Andris Bērziņš
 Mīļie tautieši! „Baltijas ceļa” dalībnieki! Visi, kas godā šī vēsturiskā notikuma nozīmi Baltijas valstu neatkarības atgūšanā!   Ceļš savieno cilvēkus, valstis un tautas. Pirms divdesmit pieciem gadiem baltieši sadevās rokās, lai justu viens otra spēku, gribu un atbalstu. Spēku būt neatkarīgiem, gribu būt brīviem un pasaules apbrīnas vērtu savstarpēju atbalstu baltiešu vidū, jo mūsu tautu likteņi gadsimtu garumā ir mērojuši līdzīgus ceļus.

 

1989. gada 23. augustā - tieši piecdesmit gadus pēc Molotova – Rībentropa pakta parakstīšanas, ar kuru tika iznīcināta Baltijas valstu neatkarība, baltieši drosmīgi parādīja visai pasaulei, ka Latviju, Lietuvu un Igauniju vieno ne tikai likteņgaitas, bet arī vēlme pēc sava valstiskuma, griba nepazust pasaules lielvaru cīņās un neizplēnēt globalizācijas vējos.

 

„Baltijas ceļa” cilvēku ķēde bija spēks, kas spēja pagriezt vēstures gaitu un atklāt patiesību par to, kādu likteni Baltijas valstīm 1939. gadā lēma divas lielvaras.

 

Kopš šī vēsturiskā notikuma ir izaugusi jauna paaudze. Mēs visi kopā šajos divdesmit piecos gados esam nogājuši apbrīnas vērtu ceļu no „Baltijas ceļa” līdz patiesai valstiskai neatkarībai, dalībai Eiropas Savienībā, NATO un tūdaļ arī visu Baltijas valstu piederībai vienotai valūtas savienībai – eiro zonai.

 

Šobrīd, kad pasaulē valda pamatots satraukums par mēģinājumiem no jauna pārveidot Austrumeiropas karti un mainīt valstu robežas, baltiešu vienotības nozīme pieaug vēl vairāk. Tā nekad nav bijusi un nevar būt mazsvarīga, lai nevienam vairs nerastos vēlēšanās atkārtot divdesmitā gadsimta vēstures traģiskos pavērsienus.

 

Šajā svinīgajā mirklī es novēlu mums visiem baltiešiem - nekad neaizmirst „Baltijas ceļu”, kas gan simboliski, gan tieši lika sajust uzticamu rokas spiedienu, paļāvību vienam uz otru un apņēmību vienmēr būt kopā! Visos laikmetu griežos, pavērsienos un izaicinājumos, bet pats galvenais – nelokāmā gribā palikt patiesi neatkarīgiem un stipriem, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas vienotībā!