Tomēr tas nenācās viegli, jo bija vajadzīgi divi gadi, lai 1918.gada 18.novembrī proklamētās Latvijas Republikas iedzīvotāji varētu pilnībā apzināties Latvijas valstisko neatkarību un nodoties jaunās valsts nostiprināšanas darbiem. Brīvība bija jāizcīna smagās kaujās. Tieši atbrīvošanas cīņu laikā, par spīti nelabvēlīgajiem politiskajiem un militārajiem apstākļiem, radās armija, kas nosargāja tikko dzimušo Latviju.
Pirms 95 gadiem 23.jūnijā Igaunijas 6.kājnieku pulks, ko pavadīja bruņu vilciens un Ziemeļlatvijas brigādes vienības, iegāja Cēsīs. Tā bija viena no latviešu un igauņu kopīgi gūtajām uzvarām pār vācu karaspēku ģenerāļa Rīdigera fon der Golca vadībā. Latviešu tauta un tās karaspēks neatzina Andrieva Niedras marionešu valdību, ko bija izveidojuši vācieši. Konfrontācija izpaudās atklātās kaujās 1919.gada jūnijā pie Cēsīm. Šeit igauņu-latviešu apvienotais karaspēks pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju.
Cēsu kauju nozīmi nav iespējams novērtēt par augstu, jo to rezultātā Latvijas Pagaidu valdība ieguva reālu varu daļā Latvijas teritorijas – Rīgā, Vidzemē, daļā Zemgales. Uzvaras rezultātā tika ierobežota Vācijas armijas ietekme politisku lēmumu pieņemšanā, bet pats galvenais - 10.jūlijā tika izveidota Latvijas armija, apvienojot Ziemeļlatvijas un Dienvidlatvijas brigādes.
Cēsu kaujas saistās vēl ar kādu vēsturisku fenomenu. Tajās piedalījās skolēni – pusaudži, kam vēl bija jāsēž skolas solā, bet, patriotisma vadīti, viņi devās cīņā par savu pilsētu un valsti. Tā bija Cēsu skolēnu rota jeb Cēsu pulka 8.brīvprātīgo skolēnu rota. Rotas karavīru vecums bija no 14 līdz 20 gadiem. Šī rota piedalījās visās Cēsu pulka izcīnītajās kaujās, divi karavīri apbalvoti ar Lāčplēša Kara Ordeni.
Tā, plecu pie pleca ar Latvijas karavīriem, igauņi palīdzēja mums un aizstāvēja arī savu dzimteni – Igauniju – no vācu karaspēka draudiem. Būt līdzās un izšķirīgos brīžos būt kopā. Tāda ir mūsu valstu un tautu vēsturiskā sūtība, kam arī šobrīd ir ļoti liela nozīme. Kopā mēs esam spēks. Tādēļ Latvijas un Igaunijas, Baltijas valstu, visas Eiropas Savienības un NATO aizsardzības spēju stiprināšana ir viena no būtiskākajām aktualitātēm mūsdienās.
Šīs dienas notikuma nozīmi apliecina Igaunijas Valsts prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa viesošanās Cēsīs, bet jau rītdien es došos uz Valgu, lai piedalītos līdzīgā pasākumā arī igauņu zemē. Vēsture pret mūsu tautām ir bijusi vienlīdz nesaudzīga un vienlīdz dāsna. Tā māca turēties kopā, atbalstīt vienam otru un nepadoties pat pārspēka priekšā.
Dievs, svētī Latviju!
