Šodien Valsts prezidents Saeimas ārkārtas sēdē teica uzrunu:
„Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj!
Cienījamās deputātes, godātie deputāti!
Ekselences!
Dāmas un kungi!
Likumdevējs Satversmē prezidentam ir paredzējis divas iespējas, kā ietekmēt Saeimas darbu: pirmā - atbilstoši Satversmes 20. pantam prasīt Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu un noteikt tai dienas kārtību; otrā - atbilstoši Satversmes 48. pantam iniciēt tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu.
Šodien, četras dienas pēc referenduma, esmu izmantojis Valsts Prezidentam Satversmē noteiktās tiesības un pirmo reizi Latvijas vēsturē esmu sasaucis Jūs uz Saeimas ārkārtas sēdi. Darba kārtībā ir tikai viens jautājums – nepieciešamība Satversmē nostiprināt tautas tiesības. Tiesības atlaist Saeimu.
Lai gan pilsoņu balsojuma rezultāti vēl tiek precizēti, secinājumiem faktu pietiek. Liela sabiedrības daļa skaidri pateikusi – tā grib ciešāku kontroli pār Saeimas darbu. Vairāk nekā 600000 cilvēku vēlas tikt sadzirdēti un uzklausīti ne tikai reizi četros gados. Tie ir aktīvi, līdzdarboties gatavi pilsoņi, kam svarīgs Latvijas liktenis, un es esmu lepns, ka šādu cilvēku mums ir tik daudz. Jo tieši pilsoniskā līdzdalība, parlamenta un valdības darba pastāvīga vērtēšana ir attīstītas demokrātijas spilgtākā un vērtīgākā izpausme. Savukārt parlamenta un valdības uzdevums ir veicināt šo pilsonisko aktivitāti, reaģēt uz to. Deputātiem ir jāpavada daudz laika, ieklausoties sabiedrības balsī, izzinot ļaužu domas, vēlmes un cerības. Skaidrojot savu darbu un lēmumus. Tas ir vienīgais ceļš uz sadarbību starp varu un tautu. Sadarbība vienmēr ir auglīgāka par konfliktu, tāpat kā uzticība vienmēr ir tālredzīgāka par neticību.
Šodien no šīs tribīnes es no sirds pateicos visiem, kuri piedalījās referendumā, neatkarīgi no balsojuma. Šie ļaudis vēlreiz apliecināja: valstiskās apziņas gars ir dzīvs un pieņemas spēkā.
Šis bija jau otrais referendums 9. Saeimas laikā. Un nav grūti pamanīt – ļaužu aktivitāte šajā laikā ir dubultojusies.
Godātie deputāti!
Vispirms īsi vēlos atgādināt Satversmes grozījumu izstrādes vēsturi. Tā aizsākās pērnā gada augustā, kad kopā ar konstitucionālo tiesību ekspertiem Egilu Levitu un Inetu Ziemeli vienojāmies par Konstitucionālo tiesību komisijas izveidi. Komisija darbu uzsāka pagājušā gada nogalē un pēc intensīva darba piecu mēnešu garumā iepazīstināja ar priekšlikumiem, kā mainīt Satversmi, dodot tautai tiesības atlaist Saeimu. Dokumentu ar komisijas pilnu slēdziena tekstu 30.aprīlī iesniedzu Saeimai izvērtēšanai.
5.jūnijā Saeima noraidīja vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegto likumprojektu par Satversmes grozījumiem. Savu lēmumu Jūs, deputāti, skaidrojāt ar to, ka arodbiedrību sagatavotā Satversmes grozījumu redakcija nav juridiski kvalitatīva. Tai pašā laikā Jūs neizmantojāt arī Latvijas konstitucionālo tiesību jomas ekspertu sagatavotos priekšlikumus, lai nāktu klajā ar savu iniciatīvu Satversmes grozījumiem.
Šodien jāatceras arī tas, kā pērn rudenī visnotaļ strupi tika pārtraukts dialogs par valsts budžetu Trīspusējās konsultatīvās padomes ietvaros. Šai padomei jānodrošina saikne starp darba devējiem, arodbiedrībām un valdību. Arodbiedrību viedokļa neuzklausīšana izraisīja asu reakciju. Neskatoties uz to, ka Saeima panāca kompromisu, trīspusējais dialogs atsākās tikai tad, kad jau ritēja parakstu vākšana par referenduma ierosināšanu, bet uzticība parlamentam un valdībai jau bija būtiski iedragāta. Rūpīgi izvērtējot pagājušā gada notikumus, ir saprotams, kāpēc gada laikā divas reizes pieaudzis to cilvēku skaits, kas dodas uz balsošanas kabīnēm. Lai gan sestdien netika savākts nepieciešamais balsu skaits, tomēr referenduma rezultāti Jums no Jūsu vēlētājiem nes ļoti nopietnu ziņu.
Godātā Saeima!
40 procenti balsstiesīgo Latvijas pilsoņu sestdien skaidri pauda savu gribu – tiesības nepieciešamības gadījumā atlaist Saeimu. Tik lielas sabiedrības daļas vēlmi nav iespējams ignorēt. Nemainot Satversmes būtību un saglabājot tās garu, mūsu valsts pamatlikumā nepieciešams paredzēt tiesības noteiktai daļai vēlētāju rosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Priekšlaicīgas parlamenta vēlēšanas ir viens no veidiem, kā atrisināt gan parlamentāras, gan arī valsts krīzes. Vēl svarīgāk ir, lai jaunās vēlēšanās pēc iespējas ātrāk tiek ievēlēts politiskajai situācijai atbilstošāks un tautas gribu precīzāk pildošs parlamenta sastāvs. Tikpat būtiski ir, lai Saeimas atsaukšana kādam nekļūtu par ikdienas ieroci politiski savtīgu mērķu īstenošanai.
Cienījamās deputātes!
Godātie deputāti!
Lai ātri un sekmīgi atrisinātu vienlīdz parlamentāras un valsts krīzes, tiesības ierosināt Saeimas priekšlaicīgu atlaišanu Satversmē jāparedz gan Valsts prezidentam, gan noteiktam skaitam vēlētāju, nobalsojot referendumā. Satversmes grozījumu izstrādes procesā īpaši vēlos uzsvērt Konstitucionālo tiesību komisijas atzinuma nozīmīgumu. Komisijas eksperti, visaugstākās raudzes juristi, strādāja piecus mēnešus, kuru laikā rūpīgi izanalizēja Satversmes vēsturisko struktūru, citu valstu konstitucionālo pieredzi, kā arī Latvijas politiskās sistēmas īpatnības. Komisijas veiktā analīze ir būtisks priekšnoteikums Satversmes pilnveidošanai, uzlabojot Saeimas priekšlaicīgas atlaišanas un jaunas Saeimas ievēlēšanas mehānismu. Lai šis mehānisms kļūtu par Latvijas kā parlamentāri demokrātiskas valsts iekārtas instrumentu politisku problēmu risināšanai, tam Satversmē jāparedz skaidra procesuālā kārtība. Grozot Satversmi, ir nepieciešams precīzs, tautai saprotams tautas tiesību formulējums.
Šā gada 3.jūnijā, izmantojot savas likuma ierosināšanas tiesības, esmu iesniedzis Saeimā likumdošanas priekšlikumu veikt grozījumus Satversmē, paredzot Valsts prezidentam tiesības atlaist Saeimu.
Šodien Jums darbam nododu likumdošanas iniciatīvu par tautas tiesībām priekšlaicīgi atlaist Saeimu. Satversme nosaka, ka likumdošana ir Saeimas funkcija, tāpēc Satversmes grozījumi jāizstrādā šeit, Saeimas namā, nodrošinot kvalitatīvas likumdevēja debates un kopīgu darbu ar tiesību zinātniekiem. Sestdien tauta jums ir devusi uzdevumu. Es aicinu Jūs strādāt tautas labā, noliekot malā strīdus un nodalot tautas gribu no politiskās varas spekulācijām.
Izmaiņas Satversmē stājas spēkā, ja par tām trijos lasījumos nobalso vismaz divas trešdaļas no klātesošajiem Saeimas deputātiem. Tas nav pozīcijas jautājums. Tas nav opozīcijas jautājums. Tā ir visas Saeimas atbildība vēlētāju priekšā.
Godātie deputāti!
Mēs visi zinām: būt politiķim nav pateicīgs amats, bet tā ir Jūsu izvēle. Jūsu vārdi un Jūsu darbi tiek mērīti ar daudz striktāku mērauklu. Jūsu veiksmes bieži klusē, bet Jūsu kļūdas vienmēr kliedz. Un tomēr, ir brīži, kad mums ir iespēja atvērt durvis uzticībai. Tāds brīdis ir šodien. Jums ir lieliska iespēja atjaunot vēlētāju uzticību valsts varai. Caur ātru, precīzu un saskaņotu darbu. Caur vienotību kopīgam mērķim. Tautai ir nepieciešama Saeima, kura jau šodien sāk strādāt pie Satversmes grozījumiem.
Sestdiena bija karstākā diena šajā vasarā un Jums jāapzinās, ka tādas būs visas pārējās dienas, līdz tiks piepildīta prasība pēc grozījumiem Satversmē. Un es ceru, ka šis darbs tiks paveikts rudens sesijā. Šī Jums ir smaga vasara un, pat neskatoties uz to, ka esat strādājuši mēnesi ilgāk nekā citkārt, nepadarīto darbu sarakstā joprojām palikuši vairāki citi tautai būtiski jautājumi. Viens no tiem ir vēl aizvien neatrisinātais jautājums par trešo personu aģitāciju priekšvēlēšanu laikā.
Jau 2006.gada 3.novembrī Augstākās tiesas Senāts spriedumā par Saeimas 9.vēlēšanu norisi ir atzinis, ka valsts nav radījusi mehānismu, kas ļautu savlaicīgi novērst priekšvēlēšanu kampaņas pārkāpumus, neradot draudus tiesisku vēlēšanu norisei. Augstākās tiesas Senāts šajā lietā pieņēma arī blakuslēmumu, vēršot Ministru kabineta uzmanību uz nepieciešamību izveidot efektīvu vēlēšanu norises tiesiskuma kontroles mehānismu.
Šodien, pēc vairāk kā divdesmit mēnešiem, nepieciešamie grozījumi likumos joprojām nav pieņemti. Neatrisinātais jautājums par trešo personu iesaisti politiskajā reklāmā var tikt izmantots centienos nekontrolēti ietekmēt vēlētājus ar reklāmas kampaņām vai cita veida propagandu. Līdz nākošajām vēlēšanām nepieciešams skaidrs un taisnīgs, ar likumu noteikts finansēšanas regulējums par politisko aģitāciju. Tam jāattiecas uz Saeimas un pašvaldību vēlēšanām, kā arī uz tautas nobalsošanām. Tam jāattiecas gan uz Saeimā pārstāvētām partijām, gan partijām, kuras nav pārstāvētas parlamentā, gan arī uz kampaņā iesaistītām organizācijām un pilsoņu apvienībām.
Godātie Saeimas deputāti!
Satversmes 64.pants nosaka – likumdošanas tiesības pieder Saeimai un tautai. Demokrātiskā valstī nav pieļaujams, ka tās pilsoņiem būtu par naudu jāpērk iespēja realizēt savas tiesības. Jau šā gada februārī lūdzu Saeimu rast tiesisku regulējumu samaksai par parakstu notariālu apliecināšanu, ja šie paraksti tiek vākti tautas nobalsošanas ierosināšanai vai likumprojekta iesniegšanai. Es lūdzu Saeimu pēc iespējas ātrāk atrisināt šo jautājumu, līdz ar to nodrošinot pilsoniskās līdzdalības iespēju ikvienam Latvijas pilsonim.
Augsti godātā Saeima!
Sestdien Latvijas pilsoņi katrs sev atbildēja uz ļoti svarīgu jautājumu – vai es esmu gatavs uzņemties atbildību par savu valsti? Vai esmu gatavs iesaistīties, līdzdarboties, vērtēt? Mēs visi esam vienlīdz atbildīgi par mūsu vārdiem un klusēšanu, par mūsu lēmumiem un neizlēmību, par darbiem un bezdarbību.
Cienījamās deputātes!
Augsti godātie deputāti!
Vēlos Jums pateikties par to, ka atsaucāties manam aicinājumam sanākt uz šo sēdi. Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvu Satversmes grozījumiem, kas balstīta uz Konstitucionālo tiesību komisijas atzinuma, šodien nododu Jums darbam. Es ticu Jums un paļaujos uz Jūsu spēju vienoties valstiskiem mērķiem un tautas interesēm. Uz jums šodien skatās un cer ne tikai tie vairāk nekā 600000 pilsoņi, kas sestdien nobalsoja referendumā. Uz Jums cer visi Latvijas iedzīvotāji, ikviens, kas vēlas dzīvot labākā, tiesiskākā, taisnīgākā Latvijā. Jūsu vienota rīcība var likt viņiem noticēt. Jūsu neizlēmība un bezdarbība – vilties.
Izvēle ir Jūsu rokās, es vēlu Jums veiksmi!
Paldies par uzmanību!”