Cienījamie salidojuma dalībnieki!
Katru gadu mēs pulcējamies šeit, Ikšķilē, lai pārdomātu mūsu valsts un tautas vēstures līkločus. Satiekamies, lai atcerētos piedzīvoto, un pārrunātu, ko pagātnes notikumi mums māca nākotnei.
Īpaši sāpīgs mūsu nācijai ir bijis padomju okupācijas režīms. Zaudējot brīvību, sagruva viss, ko Latvija un tās cilvēki bija cēluši, ražojuši un lolojuši divdesmit neatkarības gados. No Eiropas tautu saimes Latvija tika ar varu izrauta; no pārtikušas un civilizētas valsts Latvija kļuva nabadzīga un izvārgusi, jo viss tika atņemts un iznīcināts.
Komunistiskās represijas bija elles moku mašinērija, kas pārņēma Latvijas zemi un tautu. Vardarbīgi tika mainīta kultūra un valoda, valsts politiskā iekārta, tradīcijas un cilvēku ierastais dzīves ritms. Represijas skāra gan valsti kopumā, gan visas tautsaimniecības nozares un teju katru ģimeni.
Masveida terora mērķis bija iznīcināt daudzas valstis un veselas nācijas. Tomēr, pat visbriesmīgākajās mocībās, latvietība izturēja un pastāv arī šobrīd. Mēs uzvarējām sīvajā cīņā par izdzīvošanu!
Šeit Ikšķilē, atceroties pārdzīvoto, mēs vienlaikus dalāmies pārdomās par to, kā šodien attīstās mūsu valsts. Jums tas ir īpaši svarīgi, jo sapnis par brīvu Latviju jums palīdzēja izturēt vistumšākajos ieslodzījuma gados. No jums - represijās cietušajiem tautiešiem, jaunākās paaudzes guva iedvesmu un drosmi, lai atkal izcīnītu neatkarību.
Tādēļ šodien ir jāvaicā, vai brīvā Latvija atbilst visaugstākajiem ideāliem? Vai tā ir pretstats tai patvaļai un bezatbildībai, kas šeit valdīja komunistu laikos?
Ir ļoti svarīgi, lai iedzīvotāji redzētu, ka politiķi jūtas atbildīgi savas tautas priekšā. Garajos okupācijas gados bija ierasts, ka ietekme un materiālie labumi tiek sadalīti šaurā lokā prom no ļaužu acīm. Šodien mums vairs nav pieņemama toreizējā prakse, un mēs sagaidām, ka amatpersonas skaidros savus lēmumus un atbildēs par to, ko ir teikuši vai darījuši.
Latvijas tauta ir pietiekami daudz pārcietusi, lai novērtētu, cik svarīgs ir tiesiskums un likuma vara. Mēs visi gribam, lai tiktu spriesta taisnīga tiesa. Tiesiskā Latvijā cilvēkus nedrīkst sodīt vai publiski pazemot bez tiesas un izmeklēšanas, tikai tāpēc, ka tas kādam ir izdevīgi.
Tikai tad, ja Latvijā tiks ievēroti tiesiskuma un politiskās atbildības principi, mūsu valsts būs pietiekami spēcīga, lai spētu sevi aizsargāt briesmu brīdī.
Savas uzrunas noslēgumā vēlos atgādināt, ko ir teikusi Lidija Lasmane-Doroņina, viens no mūsu nacionālās pretošanās un pašapziņas simboliem. Pirms pāris gadiem kādā intervijā Lidija Lasmane-Doroņina teica: “Pats galvenais ir – Latvija ir brīva un mūs vairs neved uz Sibīriju. Gribu godīgi dzīvot, nemelot un darīt labu. Domāju, ikvienam cilvēkam varētu būt līdzīgi plāni.”
Tik vienkāršs un patiess ir arī mans novēlējums visiem Latvijā – godīgi dzīvot, nemelot un darīt labu. Esmu pārliecināts, ka tad mums viss izdosies.
Vēlos pateikties jums, politiski represēto salidojuma dalībniekiem, par jūsu sīksto izturību; par jūsu lūgšanām un darbiem; par nezaudēto CERĪBU atgriezties mājās; par jūsu nesatricināmo TICĪBU Latvijas neatkarībai un brīvībai; par Latvijas MĪLESTĪBU!
Lai jums Dieva svētība un laba veselība!
