Krievijas prezidents: Godājamie plašsaziņas līdzekļu pārstāvji! Gribētu pateikt, ka šī ir svarīga diena Krievijas un Latvijas attiecību vēsturē. Pirmo reizi mūsu valstiskuma mūsdienu vēsturē notiek Latvijas Republikas Valsts prezidenta oficiālā vizīte mūsu valstī.
Tas ir rezultāts tam, ka pastāv politiskā griba, lai, pārvarot zināmas grūtības, tajā pašā laikā atrastu jaunas iespējas sakaru, divpusējo attiecību attīstībai, atjaunotu uzticības atmosfēru, attīstītu draudzīgus kontaktus starp divām kaimiņvalstīm.
Ziniet, pēdējā laikā mums ir izdevies diezgan daudz, lai stiprinātu mūsu attiecības. Mēs tagad ar prezidenta kungu apmainījāmies viedokļiem, runājām šaurā sastāvā. Liels kontaktu skaits visdažādākajos līmeņos sekmēja to, kas tika paveikts šeit, pie šī galda. Respektīvi tika parakstīta liela, nopietna dokumentu pakete, kas vērsta, pirmkārt, uz abu valstu iedzīvotāju interešu aizstāvēšanu. Šie dokumenti skar dažādas puses: gan sociālos jautājumus un ātrās reaģēšanas jautājumus ārkārtas situācijās, sporta kontaktus, un, kas īpaši svarīgs ekonomiskās sadarbības attīstībai, jautājumus par neaplikšanu ar dubultnodokļiem (par šo jautājumu vienmēr grūti vienoties, taču mums tas izdevās). Visi šie dokument piešķirs jaunu impulsu divpusējo attiecību attīstībai. Starp citu, šī sadarbība reizēm attīstījās, pat neievērojot politiķu gribu vai saistībā ar kādām grūtībām.
Izmantojot iespēju, gribētu paust pateicību Latvijas Republikas vadībai par atbalstu vasaras ugunsgrēku laikā mūsu teritorijā. Tur piedalījās arī Latvijas Ugunsdzēsības dienests. Patiesībā tas bija ļoti draudzīgs ieguldījums šīs problēmas risināšanā. Šķiet, šis ir pienācīgs piemērs tam, kā jāattīstās attiecībām starp cilvēkiem un, iespējams, pat starp politiķiem.
Šodien mēs ar prezidenta kungu pārrunājām dažādus jautājumus, kas skar divpusējos sakarus. Mēs runājām arī par ekonomiku. Tagad mēs turpināsim sarunas par šiem jautājumiem. Mēs runājām par humāno dimensiju, par kultūras sakariem, kas pastāv starp mūsu valstīm. Protams, mēs runājām par vēsturi, kas ir pietiekami sarežģīta un bieži vien nav sekmējusi mūsu valstu tuvināšanos. Mēs runājām par šo attiecību nākotni.
Esam vienisprātis, ka mūsu attiecību nākotne ir atkarīga no mūsu tautu vēlmes attīstīt draudzīgas savstarpējas attiecības un arī no to cilvēku politiskā brieduma, kuri stāv pie varas stūres. Tieši viņiem būtu jāapzinās, ka labāk ir komunicēt, nevis nekomunicēt, labāk ir satikties, nevis izvairīties no tikšanām, labāk ir vienoties par tiem jautājumiem, par kuriem mēs varam vienoties, nevis atteikties no šādas vienošanās.
Jā, mūsu valstīm ir dažādi viedokļi, mums ir sarežģītas lappuses. Nebūt ne visus jautājumus starp mūsu valstīm var atrisināt vienas vizītes laikā, kaut gan tā ir oficiālā vizīte. Tomēr, manuprāt, mēs daudz ko esam paveikuši: tikko parakstītie dokumenti ir patiešam svarīgas vienošanas.
Taču pats galvenais, ka šodien mēs ar prezidenta kungu absolūti atklāti pārrunājām visas grūtības. Mēs runājām par vēsturiskām problēmām, kas mūsu valstīs reāli tiek vērtētas atšķirīgi, tajā skaitā par Otrā pasaules kara notikumiem. No otras puses – pastāv arī vienādi tā perioda vērtējumi. Šeit ir svarīgi vienkārši mēģināt sadzirdēt vienam otru, paskatīties vēsturiskajai patiesībai acīs un turpināt šīs diskusijas akadēmiskajā laukā, nepārvēršot šos jautājumus par ieganstu politiskiem strīdiem.
Protams, mēs runājām par pietiekami grūtiem momentiem, kas saistīti ar virkni iekšpolitisko jautājumu, tajā skaitā arī mūsu tautiešu likteni. Mēs runājām par to, ko var darīt pagātnes smago problēmu pārvarēšanai.
Mēs ar prezidenta kungu esam vienojušies par īpašas vēsturnieku komisijas izveidi, kurai būs rūpīgāk jāizanalizē pagātnes notikumi, jāiegūst pieeja arhīviem, kuri vēl nav atvērti, lai noskaidrotu tos vai citus mūsu kopīgās pagātnes apstākļus. Tāpēc es uzskatu, kas būtu ļoti vērtīgi, lai mēs izveidotu pareizu pamatu mūsu nākotnes attiecībām.
Mēs ar prezidenta kungu pārrunājām arī starptautisko situāciju. Šogad esam diezgan bieži tikušies. Esam tikušies NATO sanāksmē Lisabonā, esam tikušies ar prezidenta kungu EDSO sammitā, esam tikušiem 9.maijā Otrā pasaules kara beigu un Uzvaras Lielajā Tēvijas karā svinībās. Prezidenta kungs atbrauca, un tas noteikti bija svarīgs solis.
Tāpēc šogad starp mums kā divu valstu vadītājiem bija bezprecedenta liels skaits tikšanos. Agri vai vēlu tam bija jāpāriet kvalitātē, bet kvalitāte ir Latvijas prezidenta oficiālā vizīte Krievijas Federācijā. Vēlrez sveicu prezidentu, Zatlera kungu, Maskavā!
Valsts prezidents: Paldies. Godājamie žurnālisti, dāmas un kungi! Vēlos pateikties prezidentam Medvedevam par ielūgumu apmeklēt Krieviju oficiālajā vizītē, kā arī par labvēlīgu un draudzīgu atmosfēru, ko es un mana delegācija baudām Maskavā šīs vizītes laikā.
Es arī uzskatu, ka šī ir vēsturiskā vizīte. Oficiālas vizītes un vispār šāda līmeņa vizītes nav notikušas jau apmēram 16-20 gadus. Es novērtētu šī notikuma svarīgumu, sadalot to trīs daļās.
Pirmkārt, pēdējo divu trīs gadu laikā Latvija un Krievija strādāja visos līmeņos, lai uzlabotu sadarbību. Šodien tas praktiski izpaudās šo līgumu parakstīšanā. Kā jūs redzējāt, ceremonija bija pietiekami ilga. Tas ir it kā punkts teikuma beigās, tas jau veido pamatu turpmākai sadarbībai starp mūsu sabiedrībām, mūsu uzņēmējiem.
Otrkārt, protams, tā ir ekonomika. Patiesībā, es priecājos, ka mani pavada vislielākā biznesa aprindu delegācija visā Latvijas vēsturē. Tā nav tikai interese par Krieviju. Tā ir arī uzņēmēju uzticība Krievijai kā partnerim.
Esmu pārliecināts, ka būs arī turpmākie kontakti ar tiem sekojošiem rezultātiem. Bet jau šodien rezultāts ir redzams: tirdzniecības apgrozījums šī gada desmit mēnešos pieauga par 27%. Tas ir krīzes laikā. Tā kā mums ir labs sākums, atliek tikai turpināt.
Trešais, bez šaubām ir nākotnes jautājumi. Kā pareizi uzsvēra prezidents Medvedevs, esam tikušies regulāri, bet ir nepieciešama arī tāda saruna kā šodien, nopietna saruna par visām tēmām, kas mūs satrauc, interesē. Mēs varam meklēt risinājumus, varbūt, ne tik vieglām problēmām un situācijai, ko esam mantojuši.
Es ļoti apsveicu to, ka mums ir izdevies vienoties par vēsturnieku komisiju, par vairāk atvērtiem arhīviem. Tie ir simboliski labas gribas žesti, kas pozitīvi ietekmēs attiecības starp Latviju un Krieviju.
Protams, labas divpusējās attiecības. Būs arī pozitīvs efekts attiecībās starp Eiropas Savienību un Krieviju, NATO un Krieviju. Latvija ir ES un NATO dalībvalsts. Esam gatavi sekmēt pozitīvus procesus šo organizāciju attiecībās ar Krievijas Federāciju.
Esmu paudis atbalstu bezvīzu režīma ieviešanai starp Krieviju un Eiropas Savienību. Tas ir uzdevums, kas prasa daudz mājasdarbu. Latvija ir izgājusi šo ceļu no pilnīgas izolācijas līdz vīzu režīmam, līdz bezvīzu režīmam un līdz pat Šengenas zonai.
Mēs zinām, kas jādara praksē. Domāju, ir ļoti svarīgi, ka Latvija, kurai ir kopīga robeža ar Krievijas Federāciju, pauž atbalstu šim procesam. Tas labi ietekmēs visu reģionu un visu Eiropu tuvākajā nākotnē.
Es varētu pateikt vēl daudz, atstāstīt visu, ko esam panākuši stundas laikā šajās ļoti konstruktīvajās sarunās. Es skatos uz Krievijas un Latvijas nākotnes attiecībām ar optimismu. Tas ir tikai sākums.
Jautājums: Dmitrij Anatoļjevič, Jūs pieminējāt, ka sarunās tika apspriests Krievijas tautiešu stāvoklis Latvijā. Sakiet, lūdzu, kādā virzienā notika diskusija par šo tēmu?
Krievijas prezidents: Vai tas ir jautājums man vai prezidenta kungam? Man? Manuprāt, šie jautājumi vispār jāuzdod mūsu kolēģiem, jo runa ir par situāciju Latvijā, nevis Krievijā.
Tomēr mēs tik tiešam šo tēmu apspriedām, jo no vienas puses tā ir sarežģīta un jutīga, tā skar lielu skaitu Latvijas Republikas iedzīvotāju. Mēs apzināmies grūto situāciju, kas izveidojās zināmu ģeopolitisko procesu rezultātā. Vienlaikus mēs balstāmies uz to, ka attiecībā uz daļu cilvēku, kuri pašlaik nav pilsoņi, agri vai vēlu jāpieņem lēmumi, kas palīdzēs viņus integrēt normālā sociāli ekonomiskā un politiskā dzīvē.
Prezidenta kungs sniedza man absolūti atklātu analīzi par to, kas bija un var būt. Tas bija noderīgi, jo mēs sen neesam runājuši par šo tēmu šādā veidā, tieši skatoties viens otram acīs. Tas ir normāli, ka temats nav viegls, bet notiek godīga saruna. Protams, man liekas, ka, pirmkārt, šīs situācijas atrisināšanā ir ieinteresēta pati Latvija, jo šie cilvēki dzīvo Latvijas teritorijā, un, cik es saprotu, grib tur dzīvot arī turpmāk.
Tomēr mēs nevaram izturēties pret to vienaldzīgi. Tieši tāpēc tika parakstīts attiecīgs Rīkojums par iespēju apmeklēt Krieviju bez vīzām. Šie ir noteikti apstākļi tiem, kas dzīvo Latvijas Republikas teritorijā un grib pilnvērtīgi komunicēt ar tuviniekiem vai vienkārši Krievijas Federācijas iedzīvotājiem. Tāpēc mēs balstāmies uz to, ka mūsu kolēģiem ir jāpieņem zināmi tiesiski lēmumi, kas sekmētu pilsoniskā pamata, būtībā pašas valsts stiprināšanu.
Šķiet, tas būtu pašas Latvijas un tās iedzīvotāju interesēs. Un tas pilnībā atbilst starptautiskajām pieejām, kas darbojas Eiropas Savienībā. Taču mēs saprotam, ka tā ir komplicēta situācija, tā ir atkarīga no dažādiem politiskiem spēkiem, kas uztver to atšķirīgi.
Kopumā ap to arī risinājās mūsu saruna. Es pateicu prezidenta kungam, ka mēs, protams, ļoti uzmanīgi sekojam situācijas attīstībai, jo mums tas nav svešs, mazsvarīgs jautājums. Bet mēs apzināmies, ka šī jautājuma atrisinājums ir Latvijas Republikas vadības rokās.
Valsts prezidents: Man šis jautājums tika uzdots vizītes priekšvakarā. Jautājums bija ļoti vienkāršs: kā klājas krieviem Latvijā? Mana atbilde bija ļoti īsa: labi.
Katra valsts ir ieinteresēta, lai pilsoņu skaits būtu lielāks. Un Latvija nav izņēmums. Latvija ir ieinteresēta, lai pilsoņu skaits būtu lielāks. Taču mēs saņēmām konkrētu mantojumu no tā iedzīvotāju kopuma, kāds pastāvēja iepriekš: gan etniski, gan attiecībā uz Latvijas Republikas pilsonību.
Un mēs piešķīrām visiem bez jebkādiem ierobežojumiem tiesības iegūt Latvijas pilsonību, ja konkrēts cilvēks to vēlas. Šo principu mēs ievērojām visus 20 gadus, tas dod labu efektu. Pateikšu vēlreiz: pie mums Latvijā nedz skolā, nedz sociālā dienesta nodaļā, nedz uz ielas, nedz stadionā neviens nesapratīs, kas ir kas. Mums visi ir vienādi.
Jautājums: Man ir jautājums Medvedeva kungam. Jūs pieminējāt šī gada tikšanās. Tiešam, tikšanas notiek regulāri. Gribētos dzirdēt, vai Jūs ielūdza uz Rīgu? Ja jā, tad kādam jābūt politiskam fonam? Kam ir jāmainās, lai mēs Jūs sagaidītu Rīgā? Un cik ātri tas var notikt – varbūt jau nākamgad?
Valsts prezidents: Atklāsim noslēpumu: uzaicinājām uz Rīgu, uzaicinājām.
Krievijas prezidents: Paldies, patiešam ielūdza. Ko tad te vairs slēpt? Prezidenta kungs tikko pateica: tiešam, ielūdza. Ielūdza ar prieku un atvērtu dvēseli, kā saka. Man bija patīkami dzirdēt šo uzaicinājumu. Sanāca tā, ka es nekad neesmu bijis Rīgā un Latvijā. Un, protams, man būtu interesanti tur aizbraukt.
Kam ir jāmainās? Jā, ziniet, es uzskatu, ka principā, ja mēs turpināsim sarunāties šodienas virzienā, tad ar to pilnīgi pietiek, lai šī vizīte notiktu. Turklāt mums ir, par ko runāt, ir ko apskatīt.
Vēlreiz pateicos prezidenta kungam par ielūgumu.
Valsts prezidents: Laipni lūdzam!
Krievijas prezidents: Paldies.
Jautājums: Jautājums abiem prezidentiem. Ja atļausiet, tas tieši neattiecas uz Krievijas un Latvijas attiecībām, tomēr runa ir par Krievijas un Latvijas kaimiņvalsti – Baltkrieviju. Kā jūs komentētu vai vērtētu šajā valstī notikušas vēlēšanas?
Krievijas prezidents: Ziniet, ir daži momenti.
Pirmais. Vēlēšanas Baltkrievijā ir Baltkrievijas iekšējā lieta. Un tas, kas tur notiek, galu galā ir mūsu kaimiņvalsts iekšējā lieta.
Otrais. Cik es saprotu, neskatoties uz to, kas ir apstrādāti gandrīz visi biļeteni, oficiālo rezultātu vēl nav. Un šeit savs vārds ir jāpasaka Baltkrievijas vēlēšanu komisijai. Tai ir oficiāli jāizsludina vēlēšanu rezultāti.
Trešais. Es ceru, ka šo vēlēšanu rezultātā Baltkrievija būs moderna valsts, kas turpinās attīstību ceļā uz mūsdienīgu valsti, kas balstās uz demokrātiju un draudzību ar saviem kaimiņiem.
Neatkarīgi no tā, kas vada šo valsti, Baltkrievija mums vienmēr būs viena no vistuvākajām valstīm, viena no vistuvākajām zemēm, kas saistīta ar mums gan vēsturiski, gan kultūras, gan valodas ziņā, gan ar tūkstošiem un desmitiem tūkstošu neredzamu ekonomisku saišu un milzīgu skaitu saišu starp cilvēkiem. Tāpēc, protams, valsts un demokrātijas attīstība Baltkrievijā mums ir ļoti svarīga.
Tomēr vēlreiz gribu uzsvērt: ir jāsagaida šo vēlēšanu rezultāti. Un šeit mēs ņemam vērā, ka šiem rezultātiem jāatspoguļo Baltkrievijas tautas griba.
Valsts prezidents: Varu tikai pievienoties: tā ir Baltkrievijas iekšējā lieta. Galvenais, lai vēlēšanas būtu demokrātiskas, lai Baltkrievijas tauta uzskatītu tās par godīgām. Ir jāsekmē, lai nebūtu tādas reakcijas uz vēlēšanu rezultātiem kā nemieri. Tas vienmēr ir konkrētas valsts demokrātiskā brieduma radītājs. Uz to es arī aicinu baltkrievus.
Jautājums: Dmitrij Anatoļjevič, Jūs jau daļēji pieminējāt šo tēmu – mūsu kopīgo pagātni, vēsturi. Tomēr gribētos precizēt, vai Jūs uzskatāt, ka strīdīgi vēstures jautājumi joprojām jāapspriež starpvalstu līmenī, piemēram, inkorporācijas vai okupācijas tēmu, kā uzskata Latvijas vadība, vai arī nodot to vēsturniekiem un izbeigt šo tēmu starpvalstu sarunās?
Krievijas prezidents: Ziniet, senči kādreiz piedāvāja atdot Dievam, kas pieder Dievam, un ķeizaram, kas pieder ķeizaram. Tomēr mūsu attiecībās, protams, līdz galam nevar nošķirt politiku no vēstures, taču pie tā ir jātiecas. Tieši tādēļ mēs ar prezidenta kungu vienojāmies par attiecīgas komisijas izveidi.
Jo pastāv vēstures temati, kas vienmēr būs ļoti sarežģīti. Un, ja ap tiem sāksies kaut kāda aktīva politizēšanās, tas visdrīzāk apturēs normālu draudzīgu dialogu un izraisīs savstarpējus aizvainojumus un nepatiku. Starp citu, tas attiecas ne tikai uz mūsu attiecībām, piemēram, ar Latviju. Tas attiecas uz mūsu attiecībām ar veselu virkni valstu.
Taču šeit vajag vienkārši, kā saka, atklāti un ar uzticību sarunāties, neslēpot sarežģītus jautājumus kaut kur dziļumā, bet pārrunājot tos tieši kompetentu speciālistu līmenī, bet ne tikai, teiksim, parlamentāriešu vai politiķu līmenī. Jo, pirmām kārtam, nepieciešams izstrādāt saskaņotas jeb tuvas pozīcijas kādās atsevišķās vēstures grūtajās lappusēs.
Tāpēc man gribētos, lai sākumā, protams, notiktu dialogs par vēsturi, bet lai šis dialogs par vēsturi risinātos tādā veidā, lai tas palīdzētu politiķu sarunās un rezultātā vienotu tautas. Ja mēs veidosim šīs sarunas šādā veidā, tas būs noderīgi gan Krievijas Federācijas tautai, gan Latvijas tautai.