Viņš mūsu apziņā vienmēr paliks kā demokrātiskas Latvijas veidotājs un stiprinātājs, kā cilvēks, kas nekad nežēlojās par milzīgo darba slodzi, bet droši uzņēmās iniciatīvu un atbildību. Jānis Čakste strādāja ar vienu, galveno mērķi – veidot labāku Latvijas sabiedrību un nākotni, vadoties pēc principa, ka valsts stiprums un tautas labklājība panākama tikai vienotiem spēkiem.
Valsts prezidenta institūcija ir neatņemams šā mērķa sasniegšanas priekšnosacījums. Valsts prezidenta darbības regulējums Satversmē ir ietilpīgs un ļāvis katram prezidentam izraudzīties savas darbības prioritātes. Gribu atzīmēt, ka mani iepriekšējie kolēģi paveikuši lielu darbu, lai Valsts prezidenta institūciju atjaunotu, nostiprinātu un pilnveidotu.
Ik pa laikam tiek pārspriesti jautājumi par Valsts prezidenta institūciju, par Valsts prezidenta pilnvarām, par Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību. Šobrīd gribu uzsvērt, ka Satversme Valsts prezidentam devusi pietiekamas pilnvaras, tāpēc to paplašināšana nav nepieciešama, īpaši tādā gadījumā, ja tā notiktu uz kādas citas institūcijas kompetences rēķina.
Diskusijas par Valsts prezidenta pilnvaru apjoma precizēšanu gan ir nepieciešamas, to rosinājusi arī Konstitucionālo tiesību komisija un manis izveidotā ekspertu grupa pārvaldes pilnveidošanai. Runājot par Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības maiņu, būtu jāizvērtē visi modeļi un iespējas.
Ar plašām pilnvarām apveltīta Valsts prezidenta institūcija un vadonības gars nav tas, uz ko būtu jātiecas. Šobrīd racionālais parlamentārisms būtu vislabākais risinājums. Tas ļauj saskanīgi līdzās pastāvēt parlamentam kā varas centram un izteikti rīcībspējīgai izpildvarai ar tādu Ministru prezidenta statusu, lai viņš ir galvenais un atbildīgais komandas spēlētājs.
Esmu pārliecināts, ka konferences darba kārtība ļaus diskutēt par šiem un citiem jautājumiem, izvērtēt līdz šim paveikto un apsvērt nākotnes perspektīvas. Šodien gribu izteikt atzinību Latvijas Universitātei, kas turpina pirms desmit gadiem Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kundzes ierosināto tradīciju akadēmiskā konferencē apspriest šos ļoti svarīgos jautājumus. Tas, ka konferencē piedalās gan Latvijas, gan arī mūsu kaimiņvalstu juristi, politologi un vēsturnieki, apliecina to, ka mums ir svarīgi ne tikai strādāt pašiem savā valstī, bet arī mācīties no citiem.
Veiksmīgu darbu un daudz jaunu gan teorētisku, gan praktisku ideju!
