Jāatzīmē, ka Satversmes sapulces vēlēšanu un tās darbības laikā sabiedrībā valdīja liela pacilātība un entuziasms. Te zināmas paralēles varam vilkt ar Latvijas tautas noskaņojumu Dziesmotās revolūcijas laikā, kas vainagojās ar Neatkarības deklarācijas pieņemšanu 4. maijā, pirms 25 gadiem.
Tālajā 1920. gadā, pirms deviņdesmit piektajiem un arī pirms divdesmit piektajiem gadiem visi, kas iestājās par Latvijas neatkarību, bija vienoti darbam demokrātiskas, tiesiskas un taisnīgas valsts izveidei. Tautā valdīja pārliecība, ka šo mērķi var sasniegt, balstoties uz demokrātijas principiem un iesaistot visas Latvijā dzīvojošās tautības. Rezultāti pierādīja, ka, kopā ejot, var sasniegt lielus un cēlus mērķus.
Šajā nozīmīgajā brīdī un vietā ir pamatoti uzdot jautājumu par to, kādā Latvijā dzīvojam tagad un kādu to vēlamies atstāt nākamajām paaudzēm? – Mums ir demokrātija, bet dažkārt pietrūkst līdzatbildības un personiskas iesaistes valsts attīstībai nozīmīgos procesos. Mēs izjūtam dziļu patriotismu Valsts svētkos, bet dažkārt piemirstam to, ka ikvienā godprātīgi paveiktā ikdienas darbā slēpjas patiesā patriotisma jēga un būtība.
Tādēļ, uzrunājot jūs šajā Latvijai nozīmīgajā vietā un laikā, ir pamatoti izteikt vēlējumu, lai mūsu politiķu aprindās ir vairāk Jānim Čakstem līdzīgi domājošo un darošo, lai nekad neaizmirstam to, par kādu cenu ir nākusi Latvijas neatkarība un brīvība, lai vienmēr turam to svētu un dārgu!
Dievs svētī Latviju!
