikt, “trešo tirdzniecības partneri”. Tie ir reģioni, kuri ir nepamatoti atstāti novārtā. Tiem ir vajadzīga mūsu pieredze reformu īstenošanā un modernas investīcijas. No savas puses, šie reģioni var ievērojami veicināt:
1) Eiropas enerģētikas nākotni,
2) sasniegt aizvien vairāk pārtikušo Austrumāziju;
3) un nodrošināt jaunus tirgus Eiropas precēm un pakalpojumiem savas izaugsmes rezultātā.
Attiecības ar Austrumu partnerības un Vidusāzijas valstīm ir viena no Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē prioritātēm, gluži kā Eiropas Savienības konkurētspēja un izaugsme. Tās ietvaros mēs piedāvāsim juridisko ietvaru „Junkera plāna” īstenošanai, vienota digitālā tirgus stiprināšanas pasākumus un ieteikumus Eiropas Savienības Enerģētikas Savienības izveidei.
Es esmu priecīgs atzīmēt, ka BusinessEurope un Latvijas prezidentūra novadīja konstruktīvu dialogu par savu darba programmu. Mēs esam priecīgi turpināt strādāt kopā ar Eiropas uzņēmēju līderu organizāciju līdzīgi tam veiksmīgajam dialogam, kāds ir izveidots starp valdību un sociālajiem partneriem Latvijā.
Dāmas un kungi,
Es varu godīgi teikt, ka viens no visuzticamākajiem partneriem šādā sadarbībā ir Latvijas Darba devēju konfederācija Vitālija Gavrilova kunga vadībā [kuru es pazīstu personīgi jau daudzus gadus, un] kas ir arī pazīstams kā uzticams Latvijas uzņēmumu un to interešu aizstāvis visā pasaulē. Tikai strādājot kopā, mēs varējām izveidot ekonomiskās attīstības stratēģiju pēc ilgtspējīgas attīstības principiem iedzīvotāju labklājības vārdā.
Cienījamie klātesošie, es novēlu jums patīkamu vakaru un jaunu ideju piepildītas sarunas!
