Varbūt tieši tādēļ mums ir nepieciešams tik daudz gaismas šī vārda tiešā un pārnestā nozīmē. Tādas saules gaismas, par kādas spēku savos darbos rakstījis Rainis, un tādas gara gaismas, par ko vairāk nekā pirms 100 gadiem iestājās jaunlatviešu kustība.
Ikviens dzimšanas brīdis ir zvaigznēs ierakstīts. Kā cilvēkbērnam, tā arī valstij. Dzimšanas dienu neizvēlas, bet to svin un gaviļnieku sumina. Mūsu skaistajai un dārgajai Latvijai šodien aprit 93. Katram īstenam šīs zemes patriotam tie ir tikpat īpaši svētki kā paša vai savu tuvāko cilvēku dzimšanas diena. Tāpat kā katrs savā gadu mijā, arī Latvijas gadskārtu svētkos mēs pārdomājam to, kas gada laikā noticis, kas mainījies, kas piepildījies, ko varbūt varējām darīt citādāk vai kas tomēr neizdevās.
Ko mūsu Latvija savā 93.dzīves gadā ir piedzīvojusi, un ko tās liktenī esam mainījuši mēs? Domāju, piekritīsiet, ka šis gads Latvijas valstij ir bijis negaidītu pavērsienu, pat pārsteidzošu notikumu, jaunu izaicinājumu un arī starptautiskās atzinības gads. Pat vienu gadu nenostrādājot, ir atlaista 10.Saeima, nesen ievēlēta 11. un pirms nepilna mēneša smagās politiķu sarunās ir izveidots jauns Ministru kabinets. Ir notikušas pārmaiņas divos varas līmeņos: parlamentā un valdībā. Kā un vai šīs pārmaiņas sevi attaisnos, to rādīs laiks. To vērtēs Latvijas tauta.
Manuprāt, ikvienas varas pārmaiņu pamatotības mēraukla ir cilvēku dzīves kvalitāte. Tikai tad politiķi ir attaisnojuši savu esību un esamību pie varas, ja sabiedrības un ikviena cilvēka dzīve mainās uz labu: ja attīstās tautsaimniecība, ja top jaunas darba vietas, ja pieaug labklājības līmenis un cilvēki ir droši par savu nākotni. Tikai drošības sajūtā rodas lieli dzīves plāni, tikai paļāvībā un savstarpējā uzticībā starp valsti un pilsoni dzimst īstens valsts patriotisms un patiesa dzimtenes mīlestība.
Tādēļ nav postošākas domas par to, kura saka: „Es mīlu šo zemi, bet nemīlu šo valsti!” Šī zeme esam mēs paši, un savu valsti veidojam mēs paši. Tās ir mūsu atmiņas, vecāki, vecvecāki un ieguldījums nākamajās paaudzēs. Tā ir mūsu pieredze, zināšanas un darbs. Zeme un valsts nav šķirami vai pretēji liekami jēdzieni. Ja kāds dzīvo šādā pretstatu pārliecībā, tad to acīmredzami ir izraisījis aizvainojums vai sarūgtinājums. Bet aizvainojums ir postošs spēks. Tas rada motivāciju cilvēku aizbraukšanai, vienaldzībai pret Latvijā notiekošo, savas valstiskās piederības noliegšanai un pat atklātām dusmām uz savu dzimteni.
Dzīves lielākā gudrība sakņojas spējā piedot un spējā atvainoties. Ja mēs visi šajā mirklī apjautīsim to, cik tas Latvijai ir nozīmīgi, tā būs mūsu labo domu dāvana savai zemei un tautai – mums pašiem.
To, ka par Latviju domā un runā labu, nevar noliegt. Pēc krīzes pārbaudījumiem, kas pārvarēti, tikai pateicoties Latvijas cilvēku pacietībai un tolerancei, Eiropas un pasaules augstākajās tribīnēs un forumos Latviju slavē un liek par piemēru. Te nu rodas jautājums, kādēļ mums bija jāveic visi mājas darbi un jāizpilda visi aizdevēju nosacījumi, ja citi var rīkoties savādāk? Jautājums vietā. Tomēr mums pašiem der zināt, ka savu valsti sakārtojam sevis, nevis citu dēļ. Tādēļ, lai vairs nekad nekristu tik dziļās krīzēs, kādu pārdzīvojām pirms diviem gadiem. Diemžēl mēs nevaram būt droši par to, ka pasaules ekonomika no jauna neatgriezīsies recesijā. Mums jābūt tai gataviem.
Bet par to, ka Latvija ir stipra, man šaubu nav. Latvijas stiprums ir mūsu cilvēkos. Tādos, kas savus darba pienākumus veic pēc sirdsapziņas. Tādos, kas savās ģimenēs audzina krietnus un godprātīgus bērnus. Tādos, kas dzīvo un strādā savai Latvijai. Vienīgajai šajā pasaulē.
Tādiem cilvēkiem ik gadu valsts nozīmīgākajos svētkos tiek pasniegti Latvijas augstākie apbalvojumi – Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis un Atzinības krusts. Šo apbalvojumu devīzes: "Caur ērkšķiem uz zvaigznēm", „Esiet stipri un cīnieties” un „Godaprāta ļaudīm” izsaka visu un atbild uz visiem jautājumiem, kādēļ apbalvots katrs konkrētais cilvēks. Katram apbalvojumam ir bijis tāds pamatojums, kas Ordeņu kapitulam ir devis pārliecību izvirzīt konkrēto cilvēku apbalvojuma saņemšanai.
Šodien, pirms dažām stundām man bija patiess gods un prieks Rīgas pilī Ģerboņu zālē apbalvot šī gada labākos no labākajiem. Tos, kurus apbalvošanai virzījuši laikabiedri, darba kolēģi, skolotāji un skolnieki, draugi un kaimiņi. Tos, kas Latvijas vārdu un godu augstāk par visu turējuši un kam Latvijas vārdā mēs šodien sakām vislielāko paldies!
Augsti godātie lielkrusta komandieri, lielvirsnieki, komandieri, virsnieki un kavalieri! Visi, kas šodien Rīgas pilī saņēma apbalvojumus! Lūdzu, piecelieties, lai visa zāle un Latvija var jūs godināt ar aplausiem!
Sirsnīgs paldies visiem tiem, kas šajā nozīmīgajā dienā vēl Latvijai labu, kas tic Latvijas izaugsmei un nākotnei! Paldies visiem gaišajiem cilvēkiem, kuri savās domās un lūgšanās ir par Latviju!
Latvijas ģerboni rotā uzlecoša saule. Vēlēsim savai Tēvu zemei saules mūžu!
Dievs, svētī Latviju!