Šodien, 11.novembrī, Lāčplēša dienā, mēs godinām visus tos karavīrus, kuri ir lējuši savas asinis un atdevuši dzīvību mūsu dzimtenes Latvijas vārdā. Pirms 92 gadiem latvju armija, pārsvarā 17-20 gadīgi puikas, cīnoties ar Bermonta armiju, bija neapturami, un 1919.gada 11.novembrī Rīga bija brīva.
Laiki mainās, pašreiz neviens militārais spēks mūsu neatkarību tieši neapdraud. Mūsu armija šodien ir gana stipra. Karavīriem cīņas spara netrūkst. Latvijas karavīru pašaizliedzību, drosmi un profesionalitāti atzinīgi vērtē starptautiskie partneri. Uz viņiem var paļauties. Mēs varam būt lepni par savu armiju.
Šajā atceres dienā, es aicinu visus – klusu pieminēt tos, kas atdevuši dzīvību par Latviju. Vakarā iededziet mājās sveces un pastāstiet saviem bērniem, kas šī ir par dienu un kādēļ tā Latvijai nozīmīga.
Valstij ir nākotne, ja nākamajās paaudzēs patriotisma jūtas ir dzīvas un svētas. Nākotne ir mūsu rokās! Dievs, svētī Latviju!
