Tā ir mūsu vēsture, neaizmirsīsim to! Mēs noliecam galvu to priekšā, kas izturēja un izdzīvoja.
Un mēs pieminam ar klusuma brīdi tos, kuru vairs nav starp mums.
Liecinieki un laikabiedri!
Daudzus no mums ar izsūtītajiem saista sadragātas vai pārrautas ģimenes saites. Ikviens no mums ir zaudējis no tā trieciena, ko padomju okupācijas vara spēja vienā naktī nodarīt Latvijai.
Šo datumu atcerēties nav nedz personīgs, nedz oficiāls pienākums. Tā ir iespēja to darīt šeit, pie Brīvības pieminekļa. Tā ir iespēja dzīvot savā valstī un neciest no represijām. Tā ir iespēja izvēlēties savu un savu bērnu likteni. Tā ir iespēja būt kopā ar savu tautu savās mājās.
Neviens nespēj pagriezt laiku atpakaļ un nevar labot vēsturi. Bet mēs varam vienmēr mācīties no tās dalībniekiem.
Mācīties to, cik vērtīga ir brīvība. Brīvība, kuru nevar pārdot vai mainīt pret īstermiņa ieguvumiem. Brīvību ir viegli pazaudēt, bet grūti atgūt. Tās priekšā nav neviena attaisnojuma sadarbībai ar svešu varu vai sava labuma likšanai augstāk par valsts un sabiedrības interesēm.
Mēs varam mācīties, ko nozīmē nepadoties nekādu grūtību priekšā. Ko nozīmē nesalūzt pat necilvēcīgos apstākļos. Zinot jūsu no paaudzes paaudzei nodotās liecības, mēs varam atrast spēku, lai izšķirīgās situācijās pieņemtu lēmumus arī šodien.
Un visbeidzot – mēs varam mācīties, ko nozīmē piederēt Latvijai. Vienmēr nest sirdī Latvijas ideju, svešumā sargāt un kopt savu valodu, savu kultūru, svinēt savus svētkus un nodot nākamajām paaudzēm savas tradīcijas.
Jo, lai kur tu būtu un lai kas notiktu – Tu esi Latvija.
Tāpēc godināsim Latvijas brīvību, atceroties 42 322 mūsu līdzcilvēkus, tautiešus, vecākus, vecvecākus, bērnus un kaimiņus.
Lai Dievs svētī mūsu zemi!
