IKP pieaug no ceturkšņa uz ceturksni, samazinās bezdarba līmenis, eksporta pieaugums ir mērāms divciparu izteiksmē un tekošo kontu bilance mums patlaban ir pozitīva. Es to sauktu par pagriezienu, lai gan arī nākamajā gadā būs nepieciešami grūti fiskāli lēmumi jautājumā par valsts budžetu.
Latvijas tautsaimniecības atjaunošana mums ir piedāvājusi četras galvenās mācības.
Vispirms runa ir par Eiropas solidaritāti. Pateicamies Eiropas Savienībai un atsevišķām dalībvalstīm, kuras mums izrādīja solidaritāti. 80% no finanšu sistēmas glābšanas summas nāca tieši no mūsu partneriem Eiropas Savienībā. Šī procesa ātrums un izlēmīgums bija ļoti būtiski.
Otrs un galvenais iemesls, kāpēc Latvija spēja atkopties, bija sarežģītā fiskālā pārkārtošanās, kura sākās jau 2008.gadā. Fiskālā konsolidācija saistīta ar nodokļu likmju mainīšanu un ar valsts izdevumiem. Tas nav vienkāršs uzdevums. Taču mūsu mērķis laikā līdz 2012.gadam ir samazināt budžeta deficītu no divciparu skaitļa līdz trim procentiem no IKP, lai 2014.gada 1.janvārī mēs valstī varētu ieviest eiro. Pievienošanās eiro zonai ir atjaunošanas procesa integrāla daļa, un tāpēc arī mūs interesē eiro zonas stabilitāte.
Treškārt, uzskatu, ka mūsu pieeja ekonomiskajai krīzei bija pareizā. Taupība vispirms, tautsaimniecības stimulēšana tikai pēc tam. Tikai tādā veidā maza un atvērta tautsaimniecība var pārvarēt ekonomikas lejupslīdi. Strukturālas pārmaiņas ir vajadzīgas, lai radītu konkurētspējīgāku tautsaimniecību. Strukturālās reformas nodrošinās daudz dziļāku un ilgtspējīgāku stimulu un likviditātes efektu.
Ceturtkārt, esmu pārliecināts, ka ir arī citas valstis, kurās visai drīz būs nepieciešama ievērojama budžeta konsolidācija. Pēdējo divu gadu laikā Latvija pierādīja, ka fiskālā konsolidācija un atkopšanās ir iespējama, bet tikai ar sabiedrības piekrišanu. Pastāvīga un godīga komunikācija ar sabiedrību ir pats būtiskākais, lai nodrošinātu šāda veida izpratni.
Prezidenta kungs, piesardzība būs būtisks elements, lai novērstu jaunas ekonomiskas krīzes izvēršanos nākotnē, taču vēl nepieciešamāka būs finanšu un ekonomiskā stabilitāte. Lai nodrošinātu nozīmīgu ietekmi pasaules tautsaimniecībā, mums ir ļoti nepieciešama globāla finanšu pārvalde. Latvija ir gandarīta par G20 valstu demonstrēto vadošo lomu. Finanšu un ekonomiskajai pārvaldei jābūt globālai, un mēs augsti novērtējam G20 un Eiropas Savienības priekšlikumus šajā jomā.
Prezidenta kungs, ekselences, šodien ap šo galdu pulcējas valstu un valdību vadītāji no vairuma pasaules lielāko un spēcīgāko valstu. Eiropas Savienības un Āzijas valstis kopā veido gandrīz pusi no globālās tautsaimniecības. Taču līdz ar šo statusu nāk arī atbildība. Tieši globālā ekonomiskā krīze mums piedāvā iespēju dziļāk integrēt globālos finanšu noteikumus un regulācijas. Šī ir iespēja konkrēti pārbaudīt un pilnveidot pastāvošos finanšu pārvaldes mehānismus. Tā ir iespēja nodrošināt plašāku globālo finanšu un ekonomisko vienotību.
Neignorēsim šīs iespējas! Izmantosim tās!