Valsts prezidenta uzruna:
Jūsu eminence kardināl Pujat, jūsu ekselence Zbigņev Stankevič, augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs, augsti godātais Ministru prezidenta kungs, garīdznieki, ticīgie ļaudis visā Latvijā!
Sveicu jūs Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos. Šī ir īpaša diena visiem katoļticīgajiem – gan tiem, kas ieradušies no kaimiņu novadiem, gan tiem, kas nākuši garā svētceļojumā pāri visai Latvijai, gan arī tiem, kas ieradušies pēdējā brīdī ar auto.
Šis ir brīdis, kad vienosimies kopīgā lūgšanā un arī pārdomāsim par labo sevī, par kļūdām, ko esam pielaiduši, un par to, ko varam mainīt uz labo - katrs sevī. Šis gads ir bijis ticības gads, jo ticībai ir ļoti liels spēks. Tā spēj spirdzināt nogurušo, spēj iedvest gribu pārvarēt grūtības, spēj dziedināt no slimības. Ticība spēj arī atvieglot ciešanas un ticība dod spēku piepildīt savus sapņus.
Šis gads ir bijis arī ekonomiskās krīzes gads Latvijā. Tā skāra katru cilvēku, katru ģimeni, mūsu rocība kļuva mazāka un arī mēs paši bijām nedaudz apjukuši. Bija daudz iemeslu, lai būtu dusmīgiem, arī neapmierinātiem, taču virsroku visos cilvēkos Latvijā guva vēlēšanās, griba, apņēmība un arī ticība spējai pārvarēt grūtības. Tāpēc šodien es pasakos katram no jums, kas spēja strādāt vairāk un saņemt nelielu atalgojumu. Es pateicos visiem, kas devās grūtos darba meklējumos. Es pateicos katram, kas spēja palīdzēt tiem, kam klājās vēl grūtāk. Un es pateicos šodien jums katram, kas savās lūgšanās stiprināja sevi, stiprināja savu ģimeni un stiprināja mīlestību mūsu valstī. Jo tikai kristīgajās vērtības balstīta stipra ģimene ir Latvijas valsts stiprākais pamats. Tikai tikumīgā audzināšanā audzināti bērni, kas radināti pie darba, ir mūsu nākotnes Latvijas stiprākais pamats.
Es pateicos visiem, ka lūdzāt par to. Un šodien es esmu kopā ar jums jūsu lūgšanās par jūsu ģimenēm, par mūsu zemi, par mūsu valsti.
