Valsts prezidents Valdis Zatlers vakar apmeklēja Ņujorkas Latviešu luterāņu draudzes dievkalpojumu.
Pēc dievkalpojuma, kuru vadīja Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis, Valsts prezidents teica uzrunu Ņujorkas latviešu kopienas pārstāvjiem:
„Man ir patiess prieks uzrunāt Jūs šeit, šajā Baznīcā. Pirmo reizi es šeit biju tālajā 1991. gadā, dažas dienas pēc šāvieniem Viļņā, kad Jūs šeit bijāt sanākuši kopā, lai aizlūgtu par Latvijas valsti. Ir patīkami, ka dažas sejas no tām dienām es redzu arī šodien.
Šodien es šeit stāvu kā brīvas Latvijas Valsts prezidents. Ja dzīvē noslēdzas kāds posms, nākas atgriezties tur, kur jau būts, gribas padomāt par vērtībām. Mūsu vērtība ir latviešu tautas pašapziņa un Latvijas valsts. Tad rodas vēlme uzdot jautājumu, kā notika šis brīnums, ka Latvija ir atkal brīva. Mana atbilde sev ir: katrs no mums, katrs, kas jutās latvietis, darīja kaut ko, lai Latvija būtu brīva. Katra tautas daļa darīja lielu darbu.
Vispirms jāmin tos, kas izdzīvoja Sibīrijā un pierādīja, ka Latvijas valsts nav iznīcināma. Cilvēki un Latvija ir stiprāki par jebkuru varu. Otra lielā daļa esat Jūs, kas uzturēja Latvijas brīvvalsts ideju visā pasaulē un neļāva ne uz brīdi aizmirst, ka Latvija eksistē. Pie trešās daļas piederu arī es, – mēs mūsu zemei neļāvām kļūt par kādas citas zemes daļu. Tikai pateicoties visu šo daļu kopējām pūlēm, es varu stāvēt šeit Jūsu priekšā un runāt kā brīvas Latvijas prezidents, es varu pārstāvēt mūsu tautu ANO.
Taču pasaule ir mainījusies, un arī Latvija mainās. Šobrīd, lai kurā pasaules valstī es nebūtu, visur es satieku latviešus, un mans pienākums ir būt kopā arī ar tiem latviešiem, kas ir tālajā pasaulē. Protams, mainās pati Latvija, – mums ir jāatbild, kādu mēs Latviju vēlamies redzēt rīt, parīt, pēc desmit gadiem un vēl vēlāk. Lai redzētu nākotni, ir jāpaskatās pagātnē, kas spēj parādīt, ka Latvijas brīvība būs mūžīgi.
Ir arī cita patiesība: mēs nevaram dzīvot tikai pagātnē, jo tad mums nebūs nākotnes. Tādēļ tik nozīmīgi ir runāt par to, kāda būs Latvijas nākotne. Varbūt šobrīd ir grūti, bet viegli mums nav bijis nekad. Arī pašreizējā situācija, ka Latvija izvēlējās tik grūto Latvijas - Krievijas robežlīgumu, kur mēs, faktiski, atdodam savu zemi. Tas ir vājuma vai spēka brīdis? Es domāju, šī izšķiršanās ir spēka brīdis, jo mēs vairs nebaidāmiem un varam pārvarēt paši sevi. Tas ir ļoti grūti, bet tas ir viens solis uz priekšu, lai mūsu nākotne būtu garantēta. Pieejot pie šīs robežas var redzēt, ka Latvijai tā ir sakārtota, Latvija sargā savu robežu, bet aiz Latvijas robežzīmes seko aizaudzis ceļš. Un mēs negribētu, lai šis aizaugušas ceļš ienāktu mūsu teritorijā, mēs gribam būt lepni par to, kas mēs esam.
Tāpat ir grūti saprast, kā Latvijā var panākt tik strauju ekonomisko izaugsmi, bet šo procesu ir tik grūti nobremzēt, saprotot, ka attīstība ir pārāk strauja. Tas ir ļoti sarežģīts uzdevums, bet es ticu, ka arī ar šiem uzdevumiem mēs tiksim galā. Man vislielākais prieks ir par to, ka es Jums visiem varu pateikt paldies, ka Jūs visi sirdīs esat latvieši, un nav būtiski, kur latvietis ir, galvenais, lai viņš jūt saikni ar savu dzimteni un savu tautu.”
Vēlāk Valsts prezidents, ārlietu ministrs Artis Pabriks, Latvijas vēstnieks ASV Andrejs Pildegovičs un Latvijas pārstāve ANO Solveiga Silkalna noskatījās Latviešu svētdienas skolas bērnu un jauniešu sagatavotos uzvedumus. Tikšanās noslēgumā Valsts prezidents atbildēja uz tautiešu jautājumiem, kā arī parakstījās goda viesu grāmatā.