Lāčplēša diena ir Latvijas brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņas diena, kā arī Latvijas Neatkarības proklamēšanas svētku ieskaņa.
Cik daudz dzīvību ir atdots par Latvijas valsti, cik daudzās kaujās ir karots, cik daudz kritušo karavīru ir jāpiemin šajā dienā? Vai uz šiem jautājumiem ir rodamas nekļūdīgas atbildes? – Tomēr viena atbilde ir nekļūdīga un skaidra: tā ir mūsu brīvības un neatkarības cena, un tā ir augstākā, ko Latvijas tauta ir maksājusi.
Vārds „karavīrs” sevī ietver jēdzienu „karš”. Neviena tauta nevēlas pieredzēt šo - postošāko no cilvēces konfliktu risināšanas veidiem. Diemžēl, mūsu ikdienā šis vārds ienāk arvien biežāk un nonāk arvien tuvāk mūsu valsts robežām. Latvijas plānos nekad nav bijis un nebūs mērķa - iekarot to, kas nav mūsu. Bet mēs stāvēsim par savu zemi, būsim gatavi to aizsargāt, tāpat kā 1919.gada kaujās to paveica vien padsmit gadus veci zēni, kas devās pretī Bermonta armijas pārspēkam! Atšķirībā no šiem notikumiem, kas risinājās teju pirms simts gadiem, šodien mēs neesam vieni. Latvija jau desmit gadus ir NATO dalībvalsts, mūsu spēks ir mūsu arī sabiedroto spēks. Par to pārliecināmies, it sevišķi šogad.
Šodien, 11.novembrī mēs pulcējamies šeit - pie Latvijas brīvības simbola, bet visā Latvijā iemirdzas svecītes, kas tiek aizdegtas, lai pieminētu kritušos, atcerētos varoņus un jau pēc nedēļas svinētu mūsu dzimtenes dzimšanu.
Šajā piemiņas dienā es pateicos visiem, visiem, kas savu profesionālo dzīvi ir saistījuši ar Latvijas drošību un aizsardzību, pateicos mātēm un skolām, kas ir izaudzinājušas krietnus mūsu zemes aizstāvjus.
Mans šodienas vēlējums mums visiem: lai nekad vairs Latvijas dēliem nebūtu jākrīt kaujās savā Dzimtajā zemē, lai pagājušā gadsimta drūmākās vēstures lapaspuses nekad vairs neatkārtotos!
Mēs visi kopā varam darīt Latviju stipru un mūžīgu.
Dievs svētī Latviju!
