Valsts prezidents Valdis Zatlers šodien atklāja divpadsmito Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecību ārvalstīs – Polijā, Varšavā. Atklāšanā piedalījās Latvijas vēstnieks Polijā Alberts Sarkanis, Polijas vēstnieks Latvijā Maciejs Klimčaks (Maciej Klimczak), LIAA direktors Andris Ozols, LIAA pārstāvis Polijā Rolands Lielbriedis, kā arī Polijā strādājošie Latvijas uzņēmēji.
Atklājot pārstāvniecību, Valsts prezidents teica uzrunu:
„Jūsu ekselence vēstnieka kungs,
Ozola kungs,
Dāmas un kungi!
Man ir liels prieks būt šodien šeit un atklāt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras 12.pārstāvniecību.
Tādēļ vispirms ļaujiet man pateikties Jums par šo iespēju Jūs satikt. Šodien es vēlētos dalīties ar Jums dažās pārdomās un idejās par tālākajiem uzdevumiem un izaicinājumiem, ar kuriem Jums būs jāsastopas, Latvijas un Polijas ekonomiskajām attiecībām arvien attīstoties.
Tikai pirms stundas es tikos ar Polijas prezidentu Kačinska kungu. Mums bija daudz ko pārrunāt, un, kā Jūs varat iedomāties, viens no tematiem bija vienotais Eiropas tirgus un tā jaunās tendences pēc Lisabonas līguma un pievienošanās Šengenas zonai. Es domāju, ka tas nebūs nekas īpaši jauns, tomēr jaunākie pasaules attīstības virzieni ir pietiekošs iemesls, lai atgādinātu Jums, ka Eiropa šodien vairāk kā jebkad agrāk ir vērtību, nāciju un tautu solidaritātes savienība. Tas nav tikai vienotais tirgus, kurā mēs tirgojamies, bet kopīga politiska telpa, kurā mēs dzīvojam. Tādējādi, mani draugi, es patiešām vēlētos uzsvērt, ka politiskā Eiropa un ekonomiskā Eiropa nedzīvo dažādās istabās.
Ko tas nozīmē mums? Tas nozīmē, ka man kā Latvijas prezidentam ir pienākumus būt par Jūsu aizstāvi gan savās mājās - Latvijā, gan tiekoties ar saviem kolēģiem Briselē un citās Eiropas galvaspilsētās. Es to darīšu arī ārpus Eiropas robežām, piemēram, Maskavā, Kijevā vai Tbilisi. Politiskās vadības vajadzības ir mainījušās līdz ar Eiropas ciešāku integrāciju. Tas nozīmē, ka mans pienākums nav tikai būt par savas valsts, Latvijas, bet arī mūsu – eiropiešu plašākā nozīmē - pārstāvi, tiekoties ar ārvalstu vadītājiem.
Taču šeit man jāuzsver, ka es varu būt Jūsu aizstāvis un pārstāvis tikai tad, ja Jūsu pieeja līgumu slēgšanai un sakaru veidošanai ir balstīta uz brīvības, demokrātijas un likuma pamatvērtībām. Un, jāsaka, ka tas arī izšķirs, vai mēs kā eiropieši būsim konkurētspējīgi globalizācijas laikmetā.
Tātad, visu informāciju par iespējām Latvijā un tās birokrātijas trikiem Jums sniegs Ozola un Lielbrieža kungi. Es tikai piebildīšu, ka, paraugoties uz Latvijas un Polijas sadarbību ekonomikas jomā, es redzu vairākus veiksmes stāstus. Šobrīd Latvijā darbojas 162 uzņēmumi ar poļu kapitālu un daudzas kompānijas, kas dibinātas Latvijā, atrada ceļu uz Polijas nacionālo ekonomiku. Arī tirdzniecība starp Latviju un Poliju pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi uzplaukumu. Ir iemesls būt apmierinātiem. Bet, ja Jūs jautāsiet man, vai es esmu par šādiem rezultātiem pārsteigts? Nepavisam nē, mani draugi. Ir tik daudz iespēju, kuras var tikt izmantotas kopējam labumam.
Tikai daži piemēri no Latvijas puses. Pēdējā desmitgadē ir nomainījušās vairākas valdības, inflācijas indekss sasniedzis divciparu skaitli, bet joprojām mēs esam ātrāk augošā tautsaimniecība ES, mūsu ekonomika palieka atvērta un uz tirdzniecību orientēta, un vissvarīgākais – mūsu elastīgais darba tirgus, nodokļu politika un sociālā nodrošināšana, kā arī mūsu īpašās zināšanas sadarbībā ar ES robežojošajām valstīm ir unikāla kombinācija. Tas padara Latvijas ekonomiku ļoti piemēroties spējīgu jaunajai starptautiskajai ekonomiskajai kārtībai un vienlaicīgi tā ir arī ļoti eiropeiska.
Un tas nozīmē, ka šajās dienās mums jāatceras, ka vienotas un plecu pie pleca strādājošas Eiropas ideja ir būtiski svarīga mūsu tautām, lai tās nosargātu savu vietu šajā pasaulē. Patiesībā globalizācija, ar kuru mēs visi sastopamies, stiprina divpusējās attiecības.
Atcerieties, ka šī brīža globālajā ekonomiskajā situācijā, kurai pēdējā laikā raksturīgs galvenokārt endēmisks gaisīgums, vecās finanšu lēmumu pieņemšanas parunas iegūst jaunu nozīmi. Patiešām, vissvarīgākais finanšu lēmumu pieņemšanas komponents ir laiks, kad tas izdarīts. Dāmas un kungi – netērēsim laiku lieki.
Tātad, pirms dodu vārdu Jums, Ozola kungs, tikai vēl viena piezīme. Es vēlētos, lai Jūs atcerētos Lisabonas stratēģiju, kas tika pieņemta 2000.gadā ar ambīcijām padarīt Eiropu par “viskonkurētspējīgāko vietu pasaulē uzņēmējdarbībai līdz 2010.gadam”. Ir pagājusi jau vairāk nekā puse no šī perioda. Vai tas ir bijis veiksmīgs?
Dāmas un kungi, kāda ir notikušā mācība: jebkuram ambiciozam un pat nelielam plānam ir nepieciešams precīzs grafiks un izmērāmi mērķi, kurus sasniegt. Jo citādi tā būs tikai kārtējā koncepcija, kas tā arī paliks uz papīra. Un nekas vairāk. Tādēļ, Ozola un Lielbrieža kungi, galvenais, kas jāpatur prātā, ir tas, ka grūtākais nav vis pieņemt lēmumu, bet gan noteikt precīzu laiku, kad šo lēmumu pieņemt.”