Esmu par to pārliecinājies gan sarunās ar pašvaldību vadītājiem, gan vizītēs Latvijas novados un pilsētās, tiekoties ar cilvēkiem. Izglītība, veselības aprūpe, ceļu stāvoklis, infrastruktūra un ar to saistītā nodarbinātība, ir atslēgas vārdi, kas gandrīz vienmēr izskan no visiem. Tās ir būtiskākās jomas, kas satrauc pašvaldības un sniedz atbildi uz jautājumu: vai konkrētajā teritorijā iedzīvotāju skaits palielināsies, vai turpinās samazināties? Man šķiet, tieši tas, ka mēs vēl arvien zaudējam savus stiprākos cilvēkus, ir tas būtiskākais jautājums. Viņš ir pamatā pašvaldību rokās.
Vienlaikus ir skaidrs, ka pašvaldību nozīmība un loma ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā turpinās pieaugt. Pārvietošanās brīvība un atvērtās robežas ir papildu stimuli cilvēku mobilitātei. Mēs sen vairs nedzīvojam noslēgtā telpā, ar to ir jārēķinās ikvienai valstij un teritoriālai vienībai. Kā pārvaldīt savu teritoriju un panākt to, ka cilvēki tajā vēlas palikt, nevis braukt prom?
Atbilde ir gaužām vienkārša un vienlaikus sarežģīta: pašvaldībām jādod pietiekama rīcības brīvība autonomo funkciju izpildē, bet valsts uzdotās funkcijas ir jāfinansē pietiekami.
Nedaudz paskatoties atpakaļ – pašvaldību nodokļu ieņēmumu īpatsvars no kopbudžeta 2002.gadā bija 17,3%, 2013.gadā - 19,4%. Izskatās, ka ir ievērojami palielinājies. Bet, ja paskatās situāciju, kas šajā laikā bija, tikai šajā gadā ir cerības, ka pašvaldību kopīgie nodokļu ieņēmumi varētu pietuvoties 2008.gada ieņēmumiem.
Protams, šajā laikā tika arī apgūti Eiropas Savienības fondi. Acīmredzot, tagad viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir atrast labāko risinājumu 2014. – 2020.gada 5,2 miljardu eiro fondu sadalījumam.
Lai pilnveidotu pašvaldību finansēšanas sistēmu, ir jāizveido principiāli jauns, racionāls un efektīvs pašvaldību funkciju finansēšanas un finanšu izlīdzināšanas modelis. Ir nepiedodami ilgi aizkavējusies likuma izstrāde par pašvaldību izlīdzināšanas fondu. Tas noteikti jāpieņem tuvākajā laikā.
Pieredze šajos 24 gados ir uzkrāta pietiekama, lai mēs savu turpmāko rīcību varētu veidot uz šīs pieredzes, loģikas un pēc iespējas savstarpējās sapratnes un vienošanās ceļā. Tas attiecināms ir sevišķi uz pašvaldību reformas tālāko attīstību. Tas, protams, daudziem ir nepatīkams un kutelīgs jautājums, bet dzīve rāda, ka mums ir jāiet šajā virzienā, cenšoties atrast optimālāko modeli cilvēkiem, pašvaldības iedzīvotājiem. Protams, iespējama ir arī laba kooperācija, kas sevišķi sevi parādīs mūsu lauksaimniecības sektorā. Kaut kas līdzīgs acīmredzot ir iespējams arī pašvaldību starpā, it sevišķi vienā no būtiskajām jomām kā arodizglītības attīstība, jo pat bijušā rajona izmēra pašvaldībā bieži vien ir gandrīz neiespējami izveidot tādas mūža arodizglītības iestādes, kas atbilstu šā brīža uzņēmējdarbības prasībām.
Protams, šis ir jautājums par resursu optimālu izlietošanu. Esot pašvaldībās, praktiski gandrīz ikvienā ir jāsecina, ka ieguldījumi ir bijuši nepietiekami, izvērtējot no ilgtermiņa lietderības viedokļa un uzturēšanas izmaksām. Tur lielu un negatīvu lomu spēlējusi politisko partiju sacensība, kas kuru atbalstīs, kas kurā vietā notiks. Tas dažkārt izskatās tik kliedzoši, ka tiem, kas tādus lēmumus pieņem, vajadzētu šodien ļoti nopietni uz to paskatīties.
Esot nesenajā vizītē Alūksnē, mani tiešām pārsteidza šī situācija, ka vietā, kur mēs sagatavojam savu aizsardzības pamatu, vietā, kas ir ļoti attālu no pārējiem Latvijas centriem, ar viņa spējām ir izstrādāts projekts nepieciešamai sporta zālei, it sevišķi mūsu jaunajiem karavīriem un arī pilsētai, skolām, iedzīvotājiem. Izveidota infrastruktūra, pamati faktiski uzbērti, un resursi, kas tam bija domāti, aizgājuši kaut kur citur. Tas neliecina, ka mēs sevišķi domājam par to. Šeit nav vainojama pašvaldība – gribu to uzsvērt un to, ka mēs valstiski domājam un politiski rīkojamies savu īstermiņa interešu vārdā.
Nepatīkamā situācija, kas skaļi tiek apspriesta vēl ap vienu vietu un skolu – tas ir faktiski politiskas bezatbildības lēmums – radīt tādu situāciju.
Tāpēc man šķiet, ka pašvaldībām vajadzētu daudz aktīvāk un, es pat teiktu, agresīvāk iestāties par savu interešu aizstāvību, bet tai pašā laikā paskatīties katram savā mājā. Man šķiet, ka šobrīd ir daudz vieglāk, neskatoties uz to, ka ik pa brīdim pašvaldības vadītājs tiek pārvēlēts, tomēr man tā sajūta ir radusies, ka visās pašvaldībās, kur es esmu bijis, ievēlētie deputāti strādā ļoti atbildīgi un pamatā komandā. Tāpēc bāze, lai izvērtētu projektus un saprastu, kas jums visvairāk vajadzīgs, ir ļoti laba.
Es gribētu jums novēlēt šodien ļoti praktisku un atklātu viedokļu apmaiņu, lai, aizejot no šejienes, visas jūsu trīs dažādās struktūras, kas ietilpst šajā kongresā, atrastu vienmēr kopīgo viedokli un tas būtu jūsu spēks, lai jūs varētu iet kopumā uz priekšu.
Paldies! Lai jums veicas!
