Mēs pulcējamies Eiropai sarežģītā laikā. Ir pieaugusi nestabilitāte uz Eiropas austrumu un dienvidu robežām. Terorisma draudi joprojām ir aktuāls starptautiskās darba kārtības jautājums. ES ir spēcīgi ietekmējusi jauna parādība – migrācijas krīze. Visi šie izaicinājumi pieprasa vienotu Eiropas rīcību.
Viena no galvenajām Latvijas prezidentūras ES Padomē prioritātēm bija nepārtraukta un spēcīga ES sadarbība ar mūsu austrumu partneriem. Kaimiņattiecības ar mūsu austrumu partnervalstīm ir mūsu valsts prioritāšu vidū, un tām arī ir jāpaliek ES prioritāšu vidū. ES sākotnējais redzējums par stabilitātes un labklājības zonu Austrumu partnerības valstīs joprojām ir aktuāls. Mēs vēlamies attīstīt Austrumu partnerības politiku, jo tā palīdz novērst drošības risku, migrācijas procesu un starptautiskās noziedzības izplatīšanos.
Daudz jau ir sasniegts – vairākas Austrumu partnerības valstis virzās uz priekšu ar nozīmīgām reformām. Tās ir noslēgušas brīvās tirdzniecības nolīgumus ar ES, un ir dažādu ES atbalsta programmu saņēmējvalstis, kā arī ir veikušas nozīmīgus pasākumus vīzu režīma liberalizācijas procesā.
Tajā pašā laikā, pilsoniskā sabiedrība, neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi, laba pārvaldība un tiesu sistēmas neatkarība ir tās jomas, kurās starptautiskie novērtējumi ir uzrādījuši lēnāku progresu. Ja mēs vēlamies, lai ES atbalsta instrumenti kļūtu patiesi efektīvi, mums ir nepieciešams spēcīgs mūsu sabiedrību un politiķu atbalsts progresam šajās svarīgās jomās, jo īpaši jautājumos attiecībā uz tiesiskumu un korupciju. Mums jāizvairās no skepses pieauguma par Austrumu partnerības politiku, kādu izrāda dažas mūsu ES partnervalstis. Es patiesi ceru, ka dažādās paneļdiskusijās, kas veltītas Austrumu partnerības politikai, dalībnieki apspriedīs šos izaicinājumus.
Starptautiskā drošība ir mūsu galvenā prioritāte neatkarīgi no tā, vai tie ir tradicionāli militārie draudi, kiberuzbrukumi, informācijas spiediens vai migrācijas plūsmas.
Mēs, transatlantiskā sabiedrība, esam pietiekami stipri militārā ziņā. Latvija ir gatava palielināt tās centienus un sasniegt 2018.gadā budžetu aizsardzības jomā 2% apmērā no IKP, tomēr draudi saglabājas. Sabiedrības Rietumeiropā lepojas ar savu vārda brīvību, bet šī ļoti lielā atvērtība rada neaizsargātību, kuru var izmantot tie cilvēki, kas vēlas radīt triecienu mūsu vitāli svarīgajai infrastruktūrai, mūsu ekonomiku funkcionēšanai, mūsu sabiedrību saliedētībai un mūsu vērtībām. Mums jākoordinē NATO un ES centieni šo jauno izaicinājumu risināšanā. Mums ir smagi jāstrādā arī valsts līmenī, lai stiprinātu mūsu vietējo plašsaziņas līdzekļu kvalitāti.
Es uzskatu, ka konferences diskusijās tiks izskatīta iespējamā mūsu valstu un starptautisko centienu sinerģija, lai cīnītos pret šiem jaunajiem draudiem.
Mūsu valstu un sabiedrību drošība ir cieši saistīta ar mūsu tautsaimniecību izturību un veselīgu izaugsmi. Mūsu tautsaimniecību spēks ir cieši saistīts ar mūsu spēju sadarboties un izmantot iespējas, ko piedāvā liela mēroga tirgi. Tieši šo iemeslu dēļ mēs atbalstām ātru sarunu pabeigšanu par ES-ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgumu (TTIP). Es esmu pārliecināts, ka šis tirdzniecības līgums stimulēs ekonomikas abos Atlantijas okeāna krastos un nostiprinās mūsu ģeogrāfiski stratēģisko partnerību.
Novēlu jums visiem ļoti labas un auglīgas diskusijas.
